Staburags.lv ARHĪVS

Jūru veido mazas upes

Iveta Skaba

2021. gada 4. jūnijs 10:04

126
Jūru veido mazas upes

Netieku gudrs, par ko lai balso? Šādas pārdomas pārņēmušas ne vienu vien valsts iedzīvotāju. Partijas savu padarījušas — sarakstus vēlēšanu komisijā iesniegušas, reklāmas plašsaziņas līdzekļos ievietojušas, avīzes un bukletus pastkastītēs salikušas, sociālajos tīklos sevi izrādījušas. Pandēmijas dēļ klātienes tikšanās nebija iespējamas. 

Kam internets, Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā izpētījis gan programmas, gan  kandidātu sarakstus. Uzzinājis katra nodarbošanos, izglītību, vecumu. Arī “Staburags” savās publikācijās lasītājus iepazīstināja ar katras partijas kandidātu sarakstu, programmu un deva iespēju to komentēt katra saraksta līderim. Katra saraksta vilcējspēks atbildēja arī uz trim ekspresjautājumiem.Vai ar to pietiek? Grūti pateikt. Sāksim ar to, ka šīs pašvaldību vēlēšanas notiek administratīvi teritoriālās reformas priekšvakarā. Aizkraukles novadu veidos seši tagadējie — Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Skrīveru, Pļaviņu un Neretas — novadi. Par  gluži jaunu veidojumu to gan nevarētu saukt, jo šie novadi līdz 2009. gadam bija Aizkraukles rajona teritorijā. Šoreiz gan izņēmums — zābaciņš (Aizkraukles rajona kontūra kartē atgādināja zābaka formu) paliks bez papēža, jo Valles un Kurmenes pagasts būs Bauskas novada paspārnē.

Uz 19 deputātu krēsliem domē pretendē 168 kandidāti. Tā teikt, konkurss liels: astoņi — deviņi uz vienu vietu. Arī mums, vēlētājiem, pārskatot 10 sarakstus, nāksies pasvīst, izraugoties, kam dot rokās jaunā novada vadības grožus. Viena lieta, ja tautas priekšstāvji jāizvēlas nelielā novadā, pavisam cita, ja vienā novadā tiks apvienoti vairāki.

Šo pašvaldību vēlēšanu jaunums tas, ka kandidēt var tikai kādā politiskās partijas sarakstā. Un te nu, manuprāt, ir tas klupšanas akmens. Pagājušajā nedēļā  sarunājos ar pāris nomales iedzīvotājiem. No Daugavas labā krasta. Šie cilvēki apzinīgi dodas uz katrām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām. Ceru, ka izņēmums nebūs arī šīs. Viņus bažīgus darīja tas, ka konkrētajā sarakstā pazīst tikai vienu, divus cilvēkus. “Žēl, ka nav neviena mūsējā. Vai mana balss vispār vajadzīga?” skeptiski atzina mana paziņa. Esmu lasījusi, ka arī citos jaunveidojamajos novadu izpeld šī problēma — sarakstā kandidāti no vienas apdzīvotās vietas vai arī zināmi tikai pāris cilvēku.

. “Mūsējais” zināmā mērā ir kā drošības spilvens, kurš pārstāvēs konkrētās kopienas intereses. Cilvēki baidās palikt bez sava deķa stūra, jo tas tiks rauts citur, bet apsegties visiem gribas. Jāpiebilst gan, ka arī Saeimas vēlēšanās lielāko daļu deputātu  kandidātu nepazīstam un tomēr nobalsojam. Jūs uzticaties tam, ko pazīstat, viņš savukārt uzticējies pārējiem savā komandā. Uzskatu, ka šādās reizēs nevajag domāt par mazāko ļaunumu un tad vaimanāt. Ja reiz izvēlējāmies, nobalsojām, tad nav  ko čīkstēt, ka dzīvojam tā un ne citādi! Pat ja arī nepiedalāmies vēlēšanās, mēs tomēr balsojam, jo dodam iespēju kādam uzvarēt. Paradokss, bet tā nu tas ir. Svarīga ir katra balss, jo  jūru veido mazas upes.  Katrs “mans” rada lielo “mūsu” — to, kādā novadā mēs vēlamies dzīvot, un to, kādiem cilvēkiem mēs uzticēsimies to vadīt.  Tāpēc ir jāiet un jāpiedalās. Nākamā reize būs tikai pēc četriem gadiem.