Daudzdzīvokļu namu apsaimnieko paši

2021. gada 14. maijs 00:00

Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Kalna 2” jau astoņus gadus apsaimnieko 18 dzīvokļu māju Aizkraukles pagastā, Kalna ielā 2. Pēdējos četrus gadus biedrību vada Zanda Bistere, kura pabeigusi augstskolas RISEBA profesionālās izglītības programmu un ieguvusi namu apsaimniekotāja kvalifikāciju.

Ikdienā Zanda Bistere ir Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste un triju meitu māmiņa. Tā kā ar Zandu esam pazīstamas jau sen, savstarpējā saziņā un arī šajā intervijā viena otru uzrunājam ar “tu”.
“Altum” izvērtē renovācijas projektu

— Kas tevi pamudināja mācīties namu apsaimniekošanu?

— Pirms sešiem gadiem Aizkraukles pagastā, Kalna ielā 2, iegādājāmies dzīvokli. Toreiz biedrības vadības grožus bija uzņēmies mājas iedzīvotājs Ingars Gulbis, kurš ir biedrības dibinātājs, cilvēks ar inženiera izglītību un tehniskām zināšanām, taču pirms četriem gadiem viņš personisku iemeslu dēļ no šī pienākuma atteicās un ierosināja man pārņemt biedrības vadību. Esmu valdes sastāvā, pavisam valdē ir trīs locekļi, bet aktīvi organizatoriskos jautājumus kārto un darbojas viens, konsultējoties ar pārējiem.

— Tas viens esi tu?

— Jā. Iedzīvotāji biedrību savulaik izveidoja ar domu uzkrāt līdzekļus mājas renovācijai, tomēr šī iecere netika īstenota. Projekts bija gatavs, līgums noslēgts, taču iedzīvotāji saprata, ka dotajā termiņā — gada laikā — renovāciju nepaspēs pabeigt, tādēļ atlika. Man daudz ko nācās pārņemt un turpināt, daudz ko sākt no jauna. Tā kā bija vecais mājas renovācijas projekts, tad man likās — iesim tajā pašā virzienā, lai atjaunotu māju. Diezgan regulāri sāka plīst ūdensapgādes caurules, tāpēc sākumā meklēju uzņēmumu, kas varētu veikt cauruļu maiņu. Atradu internetā kontaktus, taču man pajautāja, vai ir projekts un varbūt gribam visu veikt kompleksi ar mājas siltināšanu. Likās — kāpēc ne? Apjautājos kolēģiem pašvaldībā, un izrādījās, ka šajos gados ir mainījušās likuma prasības un vecais projekts vairs īsti neder, taču projektu labot nevarējām, jo uzņēmums, kas to bija izstrādājis, bija beidzis pastāvēt. Nācās sākt visu no jauna. Veicām mājas energoauditu. SIA “Siltie nami” izstrādāja mājas renovācijas projektu, kas ietver ūdensapgādes, siltumapgādes atjaunošanu, siltināšanu, un tas iesniegts izvērtēšanai finanšu institūcijā “Altum”. Tas viss mums ilgst jau gandrīz trīs gadus.

Mācības un prakse deviņus mēnešus

— Vai tev bija bail uzņemties šo darbu?

— Dzīvē ir pierādījies: kad es nezinu, ko uzņemos, bail nav. Tomēr, kad uzņēmos un sāku iedziļināties, sapratu — ai, ai, ai... Viena lieta ir gūt informāciju internetā, bet pavisam kas cits, kad problēmas sāc risināt praktiski. Sapratu, ka pilnībā to izdarīt būs visai sarežģīti, tādēļ izmantoju iespēju un pieteicos Eiropas Savienības finansiāli atbalstītajā mūžizglītības programmā papildu profesijas iegūšanai augstskolas RISEBA programmā “Namu apsaimniekošana un nekustamā īpašuma tirdzniecība”. Nepilnus deviņus mēnešus sestdienās braucu uz Rīgu un mācījos, tajā skaitā bija jāiziet prakse. Sākotnēji bija doma praksi iziet mūsu biedrībā, tomēr vēlējos apgūt dziļākas zināšanas un pieredzi, tādēļ praksē pieteicos Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmumā “Lauma A”.

— Kāds bija prakses laiks?

— Tā bija fantastiska pieredze, man patika — “Laumā A” strādā ļoti profesionāli, gudri speciālisti, centos iegaumēt visu, ko viņi rādīja un mācīja. Kāpām uz māju jumtiem, apskatījām pagrabus, skatījos, kā “Laumas A” darbinieki strādā praktiski.

