Aļaujas zosu letālai atbaidīšanai šogad izsniegtas 142 saimniecībām
Līdz 26.aprīlim atļaujas zosu
letālai atbaidīšanai šogad izsniegtas 142 saimniecībām,
aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Atļaujas zosu nogalināšanai atbaidīšanas nolūkos pavasara migrācijas laikā tiek izsniegtas, lai mazinātu augkopībai nodarīto postījumus. Zosu nogalināšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā, ja citas alternatīvas nav iespējamas. Līdz ar to gadījumā, ja zosis paceļas spārnos, darbības mērķis ir sasniegts un zosu nogalināšana nav veicama. Savukārt gadījumā, ja zosis tikai pārlido lauku, tās nenodara kaitējumu konkrētajam laukam un līdz ar to zosu nogalināšana šādā brīdī nav pieļaujama.
Līdz pirmdienai, 26.aprīlim, pārvaldē ir saņemti pieteikumi no 155 saimniecībām zosu letālai atbaidīšanai, kopumā atļaujas izsniegtas 142 saimniecībām, savukārt septiņos gadījumos pieteikumi atteikti. DAP norādīja, ka šogad atļaujas izsniegtas vairākām saimniecībām, kas zosu letālai atbaidīšanai pieteikušās arī pērn, un no dažām saimniecībām saņemtie pieteikumi vēl tiek apstrādāti.
Tāpat pārvaldē piebilda, ka šogad ir uzlabojusies saimniecību iesniegto pieteikumu kvalitāte, taču joprojām nepieciešams ar daudzām saimniecībām sazināties atkārtoti un precizēt informāciju, lai DAP pieņemtie lēmumi atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām izņēmuma prasībām.
DAP atgādina, ka visām saimniecībām, kas saņēmušas atļaujas, pirms zosu letālās atbaidīšanas darbība jāpiesaka. Līdz 23.aprīlim zosu letālā atbaidīšana pieteikta 158 reizes, un tajās iegūtas 26 zosis. Vienlaikus viena saimniecība saņēmusi papildlimitu (iegūtas piecas zosis un atļauts iegūt vēl piecas), vēl viena saimniecība ieguvusi četras zosis.
"Daudzas saimniecības, kas saņēmušas atļaujas, zosu limitēto ieguvi nav pieteikušas, jo zosis šogad šo saimniecību laukos nav uzturējušās," piebilda DAP pārstāvji.
Vaicāti par pārkāpumiem, dienestā minēja, ka Valsts meža dienesta inspektori un DAP inspektori izlases kārtībā veic atļauju nosacījumu ievērošanas kontroli un līdz šim būtiski pārkāpumi nav konstatēti.
Kopumā pārvaldē norādīja, ka lauksaimniecības kultūru sējumu pasargāšanā no migrējošajiem putniem - baltpieres zosīm, sējas zosīm, ziemeļu gulbjiem un dzērvēm - letālā atbaidīšana nav pats efektīvākais risinājums.
Tāpat DAP secināja, ka migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi, jo Latvijā pēdējos gados ieviesta "zaļināšanas" prakse, kas veicina tauriņziežu sējumu paplašināšanos, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem. Turklāt ir paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kas ir pievilcīgākas migrējošo zosu bariem.
"Kā alternatīva, lai mazinātu kaitējumus nākotnē, iesakāma krūmu joslu saglabāšana gar lauka malām un dažādu ainavas elementu saglabāšana lauksaimniecības zemēs, kā arī mazāku vienlaidus sējumu platību veidošana," skaidroja DAP dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode. Viņa arī norādīja, ka šis jautājums ir primāri risināms sarunās starp dabas aizsardzības nozari un lauksaimniecības nozari, meklējot dažādus alternatīvus risinājumus un tos testējot praksē, jo letālā atbaidīšana ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem izņēmuma kārtā.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra