Atkritumu šķirošana dod iespēju ietaupīt

2021. gada 11. maijs 00:00

302

Atkritumu šķirošana dod iespēju ietaupīt

Paralēli teritoriālajai reformai esam ceļā uz jaunu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Jaunās direktīvas paredz krasi samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu. Viens no risinājumiem — atkritumu šķirošana. Mainot atkritumu šķirošanas paradumus, mēs varam uzlabot pasauli, vienlaikus ieekonomējot maciņa saturu.

Tendence pieaug

Aizkrauklē pēdējo triju gadu laikā šķiroto atkritumu apjoms, tātad iedzīvotāju aktivitāte šķirot, palielinājies trīskārtīgi. 2018. gadā Aizkraukles novadā šķiroja 5,1% no visiem sadzīves atkritumiem, 2019. gadā tie jau bija 11%, pērn — 18,2%. Šie ir apsaimniekotāja dati. Otrreizējie atkritumi ir brīvais tirgus, citi var izvēlēties šķirotos atkritumus vest tieši uz SIA “Vidusdaugavas SPAAO”, no ražotājiem atkritumus reizēm brauc savākt uzņēmumi no galvaspilsētas, tādējādi visprecīzāko kopainu redz Valsts vides dienests. “Mēs redzam proporciju starp sadzīves atkritumiem, par kuru izvešanu novadā atbildam mēs. Ne visi, kas savāc šķirotos atkritumus, piemēram, kartonu no ražotāja, Valsts vides dienestam norāda, ka tie ir savākti Aizkraukles novadā. Šķiroto atkritumu daudzums attiecībā pret sadzīves atkritumiem patiesībā ir vēl lielāks,” skaidro Zemgus Vītoliņš, “Aizkraukles KUK” vadītājs, kurš šo uzņēmumu vada trīs gadus.Ietaupījums maciņam

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.— 2028. gadam paredz atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosināto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu un pāriet no 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem. Savukārt līdz 2035. gadam iecerēts samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu līdz 10% no visiem Latvijā saražotajiem sadzīves atkritumiem. Nozares pārstāvji šo ieceri sauc par ambiciozu, dabā tas nozīmētu, ka apglabāti tiek tikai pelni, kas paliek pāri no neatšķiroto atkritumu dedzināšanas. Šie mērķi ir Eiropas Savienības direktīvas, ko Latvija apstiprināja un cenšas ieviest.

Šobrīd Latvijā tiek apstiprināts jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas paredz Aizkraukles novadu pievienot Rīgai, tādējādi atkritumi tiks vesti uz SIA “Getliņi EKO”. Uz pašreizējo poligonu “Dziļā vāda”, ko apsaimnieko SIA “Vidusdaugavas SPAOO”, kas pieder 15 pašvaldībām un ir ar lielāko ietilpību Latvijā, visticamāk, slēgs. No 2023. gada atkritumus tur apglabāt vairs nevarēs.

Dažiem motivācija šķirot atkritumus ir iespēja ietaupīt. Par velti nekas nenotiek. Maksa par dalīto atkritumu savākšanu tiek iekļauta apsaimniekošanas rēķinā. Atšķirība — to neapliek ar dabas resursu nodokli, kas ik gadu palielinās. Šogad tie ir 65 eiro par tonnu, nākamgad būs 80 eiro, vēl pēc gada — 95 eiro par tonnu. Dabas resursu nodokļa palielinājuma dēļ atkritumu apsaimniekošanas izmaksas turpinās pieaugt. Atkritumu šķirošana ir viens no veidiem, kā samazināt sadzīves atkritumu daudzumu, līdz ar to veicot ietaupījumu maciņam.

Nepieciešams kompostēšanas laukums

Parku atkritumiem — zālei, lapām un zariem — pašvaldībai būs jāizveido kompostēšanas laukums. Aizkraukles novadā tāda nav. Zemgus Vītoliņš pēdējos divus gadus virza pašvaldībā sarunas par tā nepieciešamību, ir iezīmēta iespējamā teritorija, kur šādu kompostēšanas laukumu ierīkot. Procesu bremzē finansiālie ieguldījumi, kas nepieciešami tāda izveidei. “Tai jābūt asfaltētai teritorijai ar ūdens noteces un filtrācijas sistēmām, iežogotai, apsargājamai, aprīkotai ar tehniku koku irdināšanai un apgaismotai atbilstoši Valsts vides dienesta un Eiropas Savienības prasībām. Šāds laukums ļautu atbrīvoties no parku atkritumiem apsaimniekotājam, arī iedzīvotāji varētu legāli atbrīvoties no kompostējamiem atkritumiem. Austrijā un daudzās Eiropas valstīs šī sistēma strādā abpusēji — cilvēki atved kompostējamos materiālus un pretī saņem melnzemi, kas radusies kompostēšanas rezultātā iepriekšējā gadā. Tas atrisinātu gan kompostējamo materiālu nodošanu, gan melnzemes jautājumu, ko izmanto zālājiem un grāvmalām. Lauksaimniecībā šī zeme nav izmantojama, jo vienmēr pastāv iespēja, ka kompostējamo materiālu vidū paslēpusies kāda baterija vai cits nepiemērots materiāls,” stāsta Zemgus Vītoliņš.

Šobrīd Aizkraukles novada parku atkritumus ved uz Mežāri Jēkabpils novadā.

Nav skaidrs, kā nodrošināt atkritumu savākšanu

Iedzīvotājiem brīvi pieejami šķiroto atkritumu konteineri, kas paredzēti stiklam, plastmasai, metālam (piemēram, skārdenēm), papīram un kartonam. Dažās Pierīgas pašvaldībās, arī Pļaviņās, novietoti konteineri arī bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Tie paredzēti jebkuriem dabīgas izcelsmes atkritumiem — olu čaumalām, pārtikas atliekām, tējas un kafijas biezumiem, augļu un dārzeņu atlikumiem, biopolimēru iesaiņojumiem. Kompostēšanai nederīgi ir piena produktu un gaļas izstrādājumu pārpalikumi, kas sadalīšanās procesā veicina baktēriju vairošanos un rada nepatīkamu smaku. Šo konteineru ierīkošanu palēnina dārgās apkalpošanas izmaksas un neskaidrības. “Nav skaidrs, kā bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerus iztukšos un ko ar tiem iesākt tālāk. Pierīgā šādi konteineri ir uzstādīti, tomēr rezultāti nav tik spīdoši, kā gaidīts. Brūnajos konteinerus nedrīkst būt sadzīves atkritumi. Tātad bioloģiskos atkritumus nedrīkst izmest ar maisiņu, tie jāizkrata. Kā tiek iemesti sadzīves atkritumi, viss konteinera saturs pārvēršas sadzīves atkritumos un tam tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Iemācīt cilvēkiem pareizi šķirot ir grūti. Bioloģiskie atkritumi jāsavāc divas reizes nedēļā, vasaras periodā — ik pēc 72 stundām. Savācot jāizmazgā, jādezinficē konteiners,” skaidro Zemgus Vītoliņš. Bioloģiskie atkritumi pēc savākšanas jāved uz poligonu. Aizkrauklei tuvākais atrodas 85 kilometru attālumā, tātad divas reizes nedēļā būtu jāmēro ceļš turp. Loģistikas izmaksas būtu jāiekļauj sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksā, tātad apsaimniekošanas izmaksas iedzīvotājiem pieaugtu. Direktīvas ir pieņemtas, un Aizkraukles novads virzīsies, lai realizētu bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu. Kā tas realitātē notiks, to pagaidām grūti prognozēt. Bioloģiski noārdāmie atkritumi veido 40 līdz 50% no sadzīves atkritumu masas. Vēl viena problēma, ar ko nāksies saskarties, ir vietas trūkums. Konteineru laukumi ir aizpildīti, un papildu konteineriem vietu atrast ir sarežģīti.

Skandināvijas valstīs, piemēram, Dānijā, iedzīvotājiem tiek izdalīti dažādas krāsas atkritumu maisi konkrētām šķiroto atkritumu grupām. Bioloģiski noārdāmo atkritumu maisu iedzīvotāji meta sadzīves atkritumu konteinerā.

Šķirojot atkritumus, šos maisus izceļ un uzšķērž uz atsevišķas līnijas. Šāda sistēma atvieglo transportēšanas, loģistikas un konteineru tīrīšanas problēmas. Lai gan šādai sistēmai ir daudz ieguvumu, vienprātības tāpat nav. Pretargumenti — kas veiks atkritumu šķirošanu, kādā veidā iedzīvotāji varēs saņemt atkritumu maisus. Dalot tos bez maksas, maisus izmantos citām vajadzībām, piedāvājot tos iegādāties, samazinās iespēja, ka iedzīvotājiem būs motivācija šķirot. Bioloģiski noārdāmajiem konteineriem visā Latvijā bija jābūt uzstādītiem šogad, daudzo neskaidrību dēļ termiņš pārcelts uz 2023. gadu. Galvaspilsētā un Pierīgā daži konteineri uzstādīti jau šī gada sākumā.

Ietilpīgāki konteineri aizvieto vecos

Uz 550 iedzīvotājiem jābūt nodrošinātam vienam šķiroto atkritumu punktam. Aizkrauklē tie izvietoti, rēķinot uz 250 iedzīvotājiem. Atkritumu laukumu izveidošana, uzturēšana kārtībā ir pašvaldības namu apsaimniekotāja pārziņā. “Manā skatījumā, mums jāvirzās tajā virzienā, ko Latvijā realizējušas daudzas lielās pilsētas — veidot slēgtos atkritumu konteineru laukumus. Viena problēma — sētnieki laukumus dienā uzrauga vien pāris stundu. Konteineru vāki tiek atstāti vaļā, vārnas parūpējas par tālāko nekārtību. Otra problēma — atkritumus uz pilsētas konteineriem pat ar mašīnām bezkaunīgi ved no privātmājām un mazdārziņiem. Tās būtu neslēdzamas nojumes ar sienām. Šo ieceri varēja realizēt jau sen, izmaksas ir salīdzinoši nelielas. Ceram, ka tuvākajā nākotnē to izdosies īstenot,” stāsta Zemgus Vītoliņš.

Aizkrauklē pērn sākta pakāpeniska pāreja uz jauniem, ietilpīgākiem sadzīves atkritumu konteineriem (1,1 kubikmetrs) līdzšinējo 0,77 kubikmetru konteineru vietā. Ietilpīgāki konteineri nepieciešami skaitliski mazāk. Ar mērķi izraudzīts konteineru dizains ar dalīto vāku, kas ir parocīgāks un samazina iespēju, ka konteinera vāks tiks atstāts atvērts. “0,77 kubikmetru konteinerus daudzdzīvokļu namu pārvaldēs pārsvarā neizmanto sadzīves atkritumiem. Vēsturiski Aizkrauklē tos sāka izmantot, jo tiem bija izdevīgākā cena kā vienībai, tomēr praksē tie ir neparocīgi. Šāda tilpuma konteineri pie daudzdzīvokļu mājām piepildās ļoti ātri, skaitliski to nepieciešams vairāk, tātad palielinās izvešanas izmaksas. 80% veco konteineru jau ir nomainīti pret jauniem, līdz gada beigām būs nomainīti visi vecā tipa konteineri. Viens konteiners maksā nepilnus 200 eiro. Maiņu veikt varētu arī ātrāk, bet to sarežģī atkritumu maksas aprēķins iedzīvotājiem. Mainoties konteineru tilpumam un skaitam, jāveic atkritumu apsaimniekošanas maksas pārrēķins.

