Vai “simtlatniekiem” jāstrādā ar saviem darbarīkiem?

2010. gada 26. janvāris 15:30

3114

Vai “simtlatniekiem” jāstrādā ar saviem darbarīkiem?

Vairāki Pļaviņu novada Vietalvas pagasta iedzīvotāji, kuri ir iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā, vērsās “Staburaga” redakcijā un sūdzējās par nebūšanām darbā. Viņiem neesot darbarīku un apģērba, lai varētu pilnvērtīgi strādāt.

Tā dēvētā “simtlatnieku” projekta mērķis ir atbalstīt bez darba esošos cilvēkus. Šo iespēju novērtē ikviena novada iedzīvotāji, jo ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, par Eiropas Sociālā fonda naudu nodrošina darbu. Cilvēki strādā, saņem 100 latu mēnesī, var daļēji samaksāt rēķinus vai iegādāties pārtiku. Taču ne vienmēr viss ir tik labi. Diemžēl arī šim projektam ir ēnas puse.
Dīvaina situācija
Vietalvas pagastā strādā 18 “simtlatnieku”, tas ir lielākais skaits novadā. Vairāki no viņiem “Staburagam” sūdzējās, ka netiek nodrošināti ar darbam nepieciešamo inventāru.
— Strādājam ar saviem grābekļiem un lāpstām, siltos cimdus izniedz tikai reizi mēnesī, bet plānos — reizi nedēļā. Kur paliek nauda, ko piešķir inventāra iegādei, ja mums tas praktiski nav nodrošināts? — jautā kāda programmā strādājošā.
Arī pārējiem bija kas sakāms, piemēram, kāda strādniece nedēļu slimoja un uzzināja, ka neraugoties uz darba nespējas lapu, atalgojumu viņai samazinās. Sieviete ir neizpratnē, vai tas ir likumīgi.
— Situācija ir diezgan dīvaina. Lielākā daļa cilvēku strādā ar saviem darbarīkiem, lai gan projekta laikā tie būtu jānodrošina. Gribētos zināt, kāpēc tā? — jautā vietalviete.
Lētāks ne vienmēr ir kvalitatīvs
Lai noskaidrotu situāciju, “Staburags” tikās ar Pļaviņu novada sociālā dienesta vadītāju Valentīnu Babri. Viņa informē, ka vienai izveidotajai darba vietai inventāra iegādei sešiem mēnešiem — maksimālais laiks, kurā drīkst darboties projektā — ir paredzēts 80 latu. Ja šo summu sadala pusgadam, iznāk apmēram 13 latu mēnesī.
— Pašreiz darbarīki tiešām ir problēma. Pērn darbam nepieciešamo inventāru drīkstējām iegādāties pie vietējiem tirgotājiem. Šim mērķim Pļaviņu novada “simtlatniekiem” rudenī bija piešķirti 1464 lati. Par šo naudu arī nopirkām visu vajadzīgo. Veicot iepirkumu, uzvar lētākais piedāvājums, bet ne vienmēr tas ir arī kvalitatīvākais. Līdz ar to inventāram nav īpaši ilgs kalpošanas laiks. Ja darbarīki pagalam un nav ar ko strādāt, nodarbinātie izmanto savus personīgos, tā notiek arī citos novados, — teic Valentīna Babre.
Viens zāģis vairākiem
Vietalvieši sūrojās arī par darbu krūmu izciršanā. Vairākiem cilvēkiem iedots viens parastais zāģis, un darbs neveicās, kā cerēts, jo bija vajadzīgs motorzāģis, ko arī nesuši no mājām.
Iegādāto darbarīku likumību pārbauda Pasaules Banka un Eiropas Sociālais fonds. Valentīnas kundze teic, ka darbam var pirkt tikai to, kas ir visnepieciešamākais, piemēram, slotas, lāpstas, grābekļus, ķerras, darba cimdus, maisus atkritumiem, lietusmēteļus, parastos zāģus un cirvjus, bet nav atļauts iegādāties motorzāģus vai citas dārgas preces, jo to projekts neparedz. “Simtlatniekus” uzskata par mazkvalificētu darbaspēku, un viņi drīkst strādāt tikai ar vienkāršiem darbarīkiem.
Sākumā pašvaldība, pēc tam — valsts
— Tā kā pirmo iepirkumu veicām pie vietējiem tirgotājiem, sākām plānot arī nākamo, bet mūs informēja, ka pašvaldība to vairs nedrīkstēs. Noteikts, ka iepirkumu visa projekta vajadzībām izsludinās valsts, ko tā arī darīja. Taču rezultātu apstrīdēja, un iepirkumu komisija nākamo piedāvājumu izskatīšanas reizi noteica 11. janvārī. Patlaban rezultātus vēl nezinām, tāpēc grūti ko teikt. Saprotu, ka strādniekiem nepieciešami arī siltie cimdi un daudz kas cits, bet diemžēl tas nav atkarīgs no mums. Lai kā gribētu, pašreiz palīdzēt nevaram. Kolīdz būs zināmi rezultāti, varēsim visu precizēt un sagādāt, — informē Valentīna Babre.
Darba nespējas lapu neapmaksā
Vai strādā visi, kuri to projektā sāka? Valentīnas kundze teic: nē, gan sākumā, gan tagad ir cilvēki, ar kuriem darba attiecības pārtrauktas. Iemesli ir visdažādākie.
— Ir iedzīvotāji, kuri atteikušies turpmāk piedalīties projektā veselības problēmu dēļ, savukārt citi ir slinki un 100 latu uzskata par pārāk niecīgu darba samaksu. Taču arī šī naudiņa šobrīd ir liels atspaids rēķinu nomaksai vai pārtikas iegādei.
Saslimšanas gadījumi, protams, ir. Diemžēl no projekta līdzekļiem darba nespējas lapu neapmaksā. Tas ir attaisnots kavējums, bet par nenostrādātajām dienām no 100 latiem noteikta summa tiek atrēķināta, — skaidro Valentīnas kundze.
Atļauj slēgt līgumu
Neraugoties uz to, ka Nodarbinātības valsts aģentūras organizētā konkursa rezultātu apstrīdēja viens sūdzības iesniedzējs, Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisija, izvērtējot visus apstākļus, pieņēma lēmumu ļaut aģentūrai slēgt vispārējo vienošanos jeb “jumta” līgumu par priekšmetu piegādi pašvaldībām ar atklātā konkursa uzvarētāju akciju sabiedrību “Rautakesko”. Tas nozīmē, ka jau no vakardienas, 25. janvāra, visas Latvijas pašvaldības, kurās izveidotas darba vietas NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, varēs slēgt līgumu ar “Rautakesko” par preču piegādi un iegādāties tā dēvētajā “100 latu stipendiātu” programmā iesaistītajiem cilvēkiem ikdienas darbu veikšanai nepieciešamos instrumentus.

Uzziņa
Pašlaik Pļaviņu novadā ir nodarbināti 52 “simtlatnieki”. Aiviekstē strādā 10, Klintainē — 11, Pļaviņās — 13, bet Vietalvā — 18 cilvēku.
Fakts
Projektu organizē no 2009. gada septembra līdz šīgada 31. decembrim, to finansiāli atbalsta Eiropas Sociālais fonds, bet īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām. Darba algas vietā cilvēki saņem 100 latu stipendiju, no kuras netiek veikti nodokļu maksājumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Staburags.lv ARHĪVS

Vai “simtlatniekiem” jāstrādā ar saviem darbarīkiem?

Kategorijas