Liedz aizņemties naudu

2021. gada 11. maijs 00:00

Jaunveidojamā Aizkraukles novada apvienotā finanšu komisija ar balsu vairākumu neatbalstīja Pļaviņu novada domes vēlmi aizņemties teju pusmiljonu eiro uz trijiem gadiem, lai segtu īslaicīgu finanšu līdzekļu deficītu ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Pašvaldību vadītāji nobažījušies, ka tad Pļaviņu novada saistību apjoms sasniegs un pārsniegs 20% no plānotajiem šī gada pamatbudžeta ieņēmumiem, kas nav pieļaujams. Pašlaik Pļaviņu novada saistību apjoms ir 12,07% no šī gada pamatbudžeta ieņēmumiem.

Kur radies tik liels caurums?Nesen finanšu komisija, kurā ir visu apvienojamo novadu vadītāji, atbalstīja Pļaviņu novada domes lūgumu un atļāva aizņemties četrus miljonus eiro Valsts kasē Raiņa ielas pārbūvei, un jau toreiz pašvaldību vadītājus tik liela summa darīja bažīgus, jo tā būs arī jāatdod. Tādēļ vēlme aizņemties vēl teju pusmiljonu ikdienas vajadzībām pašvaldību vadītājos raisīja izbrīnu un neizpratni — kāpēc radusies nepieciešamība aizņemties “apēšanas naudu”? “Kad uzradās tik liels budžeta caurums? Kā tas varēja izaugt tik liels? Saprastu, ja tie būtu 20 000, varbūt 100 000, bet ne jau pusmiljons!” sacīja Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss pamatoja, ka šogad mainīta iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdale pašvaldībām no 80% uz 75%, samazinājušies finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi, palielināta minimālā mēnešalga no 430 uz 500 eiro, sociālās palīdzības pabalsti, tādēļ ir mazāki budžeta ieņēmumi un pašvaldībai radies uzturēšanas izdevumu deficīts 463 387 eiro apmērā.

Bankrots tomēr nedraud

“Ja nevarētu izmaksāt algas, tā būtu katastrofa. Vai Pļaviņas nevar izmaksāt algas maijā — jūlijā?” jautāja Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. Savukārt Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis vēlējās zināt, vai Pļaviņām draud bankrots? Aigars Lukss sacīja, ka algas var izmaksāt un bankrots nedraud, bet var pienākt brīdis, kad nebūs iespējams norēķināties ar būvnieku vai arī vajadzēs samazināt veicamo darbu apjomu Raiņa ielas projektā. Viņš uzsvēra, ka tāda situācija izveidojusies, jo valsts pašvaldībai “nogrieza” finansējumu, tomēr valsts radīja arī iespēju aizņemties, ko Pļaviņas vēlas izmantot.

Savukārt citi domju vadītāji iebilda, ka valsts finansējumu “nogrieza” visām pašvaldībām, un tās jau laikus ar to rēķinājās, samazinot izdevumus vai paredzot budžeta deficītu. Piemēram, Neretai šogad budžetā ir par 165 tūkstošiem eiro mazāk, Aizkrauklei un Koknesei — par apmēram pusmiljonu eiro mazāk, līdz ar to algas pašvaldības darbiniekiem nav palielinātas, jostas savilktas un pašvaldības līdz gada beigām varēs izdzīvot, ikdienas vajadzībām naudu neaizņemoties. Taču Pļaviņās šogad palielināts atalgojums ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet visiem pašvaldības darbiniekiem par septiņiem procentiem, izņemot domes priekšsēdētāju, kam tā palika iepriekšējā. Aizkraukles mērs Leons Līdums sacīja, ka apmēram pirms pāris mēnešiem apvienotā finanšu komisija akceptēja Jaunjelgavas aizdevumu Valsts kasē 250 tūkstošu eiro apmērā ikdienas vajadzību segšanai, tomēr šī summa jau laikus bija ieplānota kā budžeta deficīts. Taču Pļaviņu vēlme aizņemties nākusi pēkšņi. Viņš domā, ka būtu jāredz saraksts un pamatojums, kādi draudi šobrīd ir budžetam un ko Pļaviņas darīs ar aizņemto naudu.

Koknesē reaģē asi

Leons Līdums un Dainis Vingris atzina — tas nav godīgi pret citām pašvaldībām, kas naudu taupa, darbiniekiem algas necēla un izdevumus jau laikus sabalansēja ar budžeta iespējām, kā arī meklēja izdevību naudu iegūt grantos, dažādos projektos. Kokneses novada domes grāmatvedības darbinieku reakcija par Pļaviņu vēlmi aizņemties bijusi ļoti asa, jo, piemēram, Koknese būtu varējusi šogad noasfaltēt trīs ceļus un pēc tam teikt, ka vajag aizņemties, jo naudas pietrūkst, taču līdzekļu taupības dēļ izvēlējusies lētāku virsmas apstrādes variantu. Apmēram puse no Kokneses iestāžu vajadzībām šī gada budžetā nav ietvertas. Arī Leons Līdums atzina, ka Aizkraukle varētu aizņemties un īstenot vēl vairākus projektus, tas pirms vēlēšanām būtu ļoti populāri, taču līdzekļu taupības dēļ tie atlikti. Aigars Lukss iebilda un aicināja Raiņa ielas projektu ar vēlēšanām nesaistīt — ja viņš domātu par vēlēšanām, būtu varējis īstenot piecus mazākus projektus, kas būtu daudz vieglāk un politiski izdevīgāk, kā arī politiski izskatītos labāk nekā lielais un smagais Raiņa ielas projekts. Viņš sacīja, ka, piemēram, Aizkraukle realizē dažādus projektus, ir diskutējams jautājums par algu celšanu vai necelšanu, tomēr Pļaviņās tiek īstenots tikai viens lielais Raiņa ielas pārbūves projekts.

Lai lemj deputāti

Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis uzskata, ka jautājums par aizņēmumu būtu lemjams jaunajai Aizkraukles novada domei jūlijā. Tam piekrīt arī Leons Līdums un Dainis Vingris. Ja Pļaviņas aizņemsies, jaunās domes deputātiem būs arī jālemj par iespējamo investīciju samazinājumu Pļaviņām nākotnē.

Jaunjelgavas novadu pārstāvēja Voldemārs Kurtišs, kurš neko nekomentēja, jo jautājumā neesot iedziļinājies.

Pēc diskusijām apvienotajā finanšu komisijā balsojumā Pļaviņas vienīgās bija par aizņēmuma ņemšanu, pret balsoja Aizkraukle, Skrīveri un Koknese, Jaunjelgava un Nereta atturējās, līdz ar to Pļaviņas aizņemties nevarēs.

Kā redzams pievienotajā tabulā, kopējais jaunveidojamā novada parādu portfelis Valsts kasē ir ļoti liels — 26 miljoni eiro, bet kopā ar galvojumiem — 27 miljoni eiro. Aizņēmumi pēc grafika jāatdod katru gadu apmēram 20 gadu ilgā periodā. Pašlaik pēdējais parādu atdošanas termiņš ir 2050. gads.

Staburags.lv ARHĪVS

Liedz aizņemties naudu

Kategorijas