Komentārs

Šogad notiks pašvaldību vēlēšanas. Portālā “Mana balss” pirms pieciem gadiem bija ievietota iniciatīva — ļaut visiem Latvijā dzīvojošajiem piedalīties vēlēšanās, un runa šajā gadījumā ir par nepilsoņiem. Iniciatīvas tekstā teikts: šai nemierīgajā laikā Latvijai ir svarīgs katrs cilvēks. Eiropā to sen ir sapratuši. “Viens cilvēks — viena balss” — tas ir katra cilvēka cieņas princips. Latvijā šī gada sākumā reģistrēti vairāk nekā 200 tūkstošu nepilsoņu. Cik godīgi ir neļaut viņiem piedalīties sabiedriskās dzīves veidošanā? Vai, esot nepilsonis, cilvēks šādi parāda savu attieksmi? Varbūt šādu attieksmi rāda tāpēc, ka tāda ir politiķu nostāja?
Edvīns Šnore, Nacionālās apvienības Saeimas deputāts
— Nepilsoņi ir ļaudis, kuri Latvijā nelikumīgi ieradās no PSRS okupācijas laikā, pārkāpjot starptautiskās normas. Neskatoties uz to, Latvija pēc neatkarības atjaunošanas viņiem atļāva šeit palikt un naturalizēties. Daudzi to izmantoja, iemācījās latviešu valodu un kļuva par Latvijas pilsoņiem, taču vairāk nekā 200 000 interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu nav izrādījuši jau 30 gadus. Dalība vēlēšanās paredz ne tikai tiesības, bet arī atbildību un cieņu pret vietu, kuras likteni vēlētājs izlemj. Cilvēks, kas slinkuma vai principa dēļ gadu desmitiem nav uzskatījis par vajadzīgu iemācīties vietējo valodu un naturalizēties, nepauž ne atbildību, nedz cieņu. Daudzi no PSRS atbraukušie acīmredzot nesteidzas kļūt par Latvijas pilsoņiem, jo varbūt lolo cerības, ka māte Krievija atgriezīsies. Neuzskatām, ka šādiem ļaudīm vajadzētu dot jebkādas vēlēšanu tiesības Latvijā. ◆
Inga Spriņģe, žurnāliste
— Dzīvoju jau trīs gadus Igaunijā, un šeit nepilsoņi jau sen var piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tādas, starp citu, būs šī gada rudenī. Domāju, ka arī Latvijā varētu apsvērt un ļaut šiem cilvēkiem balsot. Skaidrs, ka tas nenotiks tik drīz, zinot Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas nostāju, kuri pārstāvji strādā uz savu auditoriju. Es par 80% esmu par likuma maiņu, par atļauju nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās. Arguments, ka šāds solis varētu mainīt politisko situāciju Latvijā, man vairs nešķiet aktuāls. Pārējie 20% ir mana piesardzība šajā jautājumā. Pilsonības iegūšana, naturalizēšanās — tā ir sava veida lojalitātes paušana, cieņas izrādīšana pret valsti, kurā dzīvo. Zinu arī šo cilvēku argumentus, piemēram, vecumu. Tomēr, ierobežojot un “bakstot” šos cilvēkus, mīlestību un lojalitāti mēs viņos neveicinām. ◆
Arno Jundze, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs
— Nezinu, vai šie cilvēki tāpēc justu lielāku piederību valstij, vai viņi vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Nepilsoņiem šobrīd ir izdevīgi, jo var brīvi braukt uz Krieviju un tāpēc, ka dzīvo Eiropas Savienībā, izbauda arī visas šīs priekšrocības. Nedomāju, ka tā ir politiska problēma. Tā ir problēma, kas izveidojusies 90. gados, kuru politiķi “savārīja”, un šobrīd risinājuma nav. Ja cilvēks vēlas piedalīties valsts dzīvē, nav problēmu iegūt pilsonību. Man liekas, ka mums nav jānāk pretī visiem, jāsaprot visa pasaule. Kurš mūsdienās ņem vērā rakstnieku vai zinātnieku viedokli? Tā ir margināla, malā nostumta grupa, kuru atceras tik reizē, kad medijiem vajag uzdot jautājumu. Nepilsoņu jautājums šajā laikā varēja būt sakārtots, par to šaubu nav. Kāpēc vajadzēja pieļaut šeit dzimušajiem izvēlēties saņemt nepilsoņu pasi? Ja cilvēks 30 gadus nespēj saprast, ko viņš īsti vēlas. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra