Daugavas līcī, pie Annas klints, nārsts kavējas

2021. gada 25. maijs 00:00

244

Daugavas līcī, pie Annas klints, nārsts kavējas

Kopā ar “Latvenergo” speciālistiem un Annas klints saimnieku Arvīdu Apfelbaumu “Staburagam” bija unikāla iespēja apskatīt zivju nārstam izvietotās ligzdas un uzzināt, kā uzņēmums sadarbībā ar biedrību “Mēs zivīm” rūpējas par zivju resursu saglabāšanu un atjaunošanu Daugavā.
Sadarbojas jau 11 gadus

Uzņēmums “Latvenergo” jau 11 gadus sadarbībā ar biedrību “Mēs zivīm” organizē nārsta ligzdu izgatavošanu zivīm, kuras izvieto vairākās vietās Daugavā. Kāpēc gan tas vajadzīgs? Guntis Lapiņš, AS “Latvenergo” Vides pārvaldības daļas vecākais vides inženieris, stāsta, ka spēkstacijas darbības laikā notiek ūdens līmeņa svārstības upē, bet šīs ligzdas dod iespēju veiksmīgāk nārstot, pasargājot no šīm svārstībām. “Ja zivis iznārsto seklūdens zonā, ūdens līmeņa pazemināšanās gadījumā ikri var palikt sausumā,” norāda Guntis Lapiņš.

Pēc konsultācijām ar zinātniekiem un upes posmu izpētes nārsta ligzdas izvietotas Daugavā pie Ikšķiles, pie Kaibalas, pie Annas klints Klintaines pagastā. Tiek meklētas arī jaunas vietas, kur tās vēl varētu izlikt. Guntis Lapiņš norāda, ka ligzdu atrašanās vietu nosaka tas, kur zivis vairāk mēdz nārstot, un tās vairāk ir seklūdens zonas, kur ir ūdensaugu audzes.

Nārsts kavējas

Klintaines pagastā, pie Annas klints, ligzdas tiek izvietotas jau trešo gadu, un te tās pieskata šīs vietas saimnieks Arvīds Apfelbaums, ar kuru kopā pagājušajā nedēļā devāmies ligzdas apskatīt. Tā kā izvietotas zemūdens kameras, zivju nārstu šajās ligzdās var vērot arī tiešraidē. Ja citviet izvietotās zemūdens videokameras liecināja, ka nārsts ir noticis un pat sākuši šķilties zivju mazuļi, tad pie Annas klints nārsts kavējas. “Interneta tiešraidē no kameras pie Lielvārdes pagājušajā nedēļā bija vērojams raudu nārsts, bija atnākuši brekši, te ir lielāks dziļums, ūdens acīmredzot ir vēsāks, tāpēc nārsts iekavējies,” piebilst Guntis Lapiņš. Izceltās ligzdas vēl bija tukšas, atradām tikai vienu vēzi. Arvīds norāda — daba ir daba, un šo procesu ietekmē daudz un dažādi apstākļi, tostarp ūdens temperatūra.

Strādā saudzības režīmā

Guntis Lapiņš informē, kas zivju nārsta laikā Ķeguma un Pļaviņu HES strādā saudzības režīmā. “No Valsts vides dienesta esam saņēmuši vēstuli par ūdens līmeņa ierobežojumu saistībā ar zivju nārstu. No 31. maija darbosimies saudzīgā ūdens nostrādes režīmā. Tas pasargās iznērstos ikrus no palikšanas sausumā. Ūdens resursu lietošanas atļaujā nārsta periods noteikts 20 dienas, bet tieši Pļaviņu HES ūdenskrātuvē vēl septiņas dienas tiek ievērots ikru inkubācijas periods. Līdz ar to spēkstacija kopā saudzības režīmā strādā 27 dienas,” saka Guntis Lapiņš.

“Latvenergo” jau vairākus gadus sadarbojas ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “Bior”, kas vērtē, cik daudz ikru iznērš šajās nārsta ligzdās un kādas zivju sugas nārsto. Zinātniskie pētījumi pierādījuši, kas šis darbs nav bijis veltīgs.

Nārsta ligzdas parasti tiek gatavotas talkās, kurās piedalās “Latvenergo” darbinieki, biedrības “Mēs zivīm” atbalstītāji. Pagājušajā gadā un šogad vīrusa izplatības dēļ šīs talkas gan netika rīkotas tik plaši, bet darbs tika paveikts. Nārsta ligzdu vietas var pazīt pēc peldošajām plastmasas pudelēm ūdenskrātuvē, uz kurām rakstīts “Zivju ligzda”, kas ikvienam skaidri norāda, kas tur izvietots.

Fakti par zivju nārsta mākslīgajām ligzdām

◆ 2021. gadā vides projektam aprit 11 gadu.

◆ Katrā ligzdā ir vismaz 50 000 ikru. No tiem 5—10% attīstījušos zivju mazuļu izdzīvo.

◆ Kopā 10 gados Daugavā ievietots vairāk nekā 3300 ligzdu.

◆ 2020. gadā izgatavotas 400 ligzdas, 2019. gadā — 435, 2018. gadā — 400.

◆ Ikri noklāj 60 — 90% no ligzdas virsmas.

◆ Ligzdās galvenokārt nārsto asari, raudas un brekši.

Staburags.lv ARHĪVS

Daugavas līcī, pie Annas klints, nārsts kavējas

Kategorijas