Viss ir tāpat kā agrāk, tikai vēl labāk

2021. gada 18. maijs 15:16

358

Zinot aiviekstieti Ingusu Baltābolu, var teikt, ka viņš iederētos jebkurā darba jomā. Erudīts, praktisks, izdarīgs un prot komunicēt ar dažādiem cilvēkiem. Par nākotnes izvēli viņš gan nekad nav šaubījies ne mirkli, un tā allaž bijusi saistīta ar tehniku.

Darbinieks un vadītājs
Aizraušanās ar “dzelžiem” Ingusam ir no bērnības. Staigājis līdzi tētim Andrim, skatījies, ko viņš dara, un mēģinājis skrūvēt pats. Kā jau daudzi lauku puikas, agri sēdies pie traktora stūres un palīdzējis darbos. Tētis bijis labs skolotājs, nereti stingrs, bet vienmēr visu izskaidrojis. Šī darbošanās tuva joprojām, arī traktori un jaudīgāka tehnika, īpaši tā, kas saistīta ar hidrauliku. Viņš ar interesi skatās video ar profesionālo tehniku darbībā, pētot un analizējot piemērotāko nākotnē. Ingusu saista novitātes un universāla tehnika, ar ko var paveikt dažādus darbus.

Šobrīd Inguss strādā uzņēmumā “Latvijas Autoceļu uzturētājs” par traktoristu, veicot visus nepieciešamos ceļa uzturēšanas darbus. Pirms laika uzrunāts, domājis, ka tas būs uz laiku, bet nu jau to dara vairāk nekā gadu. Tas ir maizes darbs, bet sirdij tuvāka ir mežizstrāde un ar to saistītā tehnika. Nesen izveidojis savu uzņēmumu, kas nodarbojas ar meža darbiem un sniedz dažādu kravu pārvadāšanas pakalpojumus. Tagad viņš iejūtas ne tikai darbinieka, bet arī vadītāja lomā, ko iepriekš nebija iedomājies, bet izrādās, ka patīk.

Nepatīk čīkstētāji
— Uzņēmumam vēl tikai sākums, bet gribu, lai pēc laika es būtu vadītājs, ar kuru darbiniekiem un klientiem viegli sadarboties. Līdz šim ar visiem izdevies atrast kontaktu. Tāpat kā es uzticos citiem, viņi uzticas man. Pagaidām nav mērķa, cik lielu uzņēmumu vēlos, jāskatās pēc situācijas, lai ar visu tieku galā. Man svarīga ir kvalitāte gan darbā, gan dzīvē, — saka Inguss.

Viņš atzīst, ka daudz ko nosaka prasme sadarboties, kas latviešiem nav raksturīgākā. Tomēr agri vai vēlu pie tā nonāksim, jo viens nevar paveikt visu. Arī čīkstētāji viņam nepatīk, un apbrīno cilvēkus, kuri dara, neraugoties uz grūtībām. Tāds, viņaprāt, ir Latvijā zināmais Gatis Caunītis, kurš bez rokām paveicis daudz vairāk nekā fiziski vesels cilvēks.

Iemieg stundās
Pēc vidusskolas Inguss Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā studējis lauksaimniecības inženierzinātni. Kā savulaik stāstīja viņa mamma Mārīte, vajadzējis dēlu ļoti pārliecināt studēt un iegūt augstāko izglītību. Pats gribējis tikai tehniku un braukt. Inguss atzīst, ka tā arī bija. Līdz trešajam kursam mācījies negribīgi, bet pēc tam viss pagriezās otrādi, un tagad viņš ir gandarīts, ka to paveicis. Diploms pagaidām gan tieši nav noderējis, bet savai izaugsmei mācības ir neatsveramas. Tagad iesāktas arī maģistrantūras studijas.

— Par vidusskolu varu teikt, ka vairāk to apmeklēju, nekā mācījos. Man svarīgākais bija ātrāk tikt mājās un ķerties pie darbiem, plānojot, kā visu labāk izdarīt. Strādāju daudz jau tad un nereti kādā stundā pat iemigu. Skolotāji to zināja un neaizrādīja. Ar tagadējo prātu šķiet, ka vajadzēja vairāk iesaistīties pasākumos un citās aktivitātēs, biežāk pavadīt laiku ar klasesbiedriem, jo pat uz jauniešu centru negāju. Tomēr laikam katram savs, — stāsta Inguss.

Brauks ar motociklu
Viņš ir jaunākais dēls ģimenē. Brālis Dairis palicis dzīvot un strādāt studiju pilsētā Jelgavā. Bērnībā, kā jau bērnībā, savu reizi arī saplūkušies, un “sīkais” lielajam bieži bijis apnicīgs, bet ārpus mājas brālis vienmēr aizstāvējis. Dairis nodarbojies ar spēka sporta veidu, un tas bijis labs brīdinājums citiem, ja kāds gribējis darīt pāri. Inguss smej, ka dažkārt pat brālim nevarējis teikt par kādu konfliktu, jo sekas varēja būt nepatīkamas.

— Tagad pietrūkst bērnības izjūtas, kad bijām kopā, jo nu tik bieži neiznāk tikties. Tomēr atbalstām viens otru joprojām. Dairis pārzina informācijas tehnoloģijas un automašīnas, kas man nav stiprā puse, bet es varu palīdzēt citās lietās. Tas gan man nesen “dārgi” maksāja! Dairis izpalīdzēja mācībās, bet ar nosacījumu — līdz maija beigām man jāiegūst motocikla vadīšanas apliecība un jānopērk arī motocikls, lai varam kopā braukāt. Iepriekš nebiju domājis, vai man patīk motocikli, bet tagad sapratu — kāpēc ne. Brauksim! — saka Inguss.

Sporta treniņi dod rūdījumu
Arī viņš pats savulaik bija iesaistīts sportā un skolas laikā aktīvi nodarbojās ar biatlonu, gūstot labus panākumus savā vecuma grupā.
— Biatlons ir individuāls sporta veids, kas prasa lielu motivāciju darīt. Tas nav tā kā uz laukuma komandā, kur viens otru “pavelk”. Daudz deva arī fantastiskais treneris Jānis, bet dažkārt nebija viegli pēc skolas, kad jau tā esi noguris, doties uz treniņu, skriet, slēpot, nosalušiem pirkstiem pielādēt ieroci. Zinot to visu, nedomāju, vai vēlreiz ko tādu atkārtotu, bet priecājos, ka man ir šī pieredze, jo tā devusi ļoti daudz — rūdījumu un prasmi cīnīties. Par sportošanu tālāk domas gan nebija, bet varbūt izmēģinātu kādu komandas sporta veidu, — stāsta Inguss.

Katram savi zirgspēki
Jautājums par vaļaspriekiem brīvajā laikā viņu parasti pamatīgi samulsinot, un pirmā un vienīgā atbilde esot — darbs, kas sniedz gandarījumu, īpaši, ja viss padodas. Tāpēc citam paliek maz laika. Patīk gan dažkārt izbraukt ar velosipēdu un priecājas, ka ir tam laiks, vai arī pastaigāt ar suni, paņemot līdzi maisiņu un ceļmalā salasot atkritumus, negaidot Lielo talku. Skolas laikā neilgi dejojis jauniešu deju kolektīvā “Daugaviņa”, bet tas tomēr nebija domāts viņam. Inguss pieticīgi teic, ka viņš bijis ne īpaši veikls dejotājs un tagad šo nodarbi atstāj vien ballēm. Kā vaļasprieks un savs pienākums ir arī palīdzēšanai mammai zirgu aprūpē un doties kopā izjādē. Tomēr sava traktora 95 zirgspēki viņam patīkot labāk.

Darbošanās ģimenes uzņēmumā “Dzintara zirgi” devusi arī kādu jaunu pieredzi — filmēšanos. Divas reizes saimniecības zirgi nonākuši mākslinieku godā, un reiz piedalīties masu skatā piedāvāts arī Ingusam. Vēlāk viņš bijis dalībnieks “Latvijas Autoceļu uzturētāja” uzņēmuma reklāmā un atbalstījis vakcinācijas pret Covid-19 kampaņu. Viņš atzīst, ka pats nekam tādam nepieteiktos, bet, ja nepieciešams, piedalās un atbalsta dažādas sabiedriskās aktivitātes. Jau vairākus gadus viņš ir arī regulārs asins donors un to darītu bez jebkāda atbalsta.

Vajag pamatu
Par viņa brīvā laika lielāko projektu tagad kļuvusi pirts būvniecība, ko sen ar vecākiem vēlējušies. Sākuši visi kopā, bet tagad tas galvenokārt ir viņa projekts. Darbi virzās uz priekšu pamazām, bet pamatīgi. Ir doma ar laiku tur arī dzīvot atsevišķi no vecākiem. Tomēr doties tālāk par savām dzimtajām Maiļupsalām domas nav. Kas jaunieti notur laukos?

— Tur ir viss, kas dzīvē nepieciešams, arī plašums un brīvība, ierasta vide. Pilsētā es nevarētu. Saimniekojam kopā ar vecākiem, un katram ir sava atbildības joma. Mammai tie ir dzīvnieki, dārzs, tēvam dažādi praktiskie darbi, bet es atbildu par tehniku, lai tā būtu kārtībā un degvielas tvertne pilna. Ar laiku arī novērtē, ka vari būt dabā, ievēro lietas un procesus, kam iepriekš varbūt nepievērsu uzmanību. Kad meža darbos esmu ar klientu, nav laika skatīties apkārt, bet, kad strādāju viens, daudz var ievērot, izdomāt simt domu un izdiskutēt pašam ar sevi, īpaši, ja traktoram salūzis radio. Kad apnīk būt vienam, piezvanu kādam draugam. Lai arī esam laukos, līdzās ir Pļaviņas, kur ir tik daudz iespēju. Ja kaut kā pietrūkst, netālu ir Jēkabpils, Aizkraukle un, ja vajag, arī Rīga, — atzīst Inguss.

Esot tik ciešā saskarē ar mežu, par mednieku Inguss gan nav kļuvis, lai gan nekad neko nevar zināt, jo var iznākt kā ar motociklu.
Sagaidot savu 25. dzimšanas dienu, viņš domīgi par to teic — jau ceturtdaļgadsimts, lai gan viss esot tāpat kā 18 gados, tikai jūtoties nosvērtāks un nobriedušāks. Tomēr kopumā viss ir līdzsvarā, un ar dzīvi viņš ir apmierināts. Bet sapņi nākotnei, protams, ir, kuru lidojumam pagaidām gribas radīt stabilāku pamatu.

Staburags.lv ARHĪVS

Viss ir tāpat kā agrāk, tikai vēl labāk

Kategorijas