Gricgales krogs — patvēruma devējs, saimnieciskās un kultūras dzīves centrs

2021. gada 23. aprīlis 13:47

(Nobeigums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 20. aprīļa numurā.)

Tāpat Zalves pagastā bijuši krogi: Bumuļa, Smaltānu, Baznīcas krogs. Noteikti neesmu visus nosaukusi, jo daža kroga vieta sen dabā nav pamanāma un zudusi no ļaužu atmiņas.

Laikabiedru pierakstītās atmiņās, tāpat J. Jaunsudrabiņa darbos lasām, ka Lielā deramdiena bija Pīrāgos. Tā Sēlijā sauca Vastslāvi jeb Meteni. Otrdiena pēc Pelnu dienas. Bērni šļūca no sniega kalniņiem, lai tēviem izaugtu gari lini, bet lielie gāja uz krogu. Saimnieki līga kalpus, un kalpi meklēja saimniekus.

Restorānam pietrūkst metru
Ko atrodam rakstos par mūsu krogiem? Tā Pāvels Avens J. Jaunsudrabiņa simtgades atcerē 1977. gada “Karogā” rakstījis, toreiz, pirms vairāk nekā 40 gadiem, joprojām stalta un varena Neretas centrā ielu krustojumā slejas luterāņu baznīca un “turpat blakus, kā jau tas pienākas, ar galu pret baznīcu atrodas garais baznīckrogs. Arī šī nesamērīgi izstieptā ēka ar vareno jumtu no ārpuses nav mainījusies. Iekšpuse gan ir vairākkārt pārbūvēta, piemērojot visdažādākajām vajadzībām. Tūlīt pēc pirmā kara kroga baznīcas galā bija ierīkota patērētāju biedrības degvīna pārdotava… Kad vēlāk krogā gribēja ierīkot II šķiras restorānu, tad izrādījās, ka nav likumā noteiktā metru skaita no baznīcas. Pēc ilgākas gudrošanas izeju tomēr atrada. Tā kā baznīcas durvis atrodas otrā galā, tad mērīšanu sāka no altāra, pa durvīm ārā, apkārt baznīcai līdz nodomātā restorāna durvīm. Pietrūka vēl dažu metru. Tad esošās durvis aizmūrēja un pāris metrus tālāk ierīkoja jaunas. Pēc tādām izdarībām bija ievērots valsts likums un izpildītas baznīcas prasības…

… Oruļkrogs nojaukts, vecais ceļš iztaisnots un paplašināts. Iekārtota autobusu pieturas vieta ar koka soliņiem. Tā kā agrākais krogs atradās toreiz svarīgu ceļu krustojumā, tad te vienmēr apgrozījušies cilvēki. Ziemā, kad lauku darbi apdarīti, ceturtdienas pievakarē krogā pulcējušies apkārtējo māju iedzīvotāji, lai satiktos, parunātu, uzzinātu jaunākos notikumus, arī iedzertu pa glāzītei un dažreiz pat sarīkotu dancošanu. Nākuši arī “Mūsmāju” ļaudis, dažreiz paņemot līdzi arī mazo Janci. Apgalvodams, ka toreiz krogs bijis citāds nekā tagad, Jaunsudrabiņš raksta: “Toreiz uz krogu gāja papriecāties, bet tagad — žūpot. Toreiz vīri izdzēra mēriņus un teica: “Nē, kaimiņ, vairāk ne, — būs par daudz.” Tagad jaunkungs izdzer pusstopu un duci alus un lielās, ka tas viņam vēl nekas neesot. Tur ir liela starpība.” Liekas, ka šis vērtējums arī mūsu laikos nav novecojis. Pa kreisi no kroga ceļš nogriežas uz “Riekstiņiem”, pa labi — uz “Valašiņām”.

Latvijā līdzīga Putras krogam nav
Lūcija Ķuzāne Pilskalnes grāmatā “Starp trijām upēm” raksta, ka Bumbuļkrogs pēc Pirmā pasaules kara zemes reformas laikā bija piešķirts Aleksandram Freimanim. Ļoti strādīga ģimene. Visi trīs dēli ieguva labu izglītību. Vilis bija ierēdnis Rīgā. Deportēts 1941. gadā. Gāja bojā Sibīrijā. Paulis studēja lauksaimniecību un mūža ilgumā bija mācību spēks Jelgavā Lauksaimniecības akadēmijā. Ar Oskara Freimaņa (*1904 — ?) pūlēm uzcelta un apzaļumota Sproģu (padomju laikā Oškalna vārdā nosauktā) pamatskola. Viņš bija tās ilggadējs direktors. Viņš, Oskars Jānis Freimanis, Latvijas folkloras krātuvei no 1927. līdz 1941. gadam iesūtījis 3069 pierakstītās folkloras vienības no Sēlijas. Viņš ir arī sarakstījis apcerējumu “Augšzemes dziesminiekos” (Ceļi V111,1937), tā uzceļot pieminekli saviem teicējiem, kuru vidū viņa paša tuvākie radi Mēmelē, labākās dziedātājas Neretā un Zalvē. Paguvis 125 dziesmas “Svajānos” pierakstīt no 90 gadus vecās Kundarat, bet Neretas nespējnieku patversmē atkal no Līzes Bračienes pierakstītas 140 dziesmas.

Bumbuļkrogā Freimaņi izīrēja telpas gan veikalam (tirgoja Vestermanis, arī Žanis Kartupelis), gan krejotavai (vadītājs Pēteris Jankūns).
Rakstā 1921. gada septembra “Latvijas Vēstnesī” Uga Skulme stāsta: “Putras kroga sānos ir maza izkārtnīte ar gada skaitli, kuram laikam jāliecina, ka krogs celts drīz pēc franču cauri nākšanas Kurzemei. Šis krogs satura sevī visas raksturīgākās krogu pazīmes. Stadulas gals platāks par pašām kroga telpām. Ieslīpā pārejas sienā no stadulas uz krogu iecirsti vieni vārti, stadulas brīvajā galā otri. Priekš koka būves te raksturīgs lokveidīgais vārtu caurums. Loku izteic apaļš iedobums virssienā un trīsstūri cauruma augšējos, iedobumam piegulošos kaktos. Bet ar ko Putras krogam visā Latvijā līdzīga nav, tas ir viņa zelmeņa slīpju lauzums uz ēkas vidu, kurš panākts, ķīļveidīgus pastiprinātājus uzliekot uz spārēm spāru leja galos. Jumts ir jumstiņa klāts un ar pilniem zelmeņiem.”

Nonāk jaunsaimnieka rokās
Latvijas brīvvalsts laikā krogi savas agrākās funkcijas vairs nevarēja pildīt, jo laiks bija cits — saimnieciskā un sabiedriskā dzīve mainījusies. Ceļmalu krogu zemes reformas laikā izlozēja jaunsaimniecību veidošanai vai ministrija ieteica tajos ierīkot tautas namus. Palika tikai daži, kas saimnieciskajos centros. Turpināja darboties baznīckrogi. Taču arī šie lielāko daļu pildīja tautas namu vai saimnieciskās funkcijas. Daudzas krogu ēkas bija izpostītas kara darbības rezultātā. Citas nojauca jaunie saimnieki, lai vēl derīgos materiālus izmantotu jaunu ēku celtniecībā.

Zemes reformas laikā līdz ar zemi iegūtie krogi turpināja dzīvi kā cerība un smags darbs jaunsaimniekiem, amatniekiem. Tā Gricgales muižas krogu ieguva amatnieks Kristaps Mednis, un šī māja kļuva par skolotājas, novadpētnieces un rakstnieces Lūcijas Ķuzānes dzimto vietu.

Turpat, ne tik tālos kaimiņos, Mēmeles Mūra krogā, dzimusi Alma Paegle-Birģele (1877), Raiņa māsīca, lietišķās mākslas (audumu) meistare un pedagoģe, etnogrāfe un tautas mākslas pētniece.

Atvērs durvis tūristiem
Daudzviet krogus nodeva pagastu pārziņā. Tā Smeltānu un Bumbuļu krogos ierīkoja krejotavas. Pretī Ērberģes baznīcai esošo krogu pārbūvēja par tautas namu ar plašu zāli, kurā iekārtota arī glīta skatuve.

Mūsdienu lauku vai pilsētu ainavā senie krogi ir diezgan reta parādība. Kaut gan tos, kuru ēkas vēl saglabājušās un uzturētas pienācīgā kārtībā, patīkami apmeklēt gan kā viesnīcas vai kultūras iestādes, gan tos, kuri pilda tūrisma objektu funkcijas. Gricgales krogs 2021. gadā no 23. aprīļa ver durvis tūristiem — individuāli, ģimenēm atbilstoši Covid-19 pandēmijas situācijas prasībām. Te var arī pārnakšņot. Vēlams apmeklējumu iepriekš pieteikt. Taču, ja esat jau pie kroga un rodas ideja apskatīt telpas, piezvanot pārzinei Evitai pa tālr. 28342969, krogs 90% gadījumu pēc minūtēm 10 —15 tiks atvērts. Kroga dārzā viesi laipni gaidīti gan terasē, gan baudīt Sēlijas dabas jaukumu.

Staburags.lv ARHĪVS

Gricgales krogs — patvēruma devējs, saimnieciskās un kultūras dzīves centrs

Kategorijas