Tagad esam Ķīnā!

2021. gada 11. jūnijs 00:00

(2. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 21. maija numurā.)
Līdz ar Turku katedrāli šī pils ir viena no vecākajām ēkām Somijā, kas joprojām tiek lietota, saglabājusies kopš viduslaikiem. Pils gan pašlaik tiek renovēta, savukārt muzeji šķiet nesamērīgi dārgi.

Sasniedzam Aruna māju. Tā ir studentu rajoniņā. Mūsu vecuma puisis pašreiz studē doktorantūrā šūnu bioloģiju. Saka, atbraucis uz Somiju bezmaksas izglītības meklējumos. Indijā šajā jomā izglītība ir ļoti zemā līmenī, Eiropā ir lielākas iespējas. Puisis gan vēlējies tikt uz Vāciju, bet, tā kā uz turieni dodas daudzi, konkursu viņš neizturējis. Bezmaksas izglītību piedāvājusi arī Norvēģija, bet tur dzīves dārdzības dēļ nebijis iespējas braukt. Somija savukārt pirms pāris gadiem atcēlusi šo bezmaksas izglītības piedāvājumu — nu tas iespējams tikai eiropiešiem. Bet nu jau Aruns ir doktorantūrā un par studijām saņem arī samaksu.

Helsinki ir vistālāk ziemeļos salīdzinājumā ar citām kontinentālās Eiropas galvaspilsētām. Tā tiek saukta arī par aukstāko galvaspilsētu. Somijas galvaspilsētā katru gadu ir aptuveni 120 lietainu dienu, ko esam izjutuši arī mēs. Helsinku iedzīvotāju skaits ir aptuveni 650 tūkstoši cilvēku. Šis skaits kopā ar piepilsētas teritorijām ir 1 231 595. Helsinku pilsētas kopējā platība ir 715 kvadrātkilometri. To bieži dēvē arī par “Balto ziemeļu pilsētu”, jo daudzas tās ēkas ir veidotas no gaiša granīta.

Nūksio nacionālais parks ir viens no Somijas 40 nacionālajiem parkiem. Parks, kas izveidots 1994. gadā, izplatās mežu un ezeru apgabalā Espo, Kirkonummi un Vihti. Tas ir otrs tuvākais nacionālais parks galvaspilsētai aiz nesen izveidotā Siponkorpi nacionālā parka. Turku ir valsts vecākā pilsēta un līdz 1812. gadam bija arī Somijas galvaspilsēta. Turku ir apgabalā, kur zviedru vikingu pēcteči piestāja 12. gadsimtā un devās iekarot tagadējo Somiju. Ar astoņu gadsimtu vēsturi Turku šodien ir tradicionālākā viduslaiku pilsēta Somijā. Upe ir pilsētas centrālais punkts, tā izklāta ar vēsturiskām laivām, no kurām dažas ir pārveidotas par restorāniem. Vasarā vietējie iedzīvotāji vakarā pulcējas gar tās krastiem, kas ziemā kļūst par milzu slidotavu.

Jāpiemin kāds foršs likums Somijā, kas mums tiešām patīk, — “Brīvība klīst” jeb ikviena tiesības uz publisku piekļuvi dabai. Te atļauts lasīt sēnes, ogas, staigāt un celt telti, kur vien tīk, — vien ārpus apdzīvotām vietām.

7. diena

Atgriežas kaučsērfers. Sarunas visu vakaru ir patiesi interesantas. Puisis stāsta, kā bijis jāpielāgojas Somijai, nākot no pilnīgi citādas valsts. No nekārtības uz sakārtotību, no karstuma uz aukstumu. Neparasti bijis, pirmo reizi mūžā ieraugot sniegu. Aruns nespējis noticēt acīm — vai tiešām sniegs izskatās šādi? Tovar redzēt un sataustīt, pat saskatīt katru sniegpārsliņas lapiņu?

Pēc nelaimes gadījuma ar velo Aruns attapies slimnīcā un sapratis, ka tā ir ekskluzīvākā slimnīca viņa mūžā (protams, Indijā ir citi standarti). Tam interesants licies it viss, tikai ēdiens bijis neliela vilšanās, jo te jau nav tāda garšu un produktu pārbagātība. Lielāko šoku viņam Somijā sagādājis zilais siers. Arī sēņošana, kad bez vietējo palīdzības mežā meklējis labumus pēc internetā atrodamajām bildēm. Redz, izdzīvojis. Jautājam, vai viņš sadraudzējies ar daudziem kaimiņiem. Puisis nosmej un saka — tie taču somi! Sācis sarunu, soms vien īsi atbildējis un turpinājis darīt savus darbus. Tā jau ir ziemeļu zemēs.

