Staburags.lv ARHĪVS

Vēlētāji izvēlējušies jaunā novada deputātus

Sandra Pumpure

2021. gada 8. jūnijs 00:00

14
Vēlētāji izvēlējušies jaunā novada deputātus

Savu izvēli pašvaldību vēlēšanās izdarījuši arī Aizkraukles reģiona iedzīvotāji, ievēlot jaunā apvienotā novada 19 deputātus. Spēka samēru šajā sastāvā dalīs piecu sarakstu pārstāvji no desmit. 
Izvēlas pieredzi

Vēlēšanu rezultāti rāda, ka iedzīvotāji izvēlējušies gan pārbaudītas vērtības, gan jaunas iespējas, jo vismaz pusei ievēlēto deputātu ir pieredze šajā darbā. Uzticība dota arī visu līdzšinējo novadu vadītājiem. No esošajiem šajās vēlēšanās nestartēja vienīgi Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. 

Ar pārliecinošu vairākumu vēlēšanās uzvarēja “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas saraksts, par kuru nobalsoja 44,85% vēlētāju, iegūstot desmit deputātu vietas. Tas ir bijis populārākais gandrīz visos vēlēšanu iecirkņos, izņemot vairākus Neretas un visus Jaunjelgavas novadā, kur visvairāk atbalstīta Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēv­zemei un Brīvībai/LNNK” ar tās līderi Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāju Gunti Libeku. Par šo sarakstu nobalsoja 20,47%, bet trešajā vietā ir “Apvienība IEDZĪVOTĀJI”. “Staburaga” aptaujā pirms vēlēšanām prognozes gan bija apgrieztā secībā — par apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” balsotu 40,2%, bet “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas sarakstu — 20,5% vēlētāju.

Labākas prognozes bija arī Zaļo un Zemnieku savienībai, kā arī Jaunajai konservatīvajai partijai, kura gan jaunā novada domē neiekļuva vispār.

Zema vēlētāju aktivitāte bijusi arī Aizkraukles novadā — no 23 879 balsstiesīgajiem nobalsoja 7713, kas ir 32,30%. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās šis skaits bija 50,39%. Ja lielākajos vēlēšanu iecirkņos aktivitāte bija krietni kritusies, tad mazākajos visā reģionā uz pusi. Interesanti, ka šoreiz daudz vairāk balsoja ne, kā ierasts, dienas sākumā, bet bija atlikuši to uz dienas beigām, kad reģistrēta vislielākā aktivitāte teju visā reģionā. “Staburaga” prognozes liecināja, ka vēlēšanās nedomā piedalīties 29,7% aptaujāto, kas jau tad bija liels skaits un arī apstiprinājās.

Jāsāk strādāt kopā

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums kā “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas saraksta veidotājs ir gandarīts par rezultātiem. — Piesaistot apkārtējo pašvaldību vadītājus un citus spēcīgus kandidātus, izveidota laba komanda. Katrs no viņiem būtu pelnījis būt deputāts, tomēr vietu ir tik, cik ir, bet arī ievēlētie ir laba izvēle. Visiem deputātiem kopumā sastrādāties, visticamāk, nebūs viegli, bet domāju, ka ikviens no viņiem apzinās lielo atbildības kopumu un kopā varēsim rast kompromisu. To gaida arī mūsu vēlētāji un iedzīvotāji, — teica Leons Līdums. Tagad esot jāsāk darbs novada pārvaldes veidošanā, kas būs diezgan liels pārbaudījums, bet par sadarbību ir domāts un runāts iekšējās darba grupās. 

Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis atzīst, ka rezultāti bija tādi, kādi iepriekš paredzēti. Komanda esot spēcīga, ar lielu pieredzi pašvaldību darbā. Viņš gandarīts, ka arī “Apvienība IEDZĪVOTĀJI”, kurā pārsvarā startēja neretieši, ieguvuši labu rezultātu. No Neretas novada jaunajā būs pārstāvēti divi deputāti — viens no Neretas un viens no Ērberģes. 

— Mani gan pārsteidza, ka Kokneses vēlēšanu iecirknī “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas sarakstā tik daudz svītrojumu citu novadu kandidātiem, un līdzīga situācija ir Pļaviņu vēlēšanu iecirknī “Apvienības IEDZĪVOTĀJI” sarak­stā, kur svītroti neretieši. Acīmredzot tādējādi virzīti savējie, bet šīs atzīmes ir uzkrītošas, lai arī kopējos rezultātos tas viss izlīdzinās, — saka Arvīds Kviesis. Nākotnē viņu satrauc tālākā rūpe par Sēliju. Beidzot pastāvēt Neretas novadam, tagad tā vairāk būs triju citu novadu pārziņā, bet arī neretiešiem, tāpat kā jaunjelgaviešiem, joprojām svarīga tās vēsturiskā mantojuma un kultūras saglabāšana.  

Viegli nebūs 

Viens no sarakstiem, kas nebūs pārstāvēts jaunajā deputātu sasaukumā, ir Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Tās līderis Jenss Zvirgzdgrauds atzīst, ka viens no iemesliem šādam rezultātam varētu būt gaisu jaucošā publikācija “Staburaga” 25. maija numurā (Aināra Zariņa viedoklis par partiju izredzēm vēlēšanās — red.), par ko saraksta pārstāvji esot informējuši KNAB. 

— Labi informētā sabiedrībā šāda slēptā reklāma un antireklāma panāktu pretējo efektu, bet, ņemot vērā iedzīvotāju zemo interesi par politiku novadā, acīmredzot atradās pietiekami daudz cilvēku, kas šāda veida provokācijām noticēja, — saka Jenss Zvirgzdgrauds. Vēlētāju zemo aktivitāti viņš skaidro ar neapmierinātību pandēmijas ierobežojumu dēļ — ja jau aizliegts daudz kas cits, kāpēc vēlēšanas klātienē ir izņēmums? Ja jau pandēmijas laikā viss notiek attālināti, arī vēlēšanās vajadzēja būt iespējai balsot elektroniski, un būtu piedalījušies vairāk cilvēku. Tā esot arī neticība procesa godīgumam un pārmaiņām, neapmierinātība ar varas partiju centieniem diktēt notikumu gaitu novados. 

Bijusī Pļaviņu pilsētas un vēlāk novada vadītāja Gunta Žilde kopumā apmierināta ar vēlēšanu rezultātiem, jo liela daļa deputātu ir ar pieredzi šajā darbā. 

— Kad sāc to darīt, pirmais laiks paiet, apzinoties, kur esi un ko dari. Tik lielā teritorijā kā Aizkraukles novads sākt visu no nulles būtu grūti, tāpēc pieredze noteikti palīdzēs. Neiepriecina gan tas, ka joprojām nelīdzināmies Skandināvijas valstīm sieviešu un vīriešu proporcionalitātes ziņā. Pēc pieredzes zinu, ka tas ir svarīgi, un šis līdzsvars ietekmē lēmumus. Šķita, ka jaunajā sasaukumā būs vairāk Pļaviņu pārstāvju, bet arī trīs ir labi, un tie ir cilvēki ar pieredzi. Darbs noteikti nebūs viegls, un jācer, ka neviena vieta jaunajā novadā nekļūs par nomali, — saka Gunta Žilde. 

Arī viņu pārsteigusi zemā vēlētāju aktivitāte, neizmantojot savu iespēju. Turklāt balsot varēja arī sev vēlamā laikā, ne tikai vēlēšanu dienā. Gunta Žilde atzina — ja cilvēks nespēj aiziet uz vēlēšanām, tad diezin vai var kritizēt citu darbu un izteikt pretenzijas. Ikvienam ir iespēja, bet tikai jādara.