Būvgruži —viena no lielākajām problēmām

Viena no pilsētas atkritumu lielākajām problēmām ir būvgruži. Tā ir liela masa, kas visbiežāk nokļūst sadzīves atkritumos. Citviet būvgružus šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā atdala, un par izvešanu maksā pašvaldība. Aizkrauklē par būvgružu izvešanu jāmaksā iedzīvotājiem. Aizkrauklē uz vienu kubikmetru atkritumu ir 125 kilogrami būvgružu. Visbiežāk būvgruži sadzīves atkritumos parādās vasarā, kad vasarnīcās sākas aktīvā sezona. “Vidusdaugavas SPAAO” noteiktā likme ir 107 eiro par tonnu būvgružu. Salīdzinājumam — bruģa palete sver 1,6 tonnas. Dažreiz utilizēt ir dārgāk nekā nopirkt jaunu. Ja realizēsies privātās iniciatīvas par būvgružu nodošanas laukuma izveidi, tad sadzīves atkritumu proporcijas uzlabosies, kas atspoguļosies arī atkritumu apsaimniekošanas maksā. 2018. gadā proporcija uz vienu kubikmetru bija 140 kilogrami, intensīvi atšķirojot stiklu, samazinājās sadzīves atkritumu masa. Mērķis nākamajam gadam būtu sasniegt 100 kilogramu proporciju uz kubikmetru. Poligonā par atkritumu nodošanu “Aizkraukles KUK” maksā par tonnām, tātad — jo vairāk kubu būs tonnā, jo mazāk būs jāmaksā.

Labāk kļūdīties, bet šķirot

Pēdējos trīs gados vērojama atkritumu šķirošanas kultūras izaugsme. Daudz ko pārstrādāt tomēr nav iespējams, dažādi sadzīves iesaiņojumi nepamatoti nokļūst šķiroto atkritumu konteinerā. Tā kā šos atkritumus vēlāk pāršķiro, labāk ir turpināt šķirot un kļūdīties nekā nešķirot vispār. Šķiroto atkritumu konteineru saturs tiek pārskatīts, savukārt sadzīves konteineros izmestais tiek apglabāts. Lai izkaustu kļūdas, nepieciešama sabiedrības padziļināta izglītošana. “Piemēram, tetrapakas ir sadzīves atkritumi, kas bieži nonāk šķiroto atkritumu konteinerā. Šķirojamais materiāls dažādās vietās atšķiras. Teorētiski tetrapakas ir pārstrādājamas, dažas pašvaldības tās sākušas vākt, bet, lai tas būtu izdevīgi, nepieciešams savākt lielu apjomu. Tetrapakas Latvijā nepārstrādā, tās nonāk Polijā. Mazāk par pilnu lielo furgonu uzņēmums neņem. Aizkraukles novads šādu apjomu nodrošināt nevar, pat valsts mērogā tas būtu izaicinoši. Tetrapaka nav kartons, iekšā to klāj alumīnijs un plastmasa, tas ir ļoti sarežģīts kompozītmateriāls. Tāpat pie šķirotajiem atkritumiem nepieder vienreizlietojamie trauki, putuplasts, vairums jogurtu trauku, čaukstošie iepakojumi un daudz kas cits,” stāsta Zemgus Vītoliņš. Gādājot par izglītotību, uz šķiroto atkritumu konteineriem, arī māju kāpņu telpās izvietota pamatinformācija ar šķirošanai paredzēto lietu uzskaitījumu.

Marķējums negarantē pārstrādi

Pastāv vairāk nekā 200 plastmasas veidu. Latvijā otrreizējai pārstrādei derīga neliela daļa — aptuveni 2 — 5%. Tas, ka uz iepakojuma vai preces ir marķējums ar šķirošanas zīmi, vēl nenozīmē, ka tā piemērota otrreizējai pārstādei Aizkrauklē vai Latvijā. Šķirošanā pieņemamie materiāli atšķiras gan starp pilsētām, gan valstīm.