Nonākam arī pie vīrusa tēmas, jo mūsu draugs strādā ar šādām lietām un pēta tās zem mikroskopa.

Aruns mums pagatavo indiešu vakariņas, kas beidzot ir ar īsto asumiņu, ko šajā pasaules galā grūti atrast, un tad jau jādodas gulēt. Mūs sagaida interesanta ziņa. Esam gatavi intervijai ar Ķīnas darba devēju piecos rītā, bet mums tiek pateikts, ka šī intervija būs piecas stundas vēlāk. Desmitos! Tas mūs nedaudz izsit no sliedēm, jo esam jau nopirkuši autobusa biļetes uz Helsinkiem. Somijā laikapstākļi pasliktinās ar katru dienu, un tālāk jādodas ātri. Lai vairāk redzētu un mazāk izmirktu, autobuss ir ļoti labs risinājums. Somijā ir forša firma (līdzīgi kā “Flixbus” Eiropā), kas par nelielu maksu arī var būt labs pārvietošanās variants. Bet nu — intervija autobusā? Ar to nāksies samierināties. Interesantāk taču.

Kaučsērfers no rīta neceļas, lai no mums atvadītos, bet mēs jau septiņos esam gatavi doties. Rītā ir burvīgs saullēkts — rozi violetās debesis aizdomīgi saka, ka lietus nebūs. Bet tam nevar ticēt. Mūsu galamērķis ir Porvo — Somijas otra vecākā pilsētiņa 48 km no Helsinkiem. Sēžamies busa otrajā stāvā. Tas gan ir pustukšs. Ineta mums teica, ka tagad braucamie tādi tukši, jo cilvēki baidās socializēties.

Līdz Helsinkiem, protams, mūs pavada lietus mākoņi, bet beidzot esam siltumā. Esam izgulējušies un sasiluši. Somija ir valsts, kas jābauda vasarā vai ziemā ar kārtīgu ekipējumu.

Pienāk desmit. Saņemam zvanu no mūsu drauga Ķīnā un viņa ķīniešu priekšnieces, kas mūs gatava ņemt darbā. Intervija, protams, ir saraustīta. Divstāvīgā autobusa pēdējos sēdekļos mēģinām netraucēt pārējiem ar pārlieku skaļu bļaušanu, tajā pašā laikā mēģinot atbildēt uz visiem jautājumiem un uzdot savējos. Liekas, dāmai patīkam, un viņa sāk stāstīt par darba vīzas kārtošanas procesu. Viss jau galvenokārt atkarīgs no tās. Tā kā man ir maģistra grāds izglītībā, vīzas iegūšana ir ļoti iespējama. Arčam iesaka kārtot ģimenes vīzu, ja nu ar viņa dokumentiem kādas problēmas. Bet mēģināts nav zaudēts. Saņemam sarakstiņu ar dokumentiem, kas skolai nepieciešami, un tas dod skaidrību — Latvijā jāatgriežas, lai dabūtu medicīnisko izziņu. Un vīrusa testu.

Nu vien jāgaida, vai Igaunija būs “sarkanajā” sarakstā — ja tā, tad turpināsim ceļot vēl nedēļu un atgriezīsimies Latvijā no citas valsts. Ja tā nebūs ierakstīta bīstamo valstu listē, tad atgriezīsimies caur to. No Ķīnas atbilde būs jāgaida divas nedēļas. Tās arī noteikti pavadīsim ārzemēs. Ja atbilde būs apstiprinoša, būsim tikuši uz savu iecerēto galamērķi! Ja nē, tad vēl desmit varianti padomā!

