Reizēm zaudējums ir vērtīgāks par uzvaru

2021. gada 11. jūnijs 00:00

252

Reizēm zaudējums ir vērtīgāks par uzvaru

Līga Patupa ir “saslimusi” ar futbolu. Labā nozīmē. No bumbas spārdīšanas bērnībā kopā ar vecākiem zēniem jubilāre izaugusi par meiteņu futbola treneri un virslīgas spēlētāju. Sports iemācījis daudzas dzīvei noderīgas iemaņas, viena no vērtīgākajām — reizēm zaudējums ir vērtīgāks par uzvaru.
No pagalma bumbošanas līdz spēlēšanai virslīgā

Līgas dzimtā puse ir Zalve, kur joprojām dzīvo viņas vecāki. Pamatskolas gados meitene mācījās Daudzeses pamatskolā, vidusskolas posmu aizvadīja Aizkraukles novada vidusskolā. Jubilāre uzauga kopā ar četrus gadus vecāko brāli Māri. Bērnībā neiztika bez savas tiesas ķīviņu, kas laika gaitā pārauga un nostiprinājās draudzībā. Līga atzīst, ka bērnībā nebija paklausīgākais bērns. Gadījās sadarīt blēņas, kas vainagojās ar brāzienu, tomēr pavisam traki nebija, savu uzvedību un bērnības notikumus Līga atceras un raksturo četros vārdos — viss bija normas robežās.

Jubilāre uzauga lauku mājās, mugura liekta mazdārziņā un veicot citus vecāku uzticētos darbiņus. Vissiltākās bērnības atmiņas saglabājušās par ģimenes izbraucieniem, kad visa saime devās peldēties uz Saukas ezeru, nakšņoja teltīs un makšķerēja. Jubilāre ir bezgala pateicīga vecākiem Marutai un Rimantam par atbalstu, bez kura nebūtu iespējams darīt to, kas patīk. Un visvairāk Līgai patīk futbols. “Bērnībā laukos nebija daudz iespēju. Kad bija apdarīti visi darbiņi, steidzām spēlēt futbolu. Tā bija mūsu ikvakara tradīcija, galvenā prioritāte. Bumbu spārdīt gāja arī par mani vecāki puiši, viņi uz mani, mazāku meiteni, raudzījās nenopietni, bet es tāpat gāju un spēlēju.” Bumbas spārdīšana vakaros pārauga nopietnos treniņos futbola klubos. Līga ir spēlējusi vienībā “Pļaviņas DM”. Viņas pirmie futbola treneri bija Imants Siliņš un Jānis Osis, Zalves sporta skolotājs. Tagad Līga spēlē Ķekavas sieviešu komandā, virslīgā.

Iemaņas turpmākajai dzīvei

Sen aiz muguras tie laiki, kad futbols tika uzskatīts par vīriešu sporta veidu. Tomēr joprojām nākas sastapties ar izbrīnu, uzzinot par sievieti futbola treneri. “Kad sāku strādāt par treneri, gan bērniem, gan viņu vecākiem pirmajā brīdī bija izbrīns. Sieviete — futbola trenere?! Tas ir nedaudz izaicinoši. Agrāk spēlēju jauktajās komandās, kur plecu pie pleca sacentās kā zēni, tā meitenes. Dažreiz dzimumu atšķirība bija jūtama, tajā pašā laikā tā bija papildu iespēja pilnveidoties. Lielākās pilsētās ir atsevišķas meiteņu komandas, bet ne visur tādas var nodrošināt. Tagad ir meiteņu komandas jau no maza vecuma.” Līga ir trenere U6 vecuma grupas meitenēm un futbolistēm vecumā no 11 līdz 13 gadiem. Futbols sniedz daudz svarīgu mācību, kas noder visā turpmākajā dzīvē. “Vispirms jau tiek gūtas pozitīvas emocijas, tā ir iespēja sastapt jaunus draugus, vienoties kopīgam mērķim, attīstīt sociālās prasmes un sadarbību. Visas šīs iemaņas palīdz labāk strādāt kolektīvā, sadarboties jebkurā jomā,” par futbola pievienoto vērtību teic Līga.

