Cauri Krievijai uz Ķīnu

2021. gada 23. aprīlis 13:47

(81. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.)

628. — 632. diena
Sākam jaunu nedēļu Taizemē. Priecājamies par atvieglojumiem. Tā kā vakardien atvēra iepirkšanās centrus, daudz policistu bija arī ielās. Tas tāpēc, ka vietējie sabijušies, ka tie, kas veselu mēnesi nav iepirkušies, nu skries kā traki tērēt naudiņu. Nekas gan te tāds nenotika, nav kā ASV, ka cilvēks cilvēku gatavs nospiest par mantām.

Pamazām sākam skatīties lidojumus uz Latviju. Tas gan nav tik vienkārši un raiti, un nebūs arī tik lēti, kā esam ieraduši ceļot, bet jūnija vidū jau parādās reālāki varianti. Nu, nevar taču visa pasaule tik ilgi apstāties!

Tikmēr Huahinā sola nedēļu ilgas vētras. Protams, šīs nesalīdzināt ar tām, kas tagad plosās Filipīnās. Nabagiem karantīna un vēl kārtīgs ciklons. Tomēr mums debesīs vien pāris mākonīšu, tāpēc baudām peldi un sauli, kā ierasts. Šodien gan desmit minūtes palīst lietutiņš un lieliski atvēsina sakarsušos namu jumtus. Ar citiem jau smejam — visas vētras kaut kā šai pilsētiņai paiet garām! Kamēr Taizemes dienvidos pludo, mēs esam kā mazā paradīzē.

Otrdiena atkal ir darbīga diena — strādājam ar grāmatiņu, lai vasaras sākumā tā būtu jau grāmatnīcu plauktos! Šoreiz esam kārtīgi pacentušies — pat ar samazinātiem burtiem sasniedzam gandrīz 700 lappušu! Liela dienas daļa paiet tieši šādi, bet paspējam arī iziet lielu līkumu līdz lielveikalam. Lai arī esam nosolījušies neko neiegādāties, atstājam lielveikalu ar pavisam interesantiem suvenīriem. Jau divus gadus mums somas pildās ar pārsteidzošām lietiņām. Nez cik no tām vispār izdzīvojušas?

Pirmo reizi šo divu mēnešu laikā divas dienas pēc kārtas neesam bijuši pie mūsu taizemiešu dāmām pusdienās. Tas tāpēc, ka gribas jau izmēģināt ko citu. Viņas sagaida mūs ar plašu smaidu un pirmoreiz pat nepajautā, kur ēdām, bet gan bez maksas mums pagatavo augļu smūtiju.

Šajā laikā esam arī kādu draugu pazaudējuši — kompleksa apsargam vairs nepatīk neviens “baltais”, jo pagājušās nedēļas ballīte bijusi par skaļu un viņš no saimnieces saņēmis kārtīgu rājienu. Vīrs nesaprot, ka mēs nebijām tie trakuļi, jo aizgājām gulēt, pirms viss skaļums sākās, jo visi “baltie” te visiem ir vienādi. Bet, kad nedēļas nogale garām, tad atkal ir kluss un mierīgs, visi ceļo atpakaļ uz Bangkoku strādāt, paliekam tikai daži, kas Taizemē iesprūduši.

Ķīniešu pāris ik pa laiciņam mūs aicina pusdienās, ko gatavo savā tējkannā, bet kaut kā nekad nesakrīt tie laiki. Tad vienkārši atnāk uz mūsu istabu, paprasa bļodu un izlej no tējkannas zupu ar dārzeņiem un nūdelēm mūsu bļodā. Jauki, ka kompleksā esam kļuvuši par vienu lielu ģimeni!

Laikapstākļi nedaudz mainās. Ir dienas, kad pat īsti nevar iet peldēties, jo viļņi lieli. Tādos lielos viļņos un tumšos ūdeņos ir bīstami tikai tāpēc, ka nevar redzēt medūzas, lai no tām izvairītos. Vakaros arī nolīst, un tas ir patīkami. Kamēr pludmales tukšas, ielās arvien vairāk dzīvības. Lai arī bārus bija paredzēts atvērt tikai jūlijā, nu tur jau gatavojas liet glāzēs alu un vīnu — valdība vairs nespēj noturēt šos stingros ierobežojumus. Pie tam valstij jācīnās ar ko trakāku — jau 700 Denges slimnieku vien vienā reģionā, un šis drudzis izplatās ātrāk un ir bīstamāks par šo dīvaino jauno vīrusu.

Valstī gan runas par vīrusu nerimst. Ir izveidota lietotne, kas parāda, kurā provincē cik saslimušo bijis un kuras kafejnīcas un veikali tad ir “drošie”, kur neviens slimnieks nekad nav iegājis. Arī pirms ieiešanas lielveikalos jāparakstās — ja kāds atklājas slims, tad lai var izsekot visus tos simtus, kas, iespējams, ar slimnieku lielveikalā saskārušies. Protams, tas ir kas nereāls, un liekas, ka ilgi tas neturpināsies. Pie tam, kas gan pārbauda, kādu vārdu esi ierakstījis!

Jāsaka gan, ka Taizemē joprojām lieli sodi par visiem nelietīgajiem nodarījumiem. Te vēl pastāv arī nāvessods. Tikko dažiem izvarotājiem piešķirts kastrācijas sods. Un viss notiek! Nav ko auklēties!

Savukārt mums jāsvin. Trešdienā iesniedzam grāmatiņu drukai. Paldies visiem, kas palīdzējuši šajā garajā procesā! Paldies mammai un tētim, kas cītīgi pārskatījuši tekstiņu un snieguši vērtīgus padomus. Paldies korektorei un maketētājai, kas visu uztaisa par īstu mākslas darbu! Paldies visiem mūsu lasītājiem, kas ceļo kopā ar mums mūsu grāmatu lappusēs! Šī grāmatiņa no sirds ir jums!

Turpinām ar mūsu piedzīvojumiem! Tā kā nu lielie darbi — gan TEFL, gan piektā grāmata — nu garām, beidzot var īsti šo to paplānot, arī garākus izbraucienus! Sākam gan ar pludmali. Smejam, ka tur pie mums pienāk viens suņuks, uzliek galvu uz kājām, kad esam iemiguši, un sāk smilkstēt — grib, lai viņu paglauda. Taizemē ir daudz ielu suņu, un par tiem mēģina rūpēties arī vairākas brīvprātīgo organizācijas. Daži tūristi suņukus arī pacienā.

Liekas, beidzot tā lietus sezona būs atnākusi — tagad uzlīst arī dienas laikā, un tā nu mums sanāk īsāks laiks pludmalē. Tagad vismaz naktī temperatūra atļauj atvilkt elpu. Pie karstuma gan esam pieraduši — plus 27 grādos meklējam segu, jo salst.

Pēcpusdienā dodamies baudīt taizemiešu masāžu. Lai arī oficiāli masāžas saloniem vēl jābūt slēgtiem un arī tad, kad tos plānots atvērt, drīkstēs piedāvāt tikai masāžu “no jostasvietas uz leju”, tāpat var atrast salonus, kas strādā un lēti. Taizemes masāža pati par sevi ir kā īsta joga — maz no masāžas, bet daudz no griešanas, spiešanas un locīšanas, nu tā, lai aktivizētu īstos punktus, uzlabotu lokanību un stāju. Arča gan galīgi nav lokans, tāpēc ņem plecu un galvas masāžu.

Mazā taizemiešu sieviete un taizemiešu puisis mums abiem lec mugurā un spaida, loka, krakšķina tā, lai pēcāk mēs justu un nejustu visu, ko vajag un ko ne. Bet īsta taizemiešu masāža ir tiešām lieliska! Tad atkal dodamies uz vilcienu staciju pārbaudīt, uz kuru pusi tie kursē — no 1. jūnija beidzot varēsim doties, kur vien tīk, un ērtākais variants ir vilciens. Nākamajā ceturtdienā mūsu poļu draugs gan uzaicinājis mūs lielākā braucienā pa šo pusi — viņš noīrējis auto, un nu vajadzīgi ceļabiedri. Tad priekšā gaidāms skaists ceļojums!
Pienāk nedēļas beigas. Viesnīciņa pildās cilvēkiem, bet smieklīgi, ka darbinieki sagatavojušies — visi krēsli, galdi un āra mēbeles noņemti, lai nav, kur apsēsties un pulcēties cilvēkiem. Visi jau zina, ka nedēļas nogales ir skaļākas. Taizemieši ar sodiem ir tādi bargāki. Par smēķēšanu pludmalē, piemēram, gadu liek cietumā. Te ar naudassodu vien neizsprukt.

Arī pludmali bauda arvien vairāk cilvēku. Tagad daudzi no Bangkokas šeit brauc pavadīt nedēļas nogali. Tā kā pludmalēs salikti āra krēsli un ēstuvītes piedāvā arī dzērienus, katru dienu var sastapt piedzērušus aziātus, un bieži viņi piedzeras vēl pirms pusdienlaika, tad nevar nostāvēt un iet jūrā pasēdēt, sievas viņus pieskata, lai nenoslīkst.

Satiekam Marinu. Viņa mums sagatavojusi nelielas dāvaniņas, un tas ir jauki — salasījusi taizemiešu īpašo zilo tēju un sataisījusi mums paciņas.

Iepriekšējais karalis Bhumibols Aduljadejs bija olimpiskais burātājs! Savukārt Taizemes himnu sacerējis vācietis Pīters Feits. 1939. gadā tika aizliegts necelties kājās Taizemes valsts himnas atskaņošanas laikā. Tātad — nestāvēsi, kad skan himna, būs sods!

Taizemes budistu amuleti ir liels bizness. Dārgākais ir “Somdej Wat Rakhang” akmens, ko atkarībā no tā vecuma var pārdot pat par 1 miljonu ASV dolāru. Pretēji plaši izplatītam uzskatam, ka visvērtīgākā Taizemes banknote ir 1000 batu banknote, vērtīgākā ir ierobežota izdevuma 500 000 batu (16 000 dolāru) banknote, kas izdota 2000. gadā, lai pieminētu karaļa un karalienes 50. kāzu gadadienu.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Cauri Krievijai uz Ķīnu

Kategorijas