Problēma atkārtojas katru gadu — vienam par siltu, citam vēsi

2021. gada 29. aprīlis 18:27

312

Problēma atkārtojas katru gadu — vienam par siltu, citam vēsi

Gaisa temperatūrai arvien paaugstinoties, vairākās pašvaldībās pamazām pabeigta centralizētās apkures sezona. Pļaviņās tā vēl turpinās, un kāda lasītāja no Rīgas ielas 15. nama pagājušajā nedēļā bija sašutusi — apkure joprojām pieslēgta, lai arī telpās ir plus 26 grādi! Vai cilvēki ir tik bagāti, ka var par to maksāt? Kādai jābūt āra gaisa temperatūrai, lai beigtu centralizēto apkuri daudzdzīvokļu namos?

Pļaviņiete uzzinājusi komunālajā uzņēmumā, ka apkure dzīvokļos būs vēl maija sākumā. Arī pērn “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” apkures sezonu pilsētā beidza 5. maijā. Uzņēmuma vadītāja Santa Zālīte atzina, ka, iespējams, līdzīgi būs arī šogad, bet konkrēts datums nav noteikts. Tas būs atkarīgs no situācijas un iedzīvotāju vēlmes beigt apkuri. Normatīvu par āra gaisa temperatūru, kad jāsāk vai jābeidz kurināt, vairs nav — viss pamatā atkarīgs no iedzīvotājiem. Laika apstākļi vēl ir nepastāvīgi, un pagaidām nevienas daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji nav izteikuši vēlmi pārtraukt apkuri vai kāds pat interesējies, kad tas notiks.

— Šādas diskusijas ir katru gadu, jo vienam telpās ir karsti, citam vēsi. Katrai mājai ir savs siltuma mezgls, un siltuma piegādi var regulēt. Tas notiek arī automātiski atkarībā no āra gaisa temperatūras. Ja tā sasniedz konkrētu atzīmi, siltuma piegāde samazinās. Tāpēc būtiskākais ir māju vecākajiem sekot līdzi, kāda ir temperatūra siltuma mezglā, vai to vajag paaugstināt vai samazināt. To izlemj iedzīvotāji, un ar iesniegumu pie mums vēršas mājas vecākais. Tieši tas pats attiecas uz apkures sākšanu vai beigšanu, bet šāds lēmums jāpieņem vairākumam, nevis vienam cilvēkam, kuram ir par karstu. Daudz kas atkarīgs arī no tā, kur atrodas dzīvoklis, jo nama ziemeļu pusē telpās nebūt nav silti. Viena no problēmām ir arī tā, ka iedzīvotāji savulaik ierīkojuši papildu apkures radiatorus, kas neatbilst dzīvokļa platībai, un kādā brīdī ir par karstu, — saka Santa Zālīte.

Daudzdzīvokļu ēkā Rīgas ielā 15 mājas vecākā gan neesot jau gadu, bet tā ievēlēšana nav komunālā uzņēmuma kompetencē.
Iedzīvotāju attieksme pret siltumu dzīvokļos reti ir vienprātīga, jo šādās ēkās situācija dzīvokļos ir dažāda — mājas kopējai energoefektivitātes uzlabošanai nav nekas darīts un par sava mājokļa siltināšanu parūpējies vien retais. Dzīvokļos joprojām ir būtiskas temperatūras atšķirības — kad vienam ir karsti, citam vēsi.

Kāda cita šīs pašas ēkas iedzīvotāja atzina, ka nepiekrīt tam, ka šobrīd būtu jāatslēdz apkure, kamēr ārā nav pastāvīga siltuma. Arī viņa nereti atver logu, jo saule piesilda telpas, kas arī jāvēdina. Turklāt apkures radiatori nav karsti, drīzāk remdeni, un nevar radīt pārāk lielu siltumu. Šajās dienās laiks kļūst vēsāks, un pavisam bez apkures negribas palikt. To, ka māja palikusi bez vecākā, nav neviena cita atbildība vai nolaidība, bet pašu iedzīvotāju neizdarība, jo pēdējā gada laikā nevarējuši par to vienoties. No 56 dzīvokļiem uz iedzīvotāju sapulci atnāk labi ja desmit pārstāvju, kas ir krietni par maz nepieciešamajam skaitam, lai pieņemtu lēmumu.

Staburags.lv ARHĪVS

Problēma atkārtojas katru gadu — vienam par siltu, citam vēsi

Kategorijas