Nopelnīt iztiku Latvijā, spēlējot futbolu, īsti nevar. Tie, kam šis sporta veids ir dziļi sirdī un padodas, tomēr izdodas atrast savu vietu “laukumā”. Tā ir kaislība, sirdslieta, ko jubilārei izdevies apvienot ar darbu. “Daudzas perspektīvas futbolistes devušās spēlēt uz citām valstīm — Islandi, Vāciju, Poliju un citviet. Ir arī citi karjeras veidi — kāda izvēlas kļūt par tiesnesi, es, piemēram, par treneri. Latvijā futbols vairāk balstās uz entuziastiem, tas ir vaļasprieks, lielisks brīvā laika pavadīšanas veids un sevis pilnveidošana. Tas ir kaut kas, ko dari sev, savam priekam,” saka Līga. Jubilārei futbols sniedz baudu, atpūtu un palīdz atslēgties no ikdienas.

Zaudējuma saldie augļi

Līgas ikdienā sporta apavi un treniņtērps ir pašsaprotama garderobes daļa. Viedoklis, ka sportiskām meitenēm nepiemīt sievišķība, ir novecojis stereotips. “Brīvajā laikā ģērbjos attiecīgi situācijai — ērti, skaisti, sievišķīgi. Jā, spēlējot vai vadot treniņus, esmu attiecīgi ģērbusies, bet tas nemazina manu sievišķību. Ar komandas biedrēm pat mēdzam uzkrāsot lūpas un doties laukumā. Sievišķību neraksturo tikai apģērbs, tā ir iekšējā sajūta un pasniegšanas māksla,” saka jubilāre. Pandēmijas sākumā futbola spēles un treniņi pierima. Valdībai atļaujot atsākt āra nodarbības, meiteņu futbols atsākās ar lielāku jaudu un pat kļuva pieprasītāks. Līga domā, ka popularitāti vairojis fakts, ka futbols ir āra nodarbība, ko neietekmē pulcēšanās ierobežojumi iekštelpās.

Tāpat kā tagadējās jaunās paaudzes pilnveidē, arī jubilāres izaugsmē liela nozīme bija vecākiem, kas meitu atbalstīja un veda uz treniņiem. “Ģimenes atbalsts ir ļoti svarīgs, īpaši mazā vecumā, kad nokļūšanu uz treniņu bieži ir atkarīga no vecākiem. Viņi ir noguruši pēc garas darba dienas, vēl nepieciešams pagūt apdarīt mājas darbus, bet tāpat tiek veltītas pūles un laiks, lai nogādātu bērnu uz treniņu. Zalvē bijām trīs meitenes, kas spēlēja futbolu, vecāki mūs veda uz treniņiem Pļaviņās. Vienā virzienā vajadzēja braukt aptuveni 70 kilometru. Tāpat treniņi notika arī Viesītē, kur bija apvienotā komanda. Vecāki savstarpēji kooperējās, gādāja, lai mēs vienmēr nokļūtu uz treniņiem un spēlēm. Jā, tas bija grūti, bet labas lietas viegli nenāk, un mēs visi kopā tikām ar to galā.”

Jebkurš sporta veids ir ambiciozs, ikviens vēlas būt labākais, izcīnīt uzvaru. Tikpat svarīgi, ja ne pat nozīmīgāk kā tiekties uz pirmo vietu, ir prasme zaudēt. Māka atzīt sakāvi un mācīties no gūtās pieredzes ir patiesu uzvarētāju īpašība, ko Līga sen apguvusi no personiskās pieredzes un to arī māca jaunajām futbolistēm. “Zaudējums sarūgtina kā bērnus, tā pieaugušos. Kā vieni, tā otri nereti to neprot sagremot. Uzvarēt, protams, ir patīkami, tomēr citreiz zaudējot tu iemācies vairāk. Visa veida pieredze, kļūdas un to analizēšana ir lieliska bagāža visai dzīvei. Nedrīkst noniecināt zaudējuma vērtību. Sportā, tāpat kā dzīvē, jāsastopas ar sakāves rūgto garšu. Svarīgi to novērtēt, mācīties no kļūdām. Ne vienmēr uzvara nes saldākos augļus, jāprot saskatīt pievienoto vērtību visos notikumos,” saka trenere.

