Jauna vieta tūrismam un zinātnei

2021. gada 18. maijs 00:00

323

Jaunjelgavas novada Seces pagasta Grebļa kalnā svinīgi atklāts atjaunotais Strūves ģeodēziskā loka punkts “Bristene”. Atsaucoties uz vēstures liecībām, mūsdienās šeit izveidots industriāls objekts, kas būs interesants gan tūristiem, gan skolniekiem un studentiem, kas apgūst dabas zinības, astronomiju.

Vēsturiskais ģeodēziskā loka punkts “Bristene” ierīkots no 1823. līdz 1828. gadam ģeodēzista Karla Tennera vadībā. Padomju varas laikā to pārveidoja, vēlāk šī vieta apauga ar mežu, un tikai pirms desmit gadiem zinātnieku entuziastu grupa to atklāja, rosināja atjaunot vietu. Šī gada 14. maijā divu zinātnieku — Pulkovas observatorijas direktora Frīdriha Georga Vilhelma Strūves un kara topogrāfa pulkveža Karla Fridriha Tennera — pasaules ievērību iemantojušais darbs, tā posms nodots apskatei un izzināšanai no jauna.

Atjaunotā punkta “Bristene” atklāšanā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, aizsardzības ministra padomnieks Raimonds Graube, bijušais aizsardzības ministrs Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Zemgales nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA), Jaunjelgavas un kaimiņu novadu pašvaldības pārstāvji, kā arī citi projekta realizētāji. Punkta rekonstrukcijas darbos piedalījās arhitekte koknesiete Agra Bērziņa, metāla objektus veidojis novadnieks Ants Brimerbergs.

Ar vietējo iedzīvotāju atbalstu

Punktu “Bristene” pirms aptuveni desmit gadiem atklāja Latvijas Universitātes, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Mērnieku biedrības entuziasti. Viņi informēja Jaunjelgavas pašvaldību par šāda objekta atrašanu. Pamazām sākās objekta attīrīšana no apauguma. Pērn Aizsardzības ministrija piešķīra naudu vietas labiekārtošanai. Pašvaldība no zemes īpašnieka Jāņa Kosmočevska atpirka zemes gabalu, Arnolds Jānis Svarens piekrita uz viņa zemes ierīkot piebraucamo ceļu.

Tika izveidots tehniskais projekts, kuru realizēt palīdzēja arhitekte koknesiete Agra Bērziņa un uzņēmums no Aizkraukles “RRKP būve”. Metāla mulāžas veidojis metālmākslinieks Ants Brimerbergs. Pamudinājums objektu ierīkot nācis arī no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktora Ivara Liepiņa, kurš piedalījies katrā idejas tapšanas procesā. Rezultātā Seces pagastā ir unikāla, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta daļa.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks atklāšanas uzrunā teica, ka punkta rekonstrukcija ir labs piemērs, kā var sadarboties pašvaldība, Latvijas valdība, Aizsardzības ministrijas militārie ģeodēzisti. Arī pirms teju 200 gadiem, kad tapa ģeodēziskais loks, sadarbojās gan zinātnieki, gan izglītotā militārā virsniecība Karla Tennera vadībā. Darba rezultāts ir precīzās Latvijas un Eiropas kartes. Aizsardzības ministrs pateicās arī Latvijas militārās ģeodēzijas ekspertiem, tajā skaitā pulkvedim Mārtiņam Libertam, jo NATO dalībvalstu vidū Latvijas ģeodēzisti ir vieni no precīzākajiem.

Pirmais un pagaidām vienīgais objekts

Atklāšanas pasākumā NKMP Zemgales nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova pateicās visiem, kas ieguldījuši darbu šī projekta realizācijā. “Vēstures apzināšana ceļ patriotismu, lepnumu par savu valsti. Konkrētais objekts īpaši akcentē izglītības, zinātnes prioritāti,” teica Elvīra Mantrova. Strūves ģeodēziskais loks ir pirmais un vienīgais zemes zinātņu vēsturi pārstāvošais piemineklis, kas kopš 2005. gada 15. jūlija ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Latvija ir to 10 valstu sastāvā, kuras šķērso vēsturiskais Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vārdā nosauktais 2822 km garais ģeodēziskais loks jeb meridiāns.

