Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Pasažieru pārvadātāji cīnās par savu daļu

Imanta Kaziļuna teksts un foto
Novadu ziņas

2021. gada 26. aprīlis 05:56

508
Pasažieru pārvadātāji cīnās par savu daļu

No nākamā gada 1. jūlija Aiz­kraukles reģionā mainīsies sabiedriskā autotransporta pakalpojuma sniedzējs. Līdzšinējā pasažieru pārvadātāja Cēsu autotransporta uzņē­muma “CATA” vietā pakalpo­jumu sniegs “Liepājas Autobusu parks” (LAP). Tomēr, kā norāda pārvadātāji, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai vēl esot jāno­gaida.


Piedāvājums nerada pārliecību

Pakalpojuma sniedzēju maiņa notiek tāpēc, ka beigušās līdzšinējās līguma saistības ar Autotransporta direkciju (ATD). Lai noslēgtu jaunu līgumu, ATD rīkoja konkursu.


Konkursa komisija, Iepirkumu uzraudzības birojs, izvērtējot pretendentu piedāvājumus un atbilstību līguma nosacījumiem, secināja, ka ‘‘CATA’’ iesniegtais pieteikums neatbilst vairākām prasībām. Pretendenta sagatavotais tehniskais piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu, neveicot tā tālāko vērtēšanu. Tas neatbilda konkursa nolikuma vairākiem punktiem, tajā skaitā nolikuma tehniskās specifikācijas pun­ktam, proti, no iesniegtā tehniskā piedāvājuma konstatēts, ka autobuss tiek norīkots tādu secīgu reisu izpildei, kuru atiešanas un pienākšanas laiki nav saskaņoti, paredzot, ka šie reisi tiek izpildīti ar vienu autobusu, ko faktiski nevar izdarīt. Tādējādi konstatēts, ka sagatavotais tehniskais piedāvājums nedemonstrē pretendenta izpratni par pakalpojumu faktiski izpildāmo apjomu, nepieciešamo autobusu apjomu un pakalpojuma specifiku. Iepirkumu uzraudzības birojs šo Iepirkumu komisijas lēmumu atzina par pamatotu.


Rezultātā līgumu par pakalpojuma sniegšanu tā sauktajā lotē jeb maršruta tīkla daļā “Ogre—Aiz­kraukle” ATD parakstīja ar liepājniekiem. Arī Cēsīs un to apkārtnē pasažierus pārvadās nevis vietējais uzņēmums, bet gan rīdzinieki — AS “Nordeka”.


Monopols neveidosies

Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone teic: “ATD līguma termiņš ar ‘‘CATA’’ beidzās 2020. gada nogalē. Rīkoja jaunu konkursu par saistībām īstermiņā uz laiku, līdz spēkā stāsies jaunais ilgtermiņa līgums, kas būs spēkā 10 gadus.” Stāstot par konkursā pretendentiem izvirzītajiem nosacījumiem, viņa teic, ka 40% no visām prasībām ir piedāvātā cena par nobraukto kilometru. Jo cena zemāka, jo lielākas izredzes parakstīt līgumu. Pārējos 60% veido kvalitātes prasības, no kurām daļa ir obligātas, pārējās, ja uzņēmums tādas var piedāvāt, dod papildu punktus. Zane Plone saka — cenas pozīcija reti bijusi noteicošā gadījumos, kad kāds no pretendentiem ieguvis līgumu.


Tā kā konkursa kārtā lielāks uzņēmējs attiecīgi var izplesties plašākā teritorijā, vai tas nevedina uz monopola veidošanos? Sabiedriskā transporta nodrošināšanai reģionālajā maršrutu tīklā no 2021. līdz 2030. gadam kopumā valsts dotētā maršrutu tīkla apjoms ir 65 miljoni kilometru gadā, kas iedalīti 16 daļās. Lai saglabātu konkurenci, vienam pārvadātājam ir iespēja apkalpošanā iegūt apjomu, kas nav lielāks par 15 miljoniem kilometru gadā. Pret šo punktu gan esot iebilduši vairāki pārvadātāji.


Izvērtēs autobusu vadītājus

Vai jaunienākušais pasažieru pārvadātājs, proti, liepājnieki, ieviesīs savu kārtību Aizkrauklē? To, kā notiks darbu organizēšana Aiz­krauklē, izlems pats pārvadātājs. Konkurss rīkots un vēlāk līgums ar pārvadātāju slēgts tikai par maršrutu izpildi.


