Tagad esam Ķīnā!

2021. gada 21. maijs 00:00

Piektdien, 14. maijā, noslēdzām Laines Pērses un Artura Driņina ceļojuma aprakstu “Cauri Krievijai uz Ķīnu”. Tas “Staburaga” vēsturē bija garākais apraksts, kuru sākām 2018. gada 30. novembrī (ceļojums sākās tā paša gada 29. augustā). Apraksts beidzās ar ceļojuma 639. dienu, un tas bija 2020. gada 29. maijā. Ceļotāji atgriezās mājās, bet vai tad viņi var ilgi nosēdēt uz vietas? Nedaudz atvilkuši elpu pie saviem mīļajiem un uzkrājuši spēkus, viņi atkal devās ceļā. Pēc lasītāju lūguma turpinām iepazīstināt ar viņu kārtējo ceļojumu, kurš sākās pērn 5. septembrī.

1. — 3. diena

Latvijā paskrējušas jau 99 dienas. Ātri un darbīgi. Kā jau zinājām vasaras sākumā, savu ceļu turpinām septembrī. Lai arī mūsu sākotnējais plāns bija doties “pa taisno” uz Ķīnu pastrādāt, tur tik viegli šajā trakajā laikā vairs neiekļūt. Kā gan labāk izmantot laiku? Jāceļo! Eiropā mums vēl palikušas astoņas zemes, ko iepazīt. Te diemžēl ir “sarkanās” valstis, kur iebraukt varam, bet, no kurienes ārā izbraucot, 14 dienas zaudējam, sēžot karantīnā. “Sarkanā” saraksta valstis tiek izziņotas katru piektdienu (vismaz Latvijā). Katrai valstij gan šīs “sarkanās” valstis atšķiras. Būtībā “bīstamās valstis” ir tās, kurās uz 100 000 iedzīvotāju ir 16 saslimušie. Tas ir vien 0,016% no iedzīvotāju skaita. Un tāds tracis! |

5. septembra rītā ceļamies četros, izvedam suņukus pēdējā pastaigā un esam gatavi doties uz “drošo” zemi Somiju. Tur, kur noteikti ir vēsāk. Tur, kur noteikti līs lietus.

Somas salikt varam ātri, zinām, kas lieks un kas nepieciešams. Nu atkal liekas, ka pavisam viegls nesamais — somas vēl nav piepildījušās suvenīriem, gliemežvākiem un skaistiem ceļā atrastiem akmeņiem. Mamma mūs nogādā līdz vilcienu stacijai, un atkal atvadāmies. Šīs gan nav atvadas uz diviem gadiem, jo Latvija noteikti būs mūsu ceļā, lai sakārtotu nepieciešamos dokumentus katrai nākamajai zemei.

Rīta agrumā nokļūstam galvaspilsētā un dodamies uz autobusu. Šoreiz stopēšanu atstāsim Somijai. Tomēr nevaram zināt, kā būs — varbūt cilvēki tagad baidās uzņemt svešos savā auto. Tāpēc drošības labad uz Tallinu dodamies ar sabiedrisko autobusu.

Sasniedzam Tallinu. Te esam bijuši vairākas reizes, vēl un vēlreiz izstaigājam skaisto Tallinas vecpilsētu. Šoreiz esam trāpījuši uz “Ironman” skriešanas sacensībām, un daudzi ceļi nožogoti. Pilsētā daudz cilvēku, restorānos varenas atlaides, visi gatavi lielām svinībām.

Vakarpusē sāk līt lietus, un zinām, ka tas noteikti arī Somijā nebūs retums. Dodamies uz prāmi, kur alkoholu kastēm steidz mājās pārvest iereibušie somi. Ballīšu atmosfēra ir visapkārt! Prāmis ir milzīgs, vairākiem stāviem, gluži kā “Tallink”. Esam izvēlējušies vienu no vairākiem prāmjiem, vakarpusē cenas tiem ir zemākas.

Pirmās dienas Somijā solās būt ļoti patīkamas. Šoreiz nav tā, ka aizbraucam nekurienē — mūs prāmja galapunktā sagaida latviešu meitene Ineta, kura ar vīru un meitiņu uz Somiju pārcēlušies pirms sešiem gadiem. Uzzinām ļoti daudz par dzīvi Somijā. Mūsu jaunie draugi ir sajūsmā. Saka, somi ir ļoti jauki cilvēki — nekad lieki nestreso, ir diezgan punktuāli. Pat skolas atver tieši astoņos, un agrāk, pirms stundām, nav iespējams skolas telpās ieiet un skraidīt apkārt. Darbā ļoti labi, latviešu cītīgās rokas mākslā un celtniecībā tiek augstu novērtētas. Helsinkos ir ļoti daudz bagātnieku, bet interesanti, ka viņus nemaz nevar pazīt. Braukā ar veciem auto, ģērbjas, kā ierasts, ne kā pie mums, ka bieži vien ienākumi tiek izrādīti ar lielāku džipu un dārgāku rokas pulksteni. Somiem nepatīk ārišķība. Patiess stāsts par kādu igauni, kas sarunājis pie laba bosa interviju. Uz interviju devies no drauga aizlienētā “poršā”, lai izskatītos labāk, bet soms, to ieraudzījis, skaidri pateicis: “Ja jau tu esi “poršu” nopelnījis, melnos darbiņus darot, kamēr es, par priekšnieku strādājot, to nevaru atļauties, laikam jau darbs pie manis tev nebūs nepieciešams.”