Elvīra Mantrova stāsta, ka punktā “Bristene” novērojumus veica Karls Tenners un šis bija Lietuvas ģeodēziskā loka Ziemeļu galapunkts. Punktu novietojums ļāva veikt Zemgales (Livonijas) un Lietuvas loku savienošanu. Astronomisko observatoriju te izveidoja 1826. gada pavasarī, bet trigonometriskais punkts “Bristene” ierīkots 1828. gadā, par ko liecina uz punkta iegravētais gadskaitlis.

Kolosāls sasniegums!

Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis līdzās pateicības vārdiem par ieguldīto darbu teica, ka Aizsardzības ministrija piešķīrusi finansējumu nākamā meridiāna punkta pie Rankas atjaunošanai. Viņš arī neslēpa, ka klātbūtne šajā pasākumā, atklājot atjaunoto “Bristenes” punktu, ir īpaša, jo topošais Aizkraukles novads, kuru izveidos pēc 5. jūnija, ir arī viņa dzimtā puse. Savukārt LĢIA direktors pulkvedis Mārtiņš Liberts šo nosauca par sapņu piepildīšanās dienu. “Kad 2011. gadā te ieradās entuziastu grupa, atraka šo vietu, viņiem varbūt pat sapņos nerādījās, ka tas, ko šodien piedzīvojam, varētu būt realitāte. Kolosāls sasniegums!”

Padomju laika “vērtība” iznīcināta

Ģeodēzijas departamenta direktors Ivars Liepiņš stāsta — vēstures dokumentos rakstīts, ka Grebļa kalnā Tenners vai viņa palīgs Krievijas impērijas ģenerālleitnants Josifs Hudzko strādājuši 1823., 1826., 1828 gadā. (Kopumā loka uzmērīšana ilga no 1816. līdz 1855. gadam.) Grebļa kalnā 1823. gadā veica tikai šī punkta uzmērīšanu, bet jau nākamajos gados ielika pamatus lauka observatorijai un vēlāk uzbūvēja arī pašu observatoriju. Tā līdz mūsdienām nav saglabājusies, vien tās pamati, kas šobrīd ir iekonservēti un atrodas zem mūsdienās ierīkotā laukuma. Tagad virszemē pamatu vietas atzīmētas ar citāda veida akmens flīzēm. Triangulācijai (mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu) izmanto apkārtnē esošās augstākās virsotnes. Grebļa kalns ir 164 saženci jeb aptuveni 120 metri virs Baltijas jūras līmeņa. (Mūsdienās, mērot ar GPS sistēmām, noteiktais augstums ir 137,61 metrs.) Laikā, kad šeit darbojās Tenners, šajā vietā uzcēla ap 20 metru augstu triangulācijas torni. “To iznīcināja padomju laikā, vienkārši brutāli ar traktoru nostumjot malā un vietā ieliekot jaunu. Tādas darbības bija raksturīgas padomju režīmam — iznīcināt visu veco, vietā liekot savu,” stāsta Ivars Liepiņš. Varai nevēlams bija arī akmens — triangulācijas punkta zīme, kurā iekalts krusts, atzīme, ka tas ir 2. klases triangulācijas tornis (kopumā ir četru dažādu klašu torņi), teksts “zig”, kas nozīmē “signāls”, gadskaitlis “1926”, teksts “Grebļkalns” un apzīmējums “mūsu ēra”. Padomju vara punktu izveidoja no jauna kā betonētu ar sfērisku virsmu. Šī drūmās vēstures liecība mūsdienās ir iznīcināta. Tagad izveidotā skatu laukuma centrā ir stikla virsma, caur kuru redzams oriģinālais punkta centra akmens ar svina lējumu tajā. Vēsturiski šajā vietā bija arī akmeņu krāvums viena saženca jeb aptuveni metra augstumā ar vidū iestiprinātu baļķi un naglu tā centrā.

