Kādus attīstības virzienus saskata katrs novads?

2021. gada 1. jūnijs 00:00

289

Kādus attīstības virzienus saskata katrs novads?

Daudzos iedzīvotājos bažas rada mazo novadu apvienošana ar Aizkraukles novadu, izskanējis viedoklis, ka “tad jau nomales paliks novārtā”. Kas īsti gaidāms, par to — intervija ar Aizkraukles novada attīstības plānotāju Ilonu Kāgani.
Stratēģija 15 gadiem

— Kā tiek plānota jaunā novada attīstība?

— Pagājušā gada oktobrī Aizkraukles novada dome pieņēma lēmumu “Par jaunizveidojamā Aizkraukles novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas 2021.— 2037. gadam un Attīstības programmas 2021.— 2028. gadam izstrādes uzsākšanu”. Tika nolemts sadarbībā ar Kokneses, Pļaviņu, Neretas, Jaunjelgavas un Skrīveru pašvaldībām sākt Aizkraukles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi turpmākajiem 15 gadiem, nosakot ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu. Savukārt attīstības programma paredzēta septiņiem gadiem. Jau kopš pagājušā gada rudens Aizkraukles novads sadarbībā ar apvienojamo novadu pārstāvjiem izstrādā jaunveidojamā novada plānošanas dokumentus. Ir notikušas darba grupu sanāksmes, iedzīvotāju, uzņēmēju aptauja, konsultācijas, un šajā darbā iesaistīti daudzi visu apvienojamo novadu pārstāvji.

Aptauju uztic firmai

— Nesen notika visu sešu novadu iedzīvotāju aptauja. Ar kādu mērķi to veicāt?

— Jautājumi pirmām kārtām bija par attīstību — kāda tā ir pašreiz, kādas ir problēmas, kādus attīstības virzienus iedzīvotāji pašlaik saskata savā novadā, kādi ir turpmākās attīstības risinājumi. Iedzīvotāji izteica savas domas par infrastruktūru, veselības aprūpi, sociālajiem pakalpojumiem, izglītību, sportu un citām jomām. Aptauja bija gan elektroniski, gan papīra formātā — informācija tika publicēta katra novada mājaslapā un pašvaldību izdevumos. Piedalījās visu sešu pašvaldību iedzīvotāji. Aptauju veica SIA “Baltkonsults”.

— Kādēļ izvēlējāties ārpakalpojumu?

— Pirmais iemesls — tas ir ļoti apjomīgs darbs. Tā kā apvienošanas darbs jāveic vadošajai pašvaldībai, lielās noslogotības dēļ mums to būtu ļoti grūti izdarīt. Otrs iemesls — apvienošanu daudzi iedzīvotāji uztver skeptiski, ar aizdomām, ka Aizkraukle varētu ko darīt vai lemt savā labā. Izmantojot firmas pakalpojumus, mēs no tā norobežojāmies. Neatkarīgi eksperti sagatavoja jautājumus un arī apkopoja atbildes. Aizkraukles iedzīvotāju viedoklis mums jau bija zināms, jo aptauja nesen bija notikusi — tad, kad aktualizējām attīstības programmu. Arī Kokneses novada iedzīvotāju aptauja nesen notika, tomēr bija svarīgi uzzināt visu novadu iedzīvotāju viedokli.

Piedalās ap 600 respondentu

— Kā vērtējat respondentu atsaucību?

— Aizkraukles novada nesen notikušajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 400 respondentu, bet šajā visu sešu novadu aptaujā — 596 cilvēki, tajā skaitā 33% bija no Aizkraukles novada. Pēc skaita tas mums šķita maz, tomēr ekspertu viedoklis ir citāds — viņi uzskata, ka aptaujas dalībnieku skaits ir pilnīgi pietiekams, lai izdarītu secinājumus. Rezultātus saņēmām tabulu un apraksta veidā, atsevišķi ir arī katras pašvaldības rezultātu apkopojums, un tos mēs nodevām izvērtēšanai katrai pašvaldībai. Aizkraukles novada mājaslapā ir pieejams kopsavilkums par visām pašvaldībām, un iedzīvotāji var iepazīties ar aptaujas rezultātiem.

Piecas darba grupas

— Cik cilvēku bija iesaistīti darba grupās?