Protams, te gan vairs neesot tik droši kā senāk, jo daudz ārzemnieku iebraukuši, sevišķi ekonomiskie bēgļi. Pilsonību te var saņemt pēc pieciem darba gadiem, bet obligāti jākārto valodas eksāmens, un valoda nav no vieglākajām. Ja esi pilsonis, īsti jau strādāt nevajag — 500 eiro ir minimālais pabalsts, dzīvoklis apmaksāts, un pārtika pievesta divas reizes nedēļā no veikaliem, kur produktiem derīguma termiņš tuvojas beigām. Protams, tad gan nevar neko iekrāt un aizceļot. Te ir viena no retajām valstīm, kur “nabadzīgie” sēž bāros — dzīvesvieta apmaksāta, ēdienu pieved, un tad tie 500 eiro paliek aliņam. Vietējie netic, ka latvietim, piemēram, tāda diagnoze kā depresija, ko pēc diagnostikas arī valsts apmaksā, nepastāv — ja atlaists, tad jādomā, kur atrast nākamo darbu, lai nepaliktu bez dzīvesvietas, jo to valsts neapmaksā!

Valsts ir ļoti attīstīta, saukta par vienu no laimīgākajām populācijām pasaulē. Esam uzzinājuši ļoti, ļoti daudz, un mēģināsim par to visu pamazām pastāstīt.

Nākamo dienu iesākam ar sātīgām tradicionālajām brokastīm, par ko pateicamies saviem lieliskajiem draugiem Inetai un Maksimam, un dodamies izbraucienā pa Helsinkiem. Mūsu pirmā pietura ir kāda interesanta vieta, kur vietējiem ierīkota āra paklāju mazgātava. Jā, te, tāpat kā citās attīstītajās valstīs, tiešām rūpējas par cilvēku. Tik daudz infrastruktūras un labiekārtotu vietu un lietu bez maksas! Katrā ēkā veļas mazgātava, pirts un pat ballīšu telpa, kas mājas iedzīvotājiem ir bez samaksas, tikai jāpieraksta savs apmeklējuma laiks!Vietējie daudz vingro — visur parki, sporta zāles dažādiem sporta veidiem. Īpaši populāra ir skrituļošana. Nav brīnums, ka somi tik labi hokejisti! Savukārt ar pārtiku ir tā, ka jāuzmanās no augļiem veikalos. Tie satur daudz ķimikāliju. Tāpēc arī mūsu draugi izvēlas iet uz turku, kuri šos augļus uz Somiju ieved daudz labākā kvalitātē, veikaliņiem. Igauņu veikaliņos iespējams atrast daudzas Latvijas preces. Benzīns te ir tikai par 20 centiem par litru dārgāks nekā Latvijā, kamēr minimālās algas ir piecreiz augstākas. Vilcieni šajā zemē ir zemi, kur nav jāpiepūlas iekāpt un izkāpt. Somi ir ļoti pacietīgi cilvēki, veikalos nekad nesūdzēsies par rindām, piedos visiem neveiklajiem satiksmes dalībniekiem. Mājiņas gan viņi ceļ uz akmens. Somija ir akmeņaina zeme. Maksims zina stāstīt, šīs klintis tiek spridzinātas, lai iegūtu līdzenu pamatu mājas celtniecībai. Īpašumi, kur ir melnzeme, kas retu reizi atrodama, ir ļoti dārgi. Pat koki te ir pielāgojušies un aug uz akmeņiem.

Somija ir forša zeme, bet te arī jāzina somu valoda! Mēs kā ekskursanti vienkārši iegrimstam tajā, kas mums izrādīts. Helsinku centrā izstaigājam gan esplanādi, gan tirdziņu, kur pārdod ogas, augļus un pat īpašās sēnes, ko somi uzskata par delikatesi (izskatās pēc tumšām gailenēm). Ir dažādi suvenīri, sevišķi daudz visādu lietiņu no briežu ragiem. Ineta ar vīru mums vienu no šiem suvenīriem uzdāvina.

Dodamies izpētīt pilsētas krāšņās katedrāles, līdz uznāk liels lietus mākonis. Laikapstākļi te ir neparedzami — saule, mākoņi, silts un auksts. Izbraucam arī parkus, kur pat mūsu draugi nav bijuši, un atkal uzzinām daudz jauna. Piemēram, suņi un kaķi ielās nav redzami. Vietējie tos nemaz tā brīvi ārā nelaiž — arī kaķi tiek likti pie saitītes. Ir tīras ielas, tīras kāpņu telpas. Pārsteigti esam par cenām lielveikalā — daudzi produkti ir pat lētāki kā Latvijā. Vienīgais, ko šeit atļauties nevaram, ir viesnīcas — tās maksā, sākot ar 40 eiro, bet tāpēc jau mums līdzi ir telts!