Atbrīvojoties no kartona kastes, izmetot to tam paredzētajā konteinerā, galvenais to saplacināt, vispareizāk būtu, ja tā būtu bez līmlentes, savukārt stikla tara — bez plastmasas un metāla vāciņiem. Saprāta robežās pieļautās šķirošanas kļūdas kravu nesabojā. Zemgus Vītoliņš skaidro, ka, izglītojot sabiedrību, svarīgi nepārspīlēt, lai nemazinātu vēlmi šķirot. Pārāk sarežģījot, piemēram, obligāti liekot noņemt pudelēm etiķetes, var izraisīt nevēlamu pretreakciju, ka cilvēkam vieglāk ir pudeli izmest sadzīves atkritumos.

PET pudelēm pirms izmešanas vēlams noņemt vāciņu, taču uz pudeles paliek plastmasas gredzens, tās var arī saspiest un aizskrūvēt, tad konteinerā paliek vairāk vietas. Eiropas Savienībā tiek diskutēts par direktīvām, kas paredz, ka nākotnē, noskrūvējot korķi, nekāda plastmasa uz pudeles kakliņa nepaliks. Eiropas Savienība domā par atkritumu samazināšanu principā un iepakojuma samazināšanu precēm. Liels uzsvars tiks likts uz tehnikas kalpošanas ilguma palielināšanu, tehnikas remonta iespējām, garantijas ilgāka nodrošināšana tehnikai, iepakojamā materiāla viendabīguma, piemēram, lai kartons nav kopā ar plastmasu utt., obligātu ieviešanu.Visvērtīgākais šķirojamais materiāls ir alumīnijs, metāls, kas maksā ap 1400 eiro par tonnu.

Varēs šķirot tekstilu

Aizkrauklē šomēnes novietos arī pirmos tekstila šķirošanai paredzētos konteinerus. Tie domāti apģērbam un apaviem, kas pēc šķirošanas tiks nodoti otrreizējai lietošanai. Tekstils ir sarežģīts materiāls, 90% gadījumu tam klāt ir naftas un plastmasas materiālu, ko nav iespējams pārstrādāt. Vispareizāk būtu apģērbu ielikt polietilēna maisā un to aizsiet, pirms ievietot tekstila pārstrādes konteinerā.Tajos nedrīkst likt lupatas, gultasveļu, palagus un līdzīgus dizaina elementus. Viens konteiners maksā vairāk nekā 1000 eiro, pilsētā būs pagaidām divi: viens — netālu no veikala “Kukulītis”, otrs — pilsētas otrā pusē, DUS “Virši” apkaimē.

Pāršķiro un sapresē

“Daugavas SPAAO” atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijā Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 9B, uzņēmums “Eco Baltia vide” nomā angāru, kurā ir šķirošanas līnija. Šeit nonāk dzelteno un zilo šķirošanas konteineru — plastmasa, papīrs un kartons — saturs. Atkritumi pa lenti tiek virzīti uz augšu, kur strādnieki ar rokām tos sadala derīgajās kategorijās, vienlaikus atšķirojot to, kas nepārstrādājas. Derīgie, pāršķirotie atkritumi tiek sapresēti un aizvesti.

Pārējais materiāls ir dedzināms. To pārsvarā ved uz Latvijā vienīgo dedzinātavu uzņēmumā “Cemex” un dedzina. Lielas problēmas ir ar automašīnu riepām, to nodoklis līdz Valsts kasei bieži nenonāk, jo vairums riepu Latvijā tiek ievestas ar ārzemju automašīnām vai iegādātas internetā. Riepu pārstrāde ir dārga, tā neatsver loģistikas un citas ar pārstrādi saistītas izmaksas. Tomēr Latvijā tiek rasti risinājumi, neliela riepu pārstrāde notiek rūpnīcā Jaunjelgavā, vēl viena ir Tukumā.

Staburags.lv ARHĪVS

Atkritumu šķirošana dod iespēju ietaupīt

Kategorijas