‘‘Liepājas Autobusu parka’’ valdes loceklis izpilddirektors Māris Ārbergs uz manu retorisko jautājumu — tātad jūs no nākamā gada jūlija sāksiet pasažieru pārvadājumus mūsu pusē? — saka: iespējams. Vai kāds varētu apstrīdēt konkursa rezultātus? Uzņēmuma izpilddirektors teic — ir jau apstrīdējuši, un būtu labi, ja pie šī jautājuma mēs atgrieztos maija sākumā. “Jā, līgums ir noslēgts, kā jau ATD to savā relīzē publiski norādījusi, bet tie, kas ir zaudējuši cīņā, dara visu, lai kaut ko mainītu,” komentē Māris Ārbergs. “Gatavojamies līguma izpildīšanai. Aizkraukles, Ogres pusē esam jau strādājuši pirms astoņiem gadiem. Jaunais līgums ir uz desmit gadiem, būs jāiegulda investīcijas jaunā tehnikā. Esam gatavi to visu veiksmīgi izdarīt atbilstoši līguma nosacījumiem.” Vai problēmas varētu sagādāt apstāklis, ka Aizkraukles autoostas ēka pieder konkurējošam uzņēmumam ‘‘CATA’’? Māris Ārbergs teic, ka atbilstoši izveidotajiem maršrutiem to galapunktiem arī šajā gadījumā autobusiem būs jāizmanto autoostas teritorija, un par to ar ‘‘CATA’’ vajadzēs slēgt līgumu. Autobusu vadītājus pieņems darbā jaunais pārvadātājs un attiecīgi arī pēc saviem ieskatiem vērtēs, pārbaudīs katra atbilstību uzņēmuma prasībām.


“CATA” nepadosies

Vai ‘‘CATA’’ nākamajā gadā aizies no Aizkraukles? Līdzīga atbilde uz jautājumu ir uzņēmuma ‘‘CATA’’ pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājam Lotāram Dravantam. “Nezinu. Uz papīra jau visu var uzrak­stīt. Tas, ka pasludināts uzvarētājs, vēl neko nenozīmē. Tas viss vēl jārealizē dzīvē. Gribas redzēt, kā, tēlaini izsakoties, vīri tuksnesī uzbūvēs un palaidīs to pakalpojumu, par kādām cenām to ir nosolījuši. Esam iesnieguši prasību tiesā, un tā mūsu prasību pieņēmusi. Tiesa savu spriedumu sola paziņot maija pirmajā pusē. Nezinu, vai tā ir laba pārvaldība — pasūtītājam slēgt līgumus, zinot, ka prasība iesniegta tiesā.”


Kā vienu no iemesliem neticībai konkurentu zemākam cenu piedāvājumam Lotārs Dravants sauc esošās izmaksas un prasības nākotnē, kas ir resursu ziņā vēl ietilpīgākas. Ja šobrīd lietotu autobusu var nopirkt par 100 tūkstošiem, tad tādas pašas klases jauns autobuss maksā 170 tūkstošus. Pretendentu piedāvājumos teikts, ka daļa autobusu būs jauni. Tiesa, tie būs mazāk jāremontē, patērēs mazāk energoresursu. Viens ir tas, ko raksta konkursa noteikumos, otrs — reālā dzīve. Tā savukārt rāda, ka dzīvē viss nav tā kā uz papīra. To, cik solījumi ir reāli, parādīs šī gada 1. augusts, kad darbu sāks pirmie uzņēmumi, kas uzvarējuši jaunajā konkursā.


Kas notiks ar autobusu vadītājiem, ja ‘‘CATA’’ tomēr zaudēs? Lotārs Dravants saka — neesmu pareģis, bet, iespējams, ka daļa viņu, kas agrāk mīlēja “CATA”, kad paliks bez maizes, sāks mīlēt “Nordeku” vai jebkuru citu. Otra būtiska sadaļa šajā jautājumā ir autobusu vadītāju vidējais vecums, un tas ar gadiem pieaug, ļoti daudzi jau pensijas gados. Šis arī ir tas vecuma posms, kad cilvēkiem dzīvē neko vairs negribas mainīt, vai to ir pagrūti izdarīt. “Cik man ir vēsmas no mūsu šoferīšiem, viņi teikuši — visu mūžu esmu nobraucis ‘‘CATA’’, tad nu nobraukšu, un uz “fazendu” atpūsties. Līdz ar to mana prognoze — būs šoferu deficīts. Nav jau tā, ka jaunie ļoti rautos sēsties pie autobusa stūres. Mums jau ir laba pieredze ar to. Jaunais cilvēks atnāk, viņam iedod jaunu autobusu, un varētu domāt, ka ar to pietiek. Kad saprot, ko nozīmē strādāt par autobusa vadītāju — naudas, biļešu, dokumentu lietas, salons, cilvēki. Viens pasažieris labāk izgulējies, cits nē, līdz ar to jābūt savaldīgam. Daudziem pietiek ar nedēļu, lai pārdomātu savu izvēli,” tā pieredzē dalās pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājs.


Ko iegūs pasažieri?


Kā norāda ATD, maršrutu tīkla daļā “Cēsis”, “Ogre, Aizkraukle” un “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni” pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti:

◆ ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs 3,64 gadi;

◆ informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio, gan vizuāli;

◆ visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini;

◆ 39% autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem;

◆ vidēji vismaz 55% autobusu būs uzstādīts pacēlājs, nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā;

◆ 11% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.
Kategorijas

Kategorijas