— Darba grupas bija izveidotas ar mērķi izstrādāt priekšlikumus plānošanas dokumentiem pa nozarēm, jomām. Notika prezentācijas, diskusijas, tika apzinātas problēmas. Pavisam bija piecas darba grupas — veselības aprūpes un sociālo jautājumu; ekonomiskās attīstības; izglītības, sporta un kultūras; vides; teritorijas plānošanas darba grupa. Tiešsaistē tās pulcējās šī gada februārī un martā. Darba grupās bija no 40 līdz 60 dalībniekiem, bet izglītības, sporta un kultūras darba grupā — vairāk nekā 100 dalībnieku. Piedalījās pašvaldību vadītāji, speciālisti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts institūciju darbinieki, Zemgales Plānošanas reģiona pārstāvji, kas izstrādā visa Zemgales reģiona plānošanas dokumentus, zemju privātīpašnieki un citi interesenti. Visus dalībniekus nepazīstam — paziņojumi par darba grupām bija publicēti pašvaldību mājaslapās, un tām varēja pieteikties jebkurš, līdz ar to bija ļoti plašs iesaistīto dalībnieku loks. No vienas puses, tas ir labi, jo, ja būtu tikšanās klātienē, ne visi atbrauktu. Mīnuss ir tas, ka dalībniekiem nebija iespējas savā starpā tuvāk iepazīties un veidot kontaktus, kā tas būtu klātienē.

— Kādi ir darba grupu secinājumi?

— Darba grupās notika diskusijas, dalībnieki runāja par problēmām un izaicinājumiem, vīziju, realitāti, šķēršļiem un darbības risinājumiem. Tā kā katrā darba grupā dalībnieku bija daudz, viņus sadalījām vairākās mazākās grupās, un ar visiem darba rezultātiem ikviens var iepazīties Aizkraukles novada pašvaldības mājaslapā, sadaļā “Pašvaldība”, “Attīstības plānošanas dokumenti”, “Jaunizveidojamā novada plānošanas dokumenti” — tur ievietoti visi priekšlikumi, un to ir ļoti daudz, visu te nebūtu iespējams uzskaitīt. Tur ievietota arī katras darba grupas prezentācija.

Iedzīvotāju ieteikumus ņem vērā

— Kā izmantosiet darba grupu un iedzīvotāju aptaujas rezultātus?

— Iedzīvotāju, darba grupu ieteikumus analizējam, izsecinām galvenās prioritātes un ņemam vērā, izstrādājot attīstības programmu, investīciju plānus, akcentējot galvenās prioritātes. Piemēram, iekļausim plānā iedzīvotāju ieteikumus par ceļu infrastruktūras attīstību. Darba grupu viedokļi lielākoties sakrīt ar iedzīvotāju anketās pausto par attīstības prioriātēm un konkrēti veicamajiem pasākumiem. Respondenti norāda uz savā novadā veicamajiem darbiem, tomēr redz arī iespējas attīstīt novadu plašāk, pasakot, kas būtu veicams citu novadu teritorijā.

Prioritāte — ielu un ceļu remonts

— Varbūt varat nosaukt kādu piemēru — ko iedzīvotāji vēlas?

— Piemērus varētu nosaukt katrā jomā. Visu novadu iedzīvotāji ļoti augstu vērtē to, ka Aizkrauklē ir sava slimnīca, norādot, kādus speciālistus vēl vajadzētu piesaistīt, piemēram, kardiologu, pediatru, dermatologu un citus ārstus. Cilvēki uzskata, ka sociālajā jomā ļoti svarīga ir komunikācija ar vientuļajiem senioriem, viņu problēmu risinājums, palīdzība, īpaši tiem, kuri ir palikuši vieni, jo bērni strādā citā valstī. Aizkrauklieši ir pieraduši pie daudzajām mūžizglītības iespējām, taču citos novados šādas iespējas dzīvesvietā ir mazāk pieejamas, bet cilvēki gribētu mūžizglītības pakalpojumus saņemt tuvāk savai dzīvesvietai. Covid-19 ir ietekmējis kultūras dzīvi, un anketās redzams, ka cilvēki ļoti alkst pēc kultūras pasākumiem. Iedzīvotāji atzīst, ka viņiem pietrūkst informācijas par aktīvo dzīvesveidu, infrastruktūru dabā — viņi sāk novērtēt to, ka pastāv iespēja atpūsties dabā, un vēlas izzināt piedāvājumu šajā jomā. Cilvēkiem tā ir ļoti nepieciešama informācija, īpaši pandēmijas laikā, jo tā ir iespēja kvalitatīvi dažādot savu dzīvesveidu atpūšoties.