Prakses darbu aizstāvēju ļoti veiksmīgi, saņēmu augstāko vērtējumu — 10 balles. Kāda pazīstama meitene, kura pēc tam profesionālās izglītības programmu apguva augstskolā RISEBA, sacīja — tavu kvalifikācijas darbu pasniedzēji mums rāda kā paraugu, kā to vajag rakstīt. Tas ir ļoti patīkami.

Pērk pakalpojumu no “Laumas A”

— Varbūt tagad esi “Laumas A” konkurente namu apsaimniekošanā?

— Nē, neesmu, namu apsaimniekošanā man ir trešais kvalifikācijas līmenis, kas dod tiesības apsaimniekot dzīvojamās mājas ar platību līdz 1500 kvadrātmetriem vai lielāku, ja man tajā pieder dzīvoklis, turklāt mēs nevaram nodrošināt tādus pakalpojumus kā “Lauma A”, kurai ir pacēlājs, traktori un cita tehnika, kurā strādā inženieri un citi speciālisti ar atbilstošu izglītību. Mūsu mājas problēmas risinām, galvenokārt pērkot pakalpojumu no “Laumas A”. Piemēram, kad bija jātīra jumta tekne, nomājām tās pacēlāju, bet tekni tīrīja mūsu pārstāvis. Teknēs bija viss kas, pat kociņš ieaudzis. Ja aizsērē kanalizācija un mūsu darbinieks to nevar iztīrīt, zvanām “Laumai A”. Ja rodas elektrības problēmas, meklējam elektriķi. Ir bijis tā, ka mūs glābj “Laumas A” dežūrelektriķis, kurš strādā darbdienu vakaros un brīvdienās. Aizkraukles iedzīvotāji “Laumas A” darbu bieži nenovērtē, bet jāapzinās, cik svarīgi ir tas, ka avārijas situācijās uzņēmuma darbinieki pieejami gandrīz visu diennakti.

— Vai biedrībā strādā algoti darbinieki?

— Katru mēnesi algojam grāmatvedi, kura apstrādā apsaimniekošanas maksājumus un izraksta rēķinus, veic mājas maksājumus par koplietošanas elektrību, atkritumu izvešanu un citiem pakalpojumiem. Ir arī darbinieks, kuram maksājam pēc padarītā, piemēram, ja jānomaina kāda caurule, jāiztīra aizdambējusies kanalizācija. Esam noslēguši līgumu ar “Aizkraukles siltumu”, kas apkalpo siltummezglu, jo mums pašiem nav tam vajadzīgo specifisko zināšanu. Ar “Laumu A” mums ir noslēgts līgums par atkritumu izvešanu.

— Tu arī saņem algu?

— Pirms bērna kopšanas atvaļinājuma saņēmu padsmit eiro mēnesī, bet, kad piedzima meitiņa, no tā atteicos, jo radās citi ģimenes pienākumi un laiks bija jāvelta tiem. Pašlaik neko nesaņemu. Bet esmu ieinteresēta, lai māja būtu sakārtota, jo te dzīvoju, tādēļ arī turpinu darboties biedrībā. Darbs biedrībā ir ļoti vērtīga pieredze, tas iemāca atbildību par savu īpašumu. Ir brīži, kad gribas mest plinti krūmos, un tie parasti ir vakarā, kad ir nogurums, tomēr mājas iedzīvotāji mani no tā atrunā.

Zemākā maksa novadā

— Cik ilgā laikā “Altum” izvērtē projektu pieteikumus?

— Tas nenotiek tik ātri, jo projektu ir daudz. “Altum” pārstāvji tos izskata un izvērtē atbilstībai visiem kritērijiem. Iesniedzām 2019. gada decembrī, un līdz pat šim brīdim mūsu projektu izvērtē. Jau četras reizes mums ir prasīts veikt labojumus. Dodam tos veikt mūsu energoauditoram un SIA “Siltie nami”. Kad labojumi veikti, sniedzam atkal “Altum” un gaidām ziņas.

— Cik izmaksāja mājas renovācijas projekts?— Projekts izmaksāja 8000 eiro. Saskaņā ar tāmi ļoti lielu summu vajag arī mājas renovācijai. Mēs ļoti gribētu iegūt grantu 50% apjomā, kā arī īstenot visu projektu, bet nez vai būs tik daudz līdzekļu. Ja, piemēram, mājā ir 100 dzīvokļi, tad ir 100 maksātāji, taču mums ir tikai 18, līdz ar to ir grūtāk sakrāt vajadzīgo summu. Ja neizdosies īstenot visu projektu kopumā, darīsim pa daļām.