Gaidīja ideālu vasaras nakti

Skatu laukuma virsmā iestrādātas četras garas līnijas — norādes uz pārējiem četriem triangulācijas torņiem apkaimē — 30 līdz 40 kilometru attālumā — Sestukalnu (Ziestu kalns) ziemeļu virzienā, Daudzevu dienvidos, Arbidāniem austrumos un Daboras kalnu dienvidaustrumos. Ivars Liepiņš teic, ka ierakstos, ko tolaik veikuši zinātnieki, teikts, ka no Grebļa kalna ar tālskati varēja redzēt 34 kilometrus tālo Sestukalnu, kas ir 6 km no Ērgļiem. Tātad šī vieta bija brīva no meža apauguma. Torni krāsoja melnu, lai tas kontrastētu uz zilu debesu fona un būtu vieglāk saskatāms. Visa loka garumā ik pēc 200 kilometriem būvēja lauka observatoriju, un tāda bija arī Grebļa kalnā. Tajā ar dažādu mērierīču palīdzību attiecībā pret zvaigznēm noteica punkta koordinātas. Kāpēc nepieciešama tik pamatīga būve, lai tikai vienu reizi noteiktu koordinātas? Ivars Liepiņš saka, svarīga augsta mērījumu precizitāte. Mērījuma laikā jābūt teju ideāliem apstākļiem — skaidrām debesīm, ne pārāk lielam gaisa mitrumam utt. Četru cilvēku grupa mērījumus šeit veica 1828. gadā no jūlija beigām līdz septembra sākumam. Lai vietējie iedzīvotāji “netīšām” neaiznestu vērtīgās mantas, apsardzei norīkoja 15 zaldātus. Tā kā mērījumus pēc zvaigznēm veica naktī, šo procesu mūsdienās simbolizē skatu laukumā novietotais objekts pulkstenis, kas rāda laiku — viens naktī.

Par sarežģīto ar vienkāršām lietāmArhitekte Agra Bērziņa stāsta, ka, pirms ķerties pie darba, savākusi maksimāli daudz informācijas no Jaunjelgavas novada pašvaldības, kā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, konkrēti no Ivara Liepiņa. Tā kā ideja bija šo vietu ierīkot kā uzskates līdzekli ne tikai tūristiem, bet arī skolēnu grupām, par pamatu izvēlējās ideju — nodot atslēgvārdus, asociācijas, kas plašo un sarežģīto uzmērīšanas stāstu parāda ar vienkāršām lietām. Tā kā šis ir industriāls piemineklis, objekti veidoti robusti. Četri tuvākie triangulācijas punkti attēloti ar masīviem koka stabiem, kas no punkta “Bristene” torņa centra novietoti proporcionālā attālumā jeb mērogā pret to, kāds attālums ir dabā.

Uzziņa

Strūves ģeodēziskais loks ir unikāla 19. gs. ģeodēzisko uzmērījumu sistēma Zemes izmēru un formas noteikšanai un viena no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām.

Strūves ģeodēziskais loks ir 2822 km garš, tas šķērso 10 valstis un stiepjas no Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes pilsētas Hammerfestas Norvēģijā līdz Izmailas pilsētai Ukrainā, netālu no Donavas upes grīvas pie Melnās jūras.

Strūves loks kā uzmērījumu sistēma bija pirmais pētījums, kuram loka mērīšanai tika izveidots speciāls aprīkojums. Tas šķērsoja divas impērijas, kļūstot par lielisku piemēru valdnieku un zinātnieku sadarbībai. Strūves loka mērījumu rezultāti apstiprināja Īzaka Ņūtona teoriju, ka Zemei nav precīza lodes forma, bet tā ir saplacināta polu virzienā, un vēlāk tika izmantoti ģeodēzisko tīklu un topogrāfisko karšu veidošanā. Veiktie mērījumi bija pirmie, lielākie un nozīmīgākie trigonometriskie mērījumi Vidzemē, uz kuru pamata tika izveidota Vidzemes karte. Latvija ir vienīgā no desmit valstīm, kurā mērījumus veica abi izcilie ģeodēzisti Strūve un Tenners.

Kopumā loku veido 258 triangulācijas trijstūri. Ierīkoti 265 galvenie un 60 palīgpunkti. Latvijā ierīkoti 16 punkti. Loks uzmērīts aptuveni gar 260. meridānu.

Staburags.lv ARHĪVS

Jauna vieta tūrismam un zinātnei

Kategorijas