Itāliete Pļaviņās pabeidz mācību gadu un runā latviski

2021. gada 8. jūnijs 18:57

704

Itāliete Pļaviņās pabeidz mācību gadu un runā latviski

Pļaviņu novada ģimnāzijā aizvadītais mācību gads bija citādāks ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī tāpēc, ka tur mācījās apmaiņas programmas skolniece Erica Polastri no Itālijas. Arī pašai Ericai tas ir bijis īpašs un pirmā šāda pieredze ārpus savas valsts.

Grūta, bet apgūstama

Erica Pļaviņās mācījās, pateicoties starptautiskās nevalstiskās brīvprātīgo organizācijas AFS atbalstam, kas nodrošina starpkultūru mācīšanās iespējas skolēniem. Jauniete izmantoja šo iespēju un Latviju izvēlējās, jo gribējusi atšķirīgāku pieredzi. No piedāvātajām valstīm vēlējusies doties uz kādu Eiropas ziemeļu valsti vai Krieviju, kas tomēr nebija iespējams. Latvija atbilda viņas izvēlei, un ir apmierināta par šo izvēli. Arī jaunietes vecāki atbalstīja un bija priecīgi par meitu, jo šāda pieredze viņai daudz var palīdzēt nākotnē. Itālijā ir cita veida klašu sistēma — piecas sākumskolā, trīs pamatskolā un piecas vidusskolā. Ja viņa tagad mācītos Itālijā, tad beigtu vidusskolas 4. klasi, nākamgad būtu pēdējais mācību gads. Šeit viņa mācījās 11. klasē. Šajā laikā viņa apguva ne tikai izvēlētos mācību priekšmetus, bet arī latviešu valodu, ko ļoti vēlējusies darīt. Tagad Ericas zināšanas latviešu valodā ir stabilā pamatlīmenī. Lielākoties varējām sarunāties latviski, un Ericai pa spēkam bija vairums vārdu locījumu un garumzīmju. Jautāta, vai latviešu valoda ir grūta, itāliete atbild — ļoti, īpaši tās deklinācijas, no kurām joprojām maz saprot! Tomēr viņa apņēmīgi cenšas tās apgūt, lai runātu pareizi. Ar jauniešiem ikdienā Ericai nav problēmu sarunāties angliski, un dažiem ir interese iemācīties kaut nedaudz itāļu valodu.

Mācās arī skolotāja

Ericas latviešu valodas un literatūras skolotāja Silga Stučka teic, ka meitenei bija svarīgi apgūt ne tikai vārdus, bet arī pareizi tos lietot, tāpēc vēlējusies saprast, kāpēc konkrētais vārds jāveido un jāizrunā tieši tā, “buroties” cauri gramatikas “līkločiem”.

— Grūtāk bija, kad sākās attālinātās mācības, jo tā iemācīties valodu ir grūti. Tomēr, kad vien varējām, gājām pa pilsētu, uz veikalu, rādīju viņai lietas, un mācījāmies vienkāršus vārdus lietām, ko redzam vai izmantojam ikdienā. Bija arī individuālās tiešsaistes stundas, sūtīju dažādus materiālus ne tikai par mācībām, bet arī latviešu kultūru, tradīcijām, svētkiem, un Erica visu uztver ļoti ātri. Darbošanās ar viņu ir šī pandēmijas laika viens no jaukākajiem brīžiem, kas arī man deva lielu pilnveidi, — saka skolotāja.

No cita skatu punkta

Otrajā semestrī Erica sāka mācīties literatūru, kas jaunietei ir ļoti tuva. Viņa ir daudz lasījusi ne tikai itāļu autoru darbus, bet labi zina arī citu tautu klasiķus. Silga stāsta, ka, klausoties Ericas stāstījumu par itāļu klasiķiem, kā, piemēram, Džovanni Bokačo “Dekameronu” vai Dantes Aligjēri “Dievišķo komēdiju”, atvērās gluži cita pasaule, šos darbu lasījusi vēlreiz, un tas jau bija cits skatījums uz tiem. Pļaviņu novada ģimnāzijas bibliotēkai Erica uzdāvināja “Dekamerona” eksemplāru oriģinālvalodā, ko atsūtīja viņas vecāki kopā ar nelielu itāļu valodas vārdnīcu.