— Cik liela ir apsaimniekošanas maksa?

— Tā ir 26 centi par kvadrātmetru. Tā ir zemākā apsaimniekošanas maksa novadā, bet būsim spiesti to palielināt, lai varētu veikt remontdarbus. Par to būs jālemj dzīvokļu īpašnieku sapulcē.
Sētnieka nav, daudz ko dara paši

— Kā ikdienā nodrošināt mājas un apkārtnes kārtību, tīrību?

— Strādājot pašvaldībā, bieži nākas uzklausīt iedzīvotāju pārmetumus, kāpēc “Lauma A” kaut ko izdarīja tieši tā un ne citādi, viņi pamāca, kā vajadzētu darīt. Pārmet “Laumai A”, kāpēc, piemēram, reizi nedēļā tā neizmazgā kāpņu telpas. Bet ir jāsaprot, ka māja pieder visiem iedzīvotājiem, ieskaitot kāpņu telpu, bēniņus un teritoriju ap māju. Par kopšanu, uzturēšanu ir kādam jāmaksā. Ja iedzīvotāji negrib maksāt, jādara pašiem. Sētnieka mums nav, mēs paši ziemā tīrām sniegu, slaukām, uzkopjam apkārtni, reizi nedēļā pēc grafika mazgājam kāpņu telpas. Mums nav tādu problēmu kā citur daudzdzīvokļu mājās, kad neviens negrib mazgāt kāpnes un pie darba ķeras tas, kuram neiztur nervi, dzīvojot netīrībā. No citām Aizkraukles mājām atšķiramies arī ar to, ka iedzīvotāji par atkritumu izvešanu maksā pēc faktiski dzīvojošo cilvēku skaita.

— Kā to panācāt?

— Normatīvie akti paredz vairākus variantus — maksāt pēc deklarēto, faktisko cilvēku skaita vai pēc platības. Izvēlējāmies maksāt pēc faktisko cilvēku skaita, lai būtu godīgi pret visiem. Nelielā mājā jau neviens no citiem nevar noslēpt to, cik cilvēku ikdienā uzturas dzīvoklī.

— Kā jūs sadalāt darbus? Varbūt vieni vienmēr dara, citi nedara?

— Cilvēki ir ieinteresēti mājas sakopšanā, cenšas, un, par laimi, cilvēkiem ir arī kauna izjūta — ja viņi redz, ka otrs dara, pašam ir kauns nedarīt. Protams, nevar prasīt, lai seniori paveiktu to, ko var jauni cilvēki, piemēram, tīrītu sniegu, tomēr arī seniori iesaistās kopējos darbos, piemēram, rudenī grābj lapas. Un ir liels prieks, ka kopā katru gadu talkā sakopjam mājas apkārtni. Kopumā varu teikt — dalība biedrībā visas mājas iedzīvotājos rada apziņu, ka pašiem jāatbild par mājas kārtību un uzturēšanu, un arī darba rokas katrs cenšas pielikt tik, cik ir laiks un varēšana.

— Kā notiek komunikācija ar mājas iedzīvotājiem?

— Dažādi. Ja vajag ko pamatīgāk izskaidrot, sagatavoju un pastkastēs ievietoju lapas ar informāciju, piemēram, par mājas renovāciju bija skaidrojums trijās lappusēs. Ja jāpieņem kāds steidzams lēmums, sazināmies “Whatsapp” vai ar īsziņām. Satiekamies arī mājas pagalmā. Par paziņojumu, skaidrojumu izdrukāšanu maksā biedrība.

— Parasti māju iedzīvotājiem viedokļi dalās, ir grūti vienoties.

— Mūsu mājas dzīvokļu īpašnieki ir kā vienota komanda, izdiskutējam un pieņemam lēmumu. Valdes locekļi mainās, un tas katram dod izpratni problēmu risināšanā — izrādās, ka, darot pašiem, tas nemaz nav tik viegli. Pašiem pieņemot lēmumus, atbildība un izpratne ir krietni lielāka nekā tad, ja visu dara apsaimniekotājs, kā “Lauma A”. Uzskatu, ka mēs visi no tā tikai iegūstam.

Staburags.lv ARHĪVS

Daudzdzīvokļu namu apsaimnieko paši

Kategorijas