Vērtējot nodarbinātību, respondenti atzīst, ka, ja grib, darbu var atrast, taču zemā atalgojuma dēļ cilvēki ir spiesti braukt uz darbu Rīgā vai ārzemēs, vismaz uz kādu laiku.
Mazajiem uzņēmējiem ir nepieciešamība saņemt vairāk informācijas par iespējām nomāt telpas un zemi, par projektiem, kuros var iegūt finansējumu, svarīga arī iespēja tikties citam ar citu, līdzīgi kā iepriekš bijām organizējuši uzņēmēju tikšanās pasākumus Aizkrauklē. Tagad, pandēmijas laikā, daudzi novērtē iespēju, kāda bija iepriekš šajās tikšanās reizēs — satikt kolēģus, pašvaldības darbiniekus, valsts institūciju pārstāvjus, dalīties pieredzē un lūgt kādu padomu kolēģiem, iegūt informāciju par jaunākajām tendencēm Eiropas Savienības finansējuma piesaistē.

Visos novados kā prioritāte uzsvērta ielu un ceļu remontēšana, kā arī nepieciešamība pēc sabiedriskā transporta, lai varētu nokļūt Aizkrauklē un saņemt medicīniskos un citus pakalpojumus. Par velotransporta celiņu attīstību runā visu novadu respondenti, arī par elektrouzlādes iespējām velosipēdiem. Svarīgs jautājums ir automašīnu stāvlaukumu veidošana pie dzelzceļa stacijām, lai iedzīvotāji varētu novietot savu automašīnu un tālāk uz Rīgu vai kādu citu vietu doties ar vilcienu.

— Pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas jau ir stāvlaukums. Vai to vajadzētu vēl lielāku?

— Jā, vietu sāk pietrūkt, un kopā ar “Latvijas dzelzceļu” šis jautājums ir jārisina. Jādomā arī par drošu velonovietni.

Veloceliņi nav utopija

— Cilvēki vēlas veloceliņu gar Rīgas—Daugavpils šoseju, piemēram, līdz Skrīveriem vai Koknesei. Cik tas ir reāli?

— Domāju, ka tas ir reāli, bet ne jau īstenojams attīstības programmā, kas paredzēta septiņiem gadiem. Tam būtu vajadzīgs ilgāks laika posms. Ar “Latvijas Valsts ceļiem” mēs varētu runāt par veloceliņa izveidi, kā tas ir veikts Jēkabpils pusē. Veloceliņus gar autoceļu noteikti iekļausim stratēģiskās plānošanas dokumentā, kas paredzēts 15 — 25 gadiem. Domāju, ka ilgtermiņā Latvijā veloceliņu gar autoceļiem būs arvien vairāk, un tā nav utopija. Ilgtermiņa plānošanas dokumenti paredz pasākumus, kuri sākumā liekas utopiski, bet, laikam ejot, saprotam, ka tas ir reāli izdarāms, īpaši, ja iedzīvotājiem tas ir vajadzīgs.

Agrāk nereālais īstenojies dzīvē

— Vai varat nosaukt kādas utopiskas idejas īstenošanas piemēru Aizkraukles novadā?

— Kādreiz izglītības darba grupā, kurā piedalījās vecāki, pedagogi un skolēni, plānošanā sasniedzamos mērķus rakstījām trijās grupās: reāli sasniedzmas lietas, ilgtermiņā sasniedzami mērķi — 10, 15 un 20 gados, un utopiskas lietas, kas ļoti patika skolēniem — finansējuma avotus tam neredzējām, un ideja šķita neīstenojama. Toreiz, pirms padsmit gadiem, izskanēja doma, ka Aizkrauklē varētu būt moderns veloparks, taču tā šķita nereāla lieta — būtu jau labi, bet pietiktu vismaz ar vienu skeitparku — tāds bija sākotnējais skatījums. Kādreiz daudz runājām par to, ka sākumskolas klases no rūpniecības zonas būtu jāpārceļ uz pilsētu, un tagad ir uzcelta vidusskolas piebūve, jauna, arhitektoniski ļoti skaista ēka, kas savulaik ilgtermiņā mums šķita nereāla ideja. Elektrouzpildes sacijas arī kādreiz šķita nereālas, pat utopiskas idejas, taču tādas ir izveidotas. Pēc ainavu koncepta izstrādes esam sākuši sakārtot Daugavas krastmalu, ko daudzi aizkrauklieši aptaujā ir nosaukuši par aktivitāti numur viens, uzskatot, ka iesāktais darbs ir jāturpina.

Neretas novadā varētu būt loģistikas centrs

— Kādu attīstību iedzīvotāji redz savos novados?

— Plānošanas dokumentos, darba grupu sanāksmēs mēs rosinājām, lai katrs novads izsaka savu viedokli par jauno novadu, iekļaujot arī sava novada teritoriju, piemēram, ko neretieši domā par sava novada attīstību un ko par Neretu domā citi novadi, lai ierosinājumus varētu iekļaut rīcības plāna aprakstošajā daļā.

Daugavas ūdensceļa sakārtošana, ūdenstūrisma infrastruktūras izveidošana ir nosaukta visu novadu aptaujas anketās, izņemot Neretas novadu, kas nav Daugavas krastā. To iekļausim investīciju plānā, sadarbojoties gan ar Ogri, gan Jēkabpili, jo Daugava ir novadus vienojošs elements. Neretas, Jaunjelgavas novadā anketās uzsvērta nepieciešamība sakārtot kultūrvēsturisko mantojumu, attīstīt Sēlijas identitāti, un šis jautājums jāskata kopā ar Ilūksti, Bausku un Jēkabpili — blakus esošajiem novadiem — un jāveido vienots identitātes projekts. Uzņēmēju un darba grupas atbildēs ir iekļauta nepieciešamība definēt Neretas kā robežšķērsošanas punkta lomu, caur Neretu sasniedzam Lietuvu, un tas ir svarīgi, novirzot transporta kustību no starptautiskās maģistrāles “Via Baltica”, līdz ar to Neretas novads varētu būt svarīgs kā iespējamā loģistikas centra, industriāla objekta izveides vieta.

Aizkrauklieši anketās atbildējuši, ka vajag atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību, sakārtot Daugavas infrastruktūru, Aizkraukli izveidot kā jaunā novada kultūras centru, fiziski un juridiski sakārtot autoostu, jo tā pašlaik nav pašvaldības īpašums. Jaunjelgavas novadā iedzīvotāju ieskatā nepieciešams sakārtot velo infrastruktūru, attīstīt lauksaimniecību un mežsaimniecību. Mīnuss Jaunjelgavas novadā ir sabiedriskā transporta nepietiekama pieejamība, kas jārisina. Koknese iedzīvotājiem asociējas ar valsts nozīmes tūrisma objektu — Likteņdārzu, tūrisma attīstību. Neretiešus satrauc dzīvokļu trūkums, bažas rada, vai tiks saglabāta bibliotēka. Pļaviņu novadā jāturpina tūrisma attīstība, iedzīvotājus uztrauc medicīnas pakalpojumu pieejamība, piemēram, zobārsta trūkums. Skrīveros ierosinājums ir sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti attīstīt bijušā Zemkopības institūta lomu, jāizstrādā velomaršruti, jādomā par veloceliņu attīstību, tos iekļaujot tūrisma maršrutos. Lauku ceļu sakārtošana ir aktuāla visos novados, lai varētu attīstīt uzņēmējdarbību un arī nodrošināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

— Kāda būs tālākā virzība?

— Pašlaik iesniegtos priekšlikumus apkopojam un gatavojam materiālu ar aprakstošo daļu un kartogrāfiju: top divu dokumentu — ilgtermiņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas — pirmā redakcija. Šovasar pēc domes sēdes lēmuma plānojam abus dokumentus nodot sabiedriskajai apspriešanai. Elektroniskā veidā tie būs visiem pieejami dokumenti, kā arī novadu klientu apkalpošanas centros plānojam tos nodot lasīšanai izdrukātā veidā. Iedzīvotāji mēneša laikā varēs rakstīt iesniegumu un ierosināt papildinājumus, labojumus.

— Jūs ņēmāt vērā arī pašreizējos novadu attīstības plānus?

— Jā, visu sešu šobrīd vēl esošo novadu plānošanas dokumenti tika izvērtēti un ņemtas vērā to izstrādātās prioritātes un investīciju plāna projektu idejas. Visi projekti, pasākumi tiek iekļauti gan telpiskajā plānā, norādot, kurā vietā kas tiks īstenots, gan arī attīstības programmā — ceļu, kultūras, izglītības, sporta, vides un citās sadaļās. Jaunie plānošanas dokumenti ir loģisks turpinājums jau iesāktajiem un plānotajiem pasākumiem novados. Katrs novads šobrīd realizē un tuvākajā laikā plāno iesniegt kādus projektus Eiropas Savienības finansējuma piesaistei. Šis process notiek, ņemot vērā pašreizējos novadu plānošanas dokumentus un turpināsies atbilstoši jaunajai attīstības stratēģijai un programmai. Šādi plānošanas dokumenti ir obligāts nosacījums, lai varētu piesaistīt Eiropas finansējumu — uz to var pretendēt tikai tad, ja attīstības programmas investīciju plānā konkrētais projekts ir iekļauts. Ja jāīsteno kādi aktuāli iepriekš neparedzēti projekti, plānošanas dokumentos var ieviest korekcijas, konkrētā projekta nepieciešamību apstiprinot ar domes lēmumu.

Kādi pakalpojumi vai infrastruktūras uzlabojumi būtu nepieciešami jaunveidojamajā Aizkraukles novadā?

1) Uzlabot medicīnas pakalpojumus;

2) uzlabot ceļu infrastruktūru;

3) izbūvēt iekšpagalmus, trotuārus un veloceliņus;

4) pielāgot autobusu kustību sarakstu iedzīvotāju vajadzībām;

5) uzlabot sabiedriskā transporta kvalitāti;

6) labiekārtot atpūtas vietas (peldvietas, estrādes, Daugavas malas);

7) radīt atpūtas vietas un pasākumus jauniešiem;

8) paplašināt centralizētā ūdens un kanalizācijas tīklus;

9) uzlabot daudzdzīvokļu māju kvalitāti;

10) labiekārtot pilsētvidi;

11) modernizēt un saglabāt esošās bibliotēkas.

Aktualitātes novados iedzīvotāju ieskatā

◆ Aizkraukles novadā vajag labiekārtot autoostu, atpūtas vietas, bērnu rotaļlaukumus, dažādot kultūras pasākumus. Nepieciešams turpināt Daugavmalas sakārtošanu, lai varētu izveidot pastaigu taku gar Daugavu, kā arī aktuāls jautājums Aizkraukles iedzīvotājiem ir veloceliņu infrastruktūra.

◆ Jaunjelgavas novadā jāizveido veloceliņu infrastruktūra, kā arī jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamība.

◆ Kokneses novadā aktuālas ir rindas pirmsskolas izglītības iestādēs. Privātmājām ļoti aktuāla ir centralizētās kanalizācijas sistēmas un ūdensvada izbūve. Aktuāla ir autoceļu Koknese—Vecbebri— Irši rekonstrukcija.

◆ Neretas novadā svarīga ir esošo bibliotēku, skolu un kultūras dzīves saglabāšana pagastos. Trūkst brīvā laika pavadīšanas iespēju jauniešiem. Dzīvokļu trūkums.

◆ Pļaviņu novadā nepieciešams paplašināt vai ieviest zobārsta pakalpojumus, trūkst pakalpojumu pensionāriem: atbalsts, palīdzība, interešu grupas utt. Būtu nepieciešams uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un vairākās vietās ieviest plastmasas un stikla pieņemšanas punktus.

◆ Skrīveru novadā aktuāls ir jautājums par estrādes rekonstrukciju un veloceliņu izbūvi. Nepieciešams veicināt tūrisma attīstību.

(No Aizkraukles reģiona novadu iedzīvotāju aptaujas)

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Staburags.lv ARHĪVS

Kādus attīstības virzienus saskata katrs novads?

Kategorijas