Apkārt redzami dažādu tautību cilvēki, arī te strādājošie latvieši. Ja Somijā iebrauc no kara valstīm, tad ir lieli pabalsti, vismaz pirmos trīs gadus. Vēlāk gan jāmāk izdzīvot pašam.

Dienu noslēdzam ar sarunām pie vakariņu galda. Mēs tiekam lutināti, un iepazīstam Somiju ar reāliem stāstiem! Ineta mums iesaka nesteigties ar došanos tālāk — meitene aicina mūs palikt ilgāk, un tā arī nolemjam šajā jaukajā vietiņā uzkavēties līdz otrdienai. Pirmdienā gan visi dodas darbos, un mēs paliekam pieskatīt kaķi, sarakstīt blogu un vēlāk arī baudīt dienu apkārtnē, kur dzīvojam, — 15 km no Helsinku centra.

Saņemam zvanu no mūsu draugiem Ķīnā, kas jau aizrunājuši interviju ar darba devēju. Nu re, nelauzāmies tajās durvīs, tās pašas pamazām sāk atvērties! Bet pagaidām Somija. Kamēr visi darbā, dodamies pastaigā pa tuvējiem parkiem. Interesanti, ka Somijā uz noteiktu daudzumu māju un cilvēku ir skola. Tiešām sanāk, ka skola un bērnudārzs ir burtiski ik uz stūra. Arī veikali ir viens pie otra. Stipro alkoholu pārdod atsevišķos veikalos, kas svētdienās ir slēgti. Smejam, ka vīns tur maksā tikpat, cik Latvijā. Vien alus un pavisam stiprie dzērieni ir apmēram uz pusi dārgāki. Savukārt pārtikas veikalā ir tāda lakricas daudzveidība kā nekur citur. Pat “tik-taks” ir ar lakricas garšu! Veikalos ir plaša izvēle, bet, kā mums tiek teikts, te vienmēr centīsies pārdot vietējā ražojuma preces. Arī aptiekā 99% zāļu būs Somijas ražojuma. Te ārsts ir prestiža profesija, un viņi pelna ap 10 tūkstošiem eiro mēnesī. Tieši tāpēc šajā nozarē esot grūti tikt. Tie, kas tiek uzņemti studijās, pārsvarā ir tie, kam jau ģimenē ir ārsti — kāds no malas šo profesiju nemaz tik viegli netiek pielaists mācīties. Esot korumpēta sistēma. Vismaz tā dzirdam.

Diena ir saulaina, ik pa laiciņam mums piezvana Ineta, lai pārliecinātos, ka ar mums viss kārtībā. Kā “paldies” pagatavojam vakariņas, un vakaru atkal noslēdzam kopā jaukās un interesantās sarunās. Turklāt Ineta sagatavojusi pārsteigumu — mūsu draudzene dabūjusi kodu no ieejas durvīm kādā bunkurā. Somijā kara bunkuru ir ļoti daudz, un vienā no tādiem ierīkota sporta skola, kur Ineta mācījusies karatē. Aizraujoši nokļūt milzīgā pazemes tunelī, kas izcirsts granītā. Tiek teikts, ka militārā uzbrukuma gadījumā 640 tūkstoši varētu rast patvērumu šajos akmens bunkuros ar nodrošinātu ēdienu un veselības aprūpei nepieciešamo. Arī šajā bunkurā stāv pilnībā aprīkota ātrās palīdzības mašīna. Tas ir kas tiešām interesants!

Somijā dzīvo 5,5 miljoni iedzīvotāju, un tas nebūt nav daudz zemē, kuras kopējā platība ir 338, 440 km2! No ziemeļiem uz dienvidiem valsts garums ir līdz pat 1157 km, kamēr platumā Somija sasniedz pat 542 km. Somijas galvaspilsēta ir Helsinki, pašos valsts dienvidos, un te dzīvo 1,5 miljoni. Valsts klimata ziņā ir ļoti dažāda — 2019. gadā zemākā reģistrētā temperatūra bija -39,1 grāds, augstākā bija +33,7 grādi. Somija zināma ar tās attīstīto izglītības sistēmu, kas tiek saukta par vienu no labākajām pasaulē, arī veselības aprūpi. Galveno valsts eksportu veido metālizstrādājumi, mašīnbūves produkti, koka un papīra produkcija, ķimikālijas, importē izejvielas, enerģiju, patēriņa preces (kā automašīnas un tekstilizstrādājumi).

Uzziņa

Somija ir Apvienoto Nāciju dalībvalsts kopš 1955. gada un ES dalībvalsts kopš 1995. gada. Savu neatkarību no Krievijas un Zviedrijas Somija ieguva 1917. gadā. Somijas oficiālās valodas ir somu, kurā runā apmēram 87% iedzīvotāju, un zviedru (runā apmēram 5% iedzīvotāju). Sāmu valoda ir dzimtā valoda apmēram 2000 iedzīvotājiem, kas galvenokārt cēlušies no sāmu cilts valsts ziemeļos, Lapzemē.

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Tagad esam Ķīnā!

Kategorijas