Novērtēt un baudīt ik mirkli

Tagad Līgas ikdiena ir cieši saistīta ar dzīvi galvaspilsētā un treniņu vadīšanu Jūrmalas futbola skolā. Jubilāre teic, ka nekad nedrīkst sacīt “nekad”, tomēr pagaidām domas par atgriešanos dzimtajā pusē nav. Līga Rīgā ir iesakņojusies, liela nozīme ir arī iespējām, kas paveras galvaspilsētā. Brīvajā laikā jubilāre piepildījumu rod aktīvās nodarbēs dabā. Ziemā iecienīta ir slēpošana, vasarā kopā ar mammu tie ir izbraucieni ar velosipēdu vai pastaigas, kuru laikā ģimenes dāmas “uzsit klaču”. Līgai patīk arī ceļot. Tieši pirms Covid uzliesmojuma, 2020. gada janvāra beigās, jubilāre pabija Taizemē.

Līgas dzīves filozofija balstās uz atvērtību izaicinājumiem un progresīvu domāšanu. Pandēmijas laiks ļāva paraudzīties uz ikdienu no cita skatupunkta, novērtēt katru dienu. “Pietiek ar pamošanos, uzsmaidīšanu sev un karstu kafijas tasi, lai dienas sākums būtu izdevies. Nevajag domāt par to, kas būs pēc gadiem desmit. Jādzīvo ir šeit un tagad, šim mirklim.”

Cīrulis ar skanīgu vārdu

Šodien Līgai aprit 29 gadi. Dižu plānu jubilārei nav, balstoties pēc sajūtām un vēlmēm, tiks atrasts veids, kā dienu padarīt īpašāku. Skaidrs ir tikai viens, svētkos līdzās būs tuvākie.

Līga piedzima agrā vasaras rītā, pulksten 4.45. Kā pati jubilāre smej, agrais putniņš, kuram šūpulī nav ielikta cīruļa cienīga mīlestība pret agrajiem rītiem. Pārāk ilgi snaust arī nav jubilāres garā.

“Vecāki brālim vēlējās latvisku vārdu, Jānis tā kā nederēja. Kad piedzimu es, vecāki teikuši: ja nebija Jānis, tad būs Līga! Man ļoti patīk mans vārds, tas ir latvisks un skanīgs,” jūsmo jubilāre. Nereti Līgām vārdadienā jāsamierinās ar apkārtējo aizmāršību, jo vārda sumināšanu mēdz aizēnot vasaras saulgriežu svinēšana, bet ne jubilārei. “Man reiz tētis prasīja, vai svinēšu Jāņus, es atbildēju: nē, svinēšu Līgas! Mana vārdadiena ir vieni no lielākajiem svētkiem mājās, ko papildina ugunskurs. Tā ir mana īpašā diena.”

Jūnijs un jūlijs Līgas ģimenē ir svētku maratons. To ieskandina jubilāre, 15. jūnijā dzimšanas diena ir brālim, tad jāsvin Līgas vārdadiena, tad tēta vārdadiena 1. jūlijā, pēc četrām dienām ģimenes galva svin dzimšanas dienu, bet maratonu ar dubultsvētkiem noslēdz Līgas mamma, kurai 7. jūlijā ir gan dzimšanas diena, gan vārdadiena.

Staburags.lv ARHĪVS

Reizēm zaudējums ir vērtīgāks par uzvaru

Kategorijas