Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 23. aprīlis 13:47

Šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos akcentu liks uz saturisko izpratni, jo šodienas apstākļos tie nevar notikt tradicionālā formātā, bet būs ielikti epidemioloģiski drošā formā — tā sacījusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Svētki notiks pēc brīvprātības principa. Akcents uz svētku pēctecības un idejas būtību būs dziedāšana, dejošana kā latviskās identitātes būtiska daļa. No jūlija līdz 30. oktobrim vienā dienā varēs norisināties viens svētku pasākums, nepulcējoties lielās masās, bez skatītājiem, ar televīzijas un digitāliem risinājumiem. Vai šogad plānotie citādie svētki būs īsti svētki?

Gita Skudra,
Skrīveru jauniešu deju kolektīva “Susuriņi”, bērnu, pusaudžu deju kolektīva vadītāja
— Manā izpratnē, mums tagad vajadzētu nomierināties, jāstrādā iespēju robežās un jāsapņo, jādomā, lai normālos apstākļos svētki, kādiem tiem patiešām jābūt, varētu notikt 2025. gadā skolēniem un 2023. gadā pieaugušajiem. Pašlaik drīkstam ārā grupās pa desmit dejotājiem mēģināt, to arī darām. Gatavojamies videoprojektam, lielkoncerta finālam “Svinēt sauli”. Koncerta tiešraide paredzēta “Zoom” platformā. Man šī formāta ideja patīk, videoieraksts būs kā piemiņa visiem svētku dalībniekiem no šī pandēmijas laika. Pašlaik mums ir iedotas deju kustības, kuras tagad mācās visu klašu grupas. Gribētos, lai mums izdodas, tajā skaitā, lai nepieviļ interneta ātrums, kas laukos nav no izcilākajiem. Tik un tā tie būs tikai koncerti, pasākumi reģionos, bet ne svētki. Tomēr apbrīnojami patīkami redzēt, ka, atsākoties klātienes nodarbībām, bērni labprāt nāk uz tām. Redzu, ka viņi kļuvuši nopietnāki, pieaugušāki.

Eduards Grāvītis,
Aizkraukles novada vidusskolas jauniešu kora “De Cantare” diriģents
— Vienmēr var darīt citādāk. Līdz šim atļaut vai tomēr izlaist svētku rīkošanu šogad bija kā sverot uz aptiekas svariem — te uz vienu, te otru pusi. Kad uzzināju par šo Izglītības un zinātnes ministrijas variantu par svētku rīkošanu reģionos, galvā sāka ložņāt dažādas idejas, kur un kā Aizkraukles pusē tos rīkot. Ja līdzekļi atļautu, viena no vietām, kur varētu notikt svētku pasākumi, ir Aizkraukles pilskalns. Otrs variants ir Jaunjelgavas estrāde, trešais — Vīgantes parka estrāde. Attiecīgi no šīm vietām pārējai Latvijai dziedātāji un dejotāji sūtītu savu sveicienu. Līdzko būs patiešām nepārprotams signāls no Rīgas — rīkojiet! —, dodos pie novada priekšniekiem, klāstu šos trīs variantus. Varētu izvēlēties Aizkraukles pilskalnu, Jaunjelgavu vai Staburaga pagastu raksturojošu dziesmu, pielikt trešdaļu dziesmu no pilnā svētku repertuāra un varētu sarīkot nevis formālus svētkus, bet pasākumu, kuru, pārskatot, piemēram, pēc gada, pavadītu gandarījuma sajūta. Pagājušajā pirmdienā Aizkrauklē atsākām kora mēģinājumus. Kā jau ministre norādīja, piedalīšanās svētkos ne skolotājiem, ne dalībniekiem nebūs obligāts pasākums, un te darītāji būs tie, kas nevar nedarīt. Tad arī rodas patiesās vērtības, kaut kas ļoti labs. Par saviem koriem esmu drošs — pirmajā nodarbībā atnāca, tā teikt, drosmīgākie, nākamajā viņu piemēram sekos citi un trešajā mēģinājumā jau būsim pilnā sastāvā. Lielie svētki nevar rasties no nekā, bet gan no mazajiem strautiņiem, līdzīgi kā Daugava. Protams, ka svētku sajūta ir pavisam citāda nekā pēc labi nodziedāta koncerta. Realizējot iecerēto šo svētku digitalizēšanu, rastos pārnovadu dziesmu svētku sajūta. Galvenais — nevajag no šiem svētkiem gaidīt kaut ko citu. Tas, ko mēs varam tajos iegūt, ir dzīvesprieks, kas ir bērnos un jauniešos.

Ineta Reitere,
Pļaviņu novada jauniešu deju kolektīva “Daugaviņa” vadītāja
— Mans kolektīvs šiem svētkiem bija ļoti gatavojies, gribēja braukt, bet, manuprāt, šajā situācijā svētkus rīkot ir nereāli. Ja tos varēs rīkot tikai drošajos reģionos, tas, manuprāt, ir nerealizējami. Situācija ar saslimstību mainās pa nedēļām, ja šonedēļ sāksim gatavoties, nākamnedēļ vairs nevarēsim piedalīties, jo epidemioloģiskā situācija to neļaus darīt. Visu šo mācību gadu deju kolektīvs nav strādājis kopā, bet deja tomēr ir pāriem, nevis kā viena otra modernā — individuāli. Šajā gadā klāt nākuši vairāki jauni dejotāji, kas, kā saka, vēl nav iedejojušies, tikai sākuši deju apgūt. Tāpēc domāju, ka šādu svētku rīkošana ir diezgan nereāla, turklāt bez svētku sajūtas. Pēc šī gada, kas interešu izglītībā bija brīvais apmeklējums, bērnus vasarā sapulcināt būs grūti. Nez vai vecāki piekritīs, ka bērnus ved uz Rīgu, ja pieņems šādu svētku variantu. Protams, ka šo tradīciju kā tādu vajag uzturēt. Tomēr prognozēju, ka ar nākamo mācību gadu strauji samazināsies pašdarbības kolektīvu skaits. Cilvēki būs atslābuši, netic kaut kādam rezultātam, jo visi tomēr tiecas uz mērķi. Šogad pieaugušajiem bija paredzēti Vidzemes deju svētki, kas arī nenotiks. No otras puses, jauniešiem ir vajadzīga kopā būšana, bet šajos apstākļos viņi labāk aiziet, piemēram, uz skeitparku.

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas