Gricgales krogs — patvēruma devējs, saimnieciskās un kultūras dzīves centrs

2021. gada 20. aprīlis 13:47

Ai, krogi, krodziņi! Kas gan nepazīst tradicionālās asociācijas, kuras rodas, izdzirdot šo vārdu? Vistiešāk 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimtā līdz 30. gadu beigām krogi saistās ar Jurģa dienu, kas saimniekiem un gājējiem bija jauna darba cēliena sākums. Protams, muižās, vismaz sākumā, krogiem bija saimnieciska nozīme.

Vismazākā nozīme alkoholam
Tā Gricgales muižas īpašnieks, piemēram, cerēja uzlabot ekonomisko situāciju, uzceļot krogu. Laiks rit, un šogad, 2021. gada aprīlī, Gricgales krogs svin 190. sezonu, kopš barons to atvēra 1831. gada Jurģu dienā, uzsaucot zemniekiem muciņu alus. Viņš toreiz neparedzēja tās daudzās lomas, kuras šī ēka iznesīs cauri dažādiem vēsturiskiem notikumiem, cilvēku mūžiem un likteņiem. Jāatzīmē, ka vismazākā daļa te bijusi alkoholam. Patvēruma devējs, saimnieciskās un kultūras dzīves centrs Gricgales krogs gan bijis un ir visos laikos.
Es pazinu to puisīti,
Kurš bij’ krogus dzērējiņš:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.

Tautasdziesma, kas tepat Jaunjelgavas apriņķī, Birzgalē, pierakstīta, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijai iesūtīta. Vienlīdz labi iederētos jebkur Latvijā, kur pastāvēja vēsturiskie krogi. Dziesma ir sava laikmeta šāda aspekta lieciniece. Tomēr ne tikai. Patiesībā krogi savā laikā pildīja kā saieta jeb pulcēšanās vietas, tā viesnīcas, patvēruma, sociālās jomas funkcijas. Līdz 1940. gada pavasarim Latvijā krogos deramdienās slēdza līgumus, apstiprinot tos ar kroga čarku. Jurģa dienā (23. aprīlī) pēc dzimtbūšanas atcelšanas — Kurzemē 1817. gadā, Vidzemē 1819. gadā — tradicionāli šajā dienā, kādu dienu pirms vai pēc Jurģa, kalpi un nomnieki devās no vienas dzīvesvietas uz citu, mainot saimniekus. Tā radās apzīmējums — jurģošanās, Jurģi.

Mūsdienās, protams, mēs pārceļamies, kad un kur gribam, pēc apstākļiem un nepieciešamības. Lai gan šis notikums ir sākums jaunai dzīvei, tomēr nereti saistīts ar satraukumu un pārmaiņām iepriekšējā līguma termiņa ierastajā ikdienā. Kā būs, kas sagaida, kāda būs saime jaunajā vietā? Šie jautājumi pirms ierašanās nākamajās mājās satrauca katra gājēja domas.

Jurģa diena Saules kalendārā iezīmē viduspunktu starp pavasara un vasaras saulgriežiem. Jurģos saimnieki centās pirmo reizi ganos kaut uz īsu brīdi izlaist lopus. Sākās pieguļas un sējas laiks. Saimnieces sēja kāpostus dēstiem, jo tad tie augot lielām galvām un saknes neēdot tārpi. Tāpat centās iestādīt sīpolus, jo tad bija gaidāma laba to raža.

Krogs ik pēc trīs verstīm
Ne jau tikai dzertuves, satikšanās un līkopu slēgšanas vietas bija šīs iestādes. Senie ceļmalu krogi bija arī kā naktsmītnes braucējiem un kājāmgājējiem. Jā, jā, un savu reizi arī lustēm te bija atvēlēts kāds svētdienas cēliens pēc baznīcas. Mūspusē senāk ik pēc trim verstīm bijis krogs, jo tas ietvēra veikalu, viesnīcu, darba biržu, balles vietu jeb kultūras namu. Cēluši vietējie zemnieki. Vieniem stāvi slieti no māla kleķa, ar salmu vai šķendeļu jumtiem. Citi — no kokmateriāliem apvienojumā ar vai bez akmens mūra stabiem stūros. Vēl citi — no lieliem laukakmeņiem, kuri stiprināti kopā ar kaļķu javu, bet mazie akmentiņi kroga sienās atsituši lietu un sniegu. Tas no ēkas tapšanas laika un pēc katras muižas vai saimnieka ieskatiem, rocības, pieejamajiem būvmateriāliem.

Kurzemē krogi bijuši slaidi un gari. Vidzemē — kā pienākas kroga būšanās — ar divām stadulām. Mūspusē, Sēlijā, stadula krogam vienā galā, bet pārējās kroga telpas stipri līdzīgas. Vidzemnieku krogiem stadula vienā kroga galā lepnāku viesu rumakiem, otrā — zemnieku bērīšiem. Sēlijā stadulā visi pajūgi līdzvērtīgi, jo braucēji, bagātāki vai nabadzīgāki, ar zemītes darbiem ciešā saistībā. Dažu reizi lepnībā dalījās tikai pie kroga stoikas. Ēkas vidū visa braucēju un krodzinieka darīšana: lielā kroga istaba ar leti viesu apkalpošanai un krodzinieku. Tāpat ar galdu un platiem beņķiem viesiem un nakšņotājiem. Lielā maizes krāsns šai būšanai un ceļinieku lietū mirkušo drēbju kaltēšanai. Manteļskurstenis ēdiena gatavošanai dažkārt viesiem, bet galvenokārt krodzinieka saimei un lopiem. Neiztikt arī bez vācu istabas un ķēķa. Tāpat telpas krodzinieka ģimenei dzīvošanai. Viss gluži kā mūsu krogiem, kuriem viena stadula. Tomēr kā tiem, tā šiem stadulas vārti ieslīpi vērsti pret ceļu, lai braucējam ērtāk ar pajūgu tajā ietikt. Un garām nepabraukt, kad ceļš gandrīz vai stadulas vārtos atduras.

Neretas pusē saskaita 35
Neretas novadā un kaimiņu pagastos tuvu robežām pēc senām kartēm un rakstiem saskaitu vismaz 35 krogus. Mazzalvē — Baznīcas krogs, Beķerkrogs, Bērzu, Bābu, Lujānu, Priedes krogs. Senais Mēmeles pagasts, kas vēlāk sadalīts starp Mazzalves un Pilskalnes pagastiem, lepojies ar Gricgales muižas, Odiņu, Rises, Mūra, Timsēnu, Dūžānu, Jauno, Sudmalu krogu. Neretas pagastam piederējuši Baznīcas krogs, Dzirnavu krodziņš, Krusta krogs, Salates, Dūņu, Susējas, Oruļu, Auzu, Putras krogs un Robežkrogs. Arī liela daļa no tagad Pilskalnes pagastam piederīgiem senajiem krogiem — Knāviņu, Neretiņas, Skudres un Strobuku krogs.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Gricgales krogs — patvēruma devējs, saimnieciskās un kultūras dzīves centrs

Kategorijas