Sadarbībā ar Pļaviņu novada un Latvijas Nacionālo bibliotēku Erica iepazina arī latviešu literatūru un lasīja zināmu autoru grāmatas, kas izdotas itāliski vai angliski. Arī skolas bibliotēkā ir lieliskas grāmatas par latviešu dižgariem Raini un Aspaziju ar tekstiem latviski, angliski un itāliski. Erica to visu lasīja ar interesi, sagatavojot arī savu prezentāciju, un tas bija jauns skatījums par abiem rakstniekiem. Nākotnē Erica vēlas studijas saistīt ar literatūru un mākslu, un tas būs Itālijā. Darbs varētu būt arī citur pasaulē, kaut kad atkal atgriežoties Latvijā, satiekot šeit iepazītos cilvēkus.

Divas ģimenes

Pļaviņās Erica dzīvo ģimenē, kur viņai ir jaunāka māsa un brālis, kas arī ir jauna pieredze, jo savā ģimenē Itālijā augusi kopā ar vecāko brāli. Šajā laikā tik ļoti saradusi ar Latvijas ģimeni, ka uz jautājumu par vecākiem vai mājām, vispirms nosauc tos, kuri dzīvo te. Viņai tagad ir Itālijas un Latvijas vecāki.

Erica ir gandarīta par šo pieredzi un valsts izvēli, lai arī te ir daudz citādāk nekā Itālijā. Jā, arī aukstāks, bet viņai ļoti patīk sniegs, un šeit pirmo reizi slēpojusi ar distanču slēpēm, kas ļoti patika.

Lai arī ir dažādi ierobežojumi, daudz apceļota Latvija, skatot tās lielākās pilsētas un skaistākās vietas, kas šķitušas fascinējošas. Ericas mājas ir Podžo Renatiko pilsēta Itālijas ziemeļu daļā Ferraras provincē, netālu no Boloņas. Tas viss, protams, atšķiras no Latvijas, bet šī ir interesanta pieredze. Arī ēdienu ziņā. Ericai ļoti garšojot karbonāde, kartupeļu pankūkas, medus kūka, liepziedu tēja, krējums. Citiem viņa iesaka itāļu receptes. Viena no lietām, kā viņai šeit pietrūkstot, esot pica! Tā, ko var nobaudīt te, noteikti nav kārtīga itāļu pica. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem bijis kādā picērijā pie Cēsīm, bet pārējās esot tāds latvisks variants. Jaunietei pietrūkst arī itāliskās atvērtības, jo Latvijas cilvēki ir ļoti noslēgti. Gribētos vairāk komunikācijas.

Izvēles iespējas

Skatot latvju simbolus, Ericai vislabāk iepatikās zalktis, jo čūska esot viņas mīļākais dzīvnieks. Tādu vēlētos izveidot arī tetovējumu ar zalkša simbolu. Šajā laikā Erica iepazinusi arī latviešu svētkus un tradīcijas, saprotot, cik latviešiem tas viss nozīmīgs. Viņu pārsteidza, ka Ziemassvētkos cilvēki dodas uz mežu pēc eglītes, Lieldienās kaulējas ar olām, kas Itālijā nenotiek. Vēl, pirms doties mājup, viņa pirmo reizi piedzīvos latviešu Jāņus.

Vai gribas uz mājām Itālijā? Erica atbild, ka daļa viņas grib palikt, jo te pieradusi un iegūti draugi, kā arī grūti iedomāties no jauna iejusties Itālijā. Esot sajūta, ka viņai ir divas dzīves un tā kā iepriekš nebūs nekad. Tas viss devis jaunas izvēles iespējas, kas gan iepriecina, gan mazliet baida. Gribas apceļot pasauli, pabūt arī Igaunijā, Lietuvā un Sanktpēterburgā, Krievijā. Tomēr Latvija būs vieta, kur viņa varētu atgriezties savā ziņā jau kā savējā.

Staburags.lv ARHĪVS

Itāliete Pļaviņās pabeidz mācību gadu un runā latviski

Kategorijas