Helsinkos pārsēžamies busā uz Porvo un pavisam drīz esam klāt. Sarkanas koka mājeles izgrezno upes krastu, un aizmugurē tām paceļas milzīga viduslaiku katedrāle. No pakalna redzama visa vecpilsēta! Šī vietiņa ir patiešām skaista, līdz ar Nūksio nacionālo parku — viena no mūsu mīļākajām! Šodien beidzot spīd saulīte! Vismaz līdz pēcpusdienai. Diena ir jauka un nesteidzīga, lai arī pa galvu skraida simtiem pārdomu un iespējamo rīcības variantu. Vakarā plānojam atgriezties pie Inetas, jo jau svētdien mēs Somijai teiksim “atā!”.Porvo saulīti drīz vien nomaina lietus mākoņi, un tad, kad viss apskatīts, jādodas uz Helsinkiem. Vēlreiz atvadāmies no skaistajām mājelēm un stopējam. Uz Helsinku pusi taču viegli tikt. Pavisam drīz auto aptur kāda dāma, kas visai labi zina angļu valodu, — izrādās, skolotāja. Viņai uzreiz mums ir daudz jautājumu un apgalvo, ka esam viņai pirmie stopētāji. Dāma stāsta par dzīvi Somijā un jautā mums par Latviju. Patiesībā jūtam, ka latvieši somiem patīk, un to apstiprina arī Ineta. Ja uz dažām tautām somi skatās nedaudz šķību aci, tad latvietis tomēr te ir cienīts. Dāma stāsta vairāk par Porvo saldumu fabriku. Te saldumu mīļiem būtu īsta paradīze! Labākais Somijas zefīrs reiz tika saukts par “nēģera buču”, bet tad, kad pirmais vārds zefīra nosaukumā pēkšņi kļuva par aizvainojošu, to noņēma, un palika tikai “buča”. Somiete gan attaisnojas, ka somu valodā “nēģeris” vienmēr bijis normāls vārds, un mēs to apstiprinām par latviešu valodu. Bet pasaule mainās, un tai jāpielāgojas!

Dāma stāsta arī par to, ka Somijā ir ļoti lieli nodokļi. Tomēr viņai patīk, ka te vienmēr var justies droši — policija vai medicīniskā palīdzība nekad neatraidīšot, ja paliksi bez darba, tad būs pieejams bezmaksas ēdiens, dzīvesvietas izmaksas tiks nosegtas un vēl saņemsi minimālos 500 eiro mēnesī. Nodokļi esot nedaudz zem 30%. Somija ir attīstīta zeme, un nav brīnums, ka daudzi ārzemnieki izvēlas dzīvot šeit — nu gluži cilvēcisku dzīvi.

Ceļš līdz Helsinkiem paiet raiti, un šoreiz saņemam arī kontaktus — dāma lūdz viņai zvanīt, ja nu kas nepieciešams vai kas gadījies ar naktsmājām. Atvadāmies, un nu jāķer pilsētas buss, lai atkal satiktos ar mūsu latviešu draugiem! Tad gan atklājas, ka telefona lietotnē, ko ielādējām biļešu iegādei, iespējams iegādāties biļeti tikai vienam cilvēkam. Un alternatīva ir vien īpašie R-kioski, kur pārdod biļetes. Tāds atrodas divu kilometru attālumā, slimnīcā. Protams, tur visiem esam dīvaini mugursomaiņi, kas iemaldījušies nepareizā vietā, bet biļetes saņemam, un drīz vien esam pieturā. Šo dienu laikā esam ievērojuši, ka somiem ļoti patīk franču buldogi. Šķiet, katram trešajam suņu saimniekam ir tieši “francis”, un arī tāds kopā ar mums gaida autobusu.

Ineta un Maksims ir ļoti viesmīlīgi un lieliski sarunbiedri — vienmēr ir, par ko pasmieties un papriecāties! Ineta mums sacep pankūkas, un atkal tiekam lutināti! Atveram mājaslapu, kur uzrādās jaunie valstu saraksti. Kas tad nu? Igaunija ir dzeltenajā sarakstā, kas nozīmē, ka pēc tās šķērsošanas jāievēro karantīna! Ko darīt? Karantīnu atļauties nevaram, jo jākārto dokumenti Ķīnai!

Arī Somiju laikapstākļu dēļ nav izdevies izpētīt tik dziļi, cik plānojām. Te ir ļoti daudz skaistu nacionālo parku, kas labiekārtoti atpūtnieka priekam, te ir daudz skaistu pilsētu, saunas, salavecis un ziemeļblāzma, bet tas viss jāatstāj nākamajai reizei. Priekšā pārdomas — kur lidot, kā braukt, kā nokārtot dokumentus?

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Tagad esam Ķīnā!

Kategorijas