Aizkraukles novada ģimenes aicinātas kļūt par audžuģimenēm

2021. gada 20. aprīlis 13:47

Aizkrauklē pašlaik ir divas audžuģimenes, tomēr pieprasījums pēc to sniegtajiem pakalpojumiem ir lielāks nekā piedāvājums, tādēļ aicinātas pieteikties arī citas ģimenes, kuras varētu par tādām kļūt. Kā kļūt par audžuģimeni un uz ko jābūt gatavam, to jautājām Aizkraukles novada bāriņtiesas priekšsēdētājai Liānai Purvinskai.

Kopā ar policiju kaut vai nakts vidū
— Pēdējos divus gadus neviens
Aizkraukles novada bērns nav ievietots specializētajā aprūpes iestādē — krīzes centrā vai kur citur. Kā jūs to panācāt?
— Tādēļ, ka mēs to nepraktizējam. Arī šogad neviens bērns nav ievietots aprūpes iestādē. Ja policija bērnu ievieto krīzes centrā, pēc tam bāriņtiesa lemj, kur viņu citur ievietot, bērns gūst psiholoģisku traumu. Esmu sasniedzama septiņas dienas nedēļā 24 stundas diennaktī, arī brīvdienās un svētku dienās — problēmu, ģimeņu konflikta gadījumā, kad bērns tiek apdraudēts, policijas darbinieki man tūlīt zvana, arī nakts laikā, un es vienmēr esmu klāt. Policijai ir grūti šajos jautājumos un vajag padomu, kā rīkoties. Reizēm man zvanījuši muitas pārstāvji, prasot padomu, kur likt bēgļu bērnus. Diena vai nakts, uz policijas zvaniem atbildu vienmēr.

— Ar kādu mērķi to darāt?
— Mans mērķis, lai bērns netiktu ievietots krīzes centrā. Ierodos ģimenēs, lai zinātu, kas notiek, rastu risinājumu un lai bērniem ātrāk varētu nodrošināt ģimenisku vidi. Ir zinātniski pierādīts, ka bērns nevar piesaistīties daudziem svešiem cilvēkiem, vietām, augstākais, divām personām. Ja mēs bērnu “mētāsim” no vienas iestādes otrā, tas viņu traumēs, padarīs vienaldzīgu, apātisku, un viņš nevarēs gūt piesaisti kādam konkrētam cilvēkam vai vietai.

Reizēm palīdz kaimiņi
— Par ko ģimenēs visbiežāk rodas konflikti?
— Iemesli ir dažādi, bet daudzās situācijās vainojama alkohola lietošana. Bijuši gadījumi, kad ģimenes konflikta gadījumā zvanu pie bērna kaimiņienes durvīm un jautāju, vai bērns var palikt pa nakti? Kaimiņiene piekrīt, un arī bērns tā ir ar mieru, jo kaimiņu tanti pazīst. No rīta ar vecākiem viss kārtībā, un bērns atgriežas ģimenē. Situācijas ir ļoti dažādas. Bērnu izņemu tikai tad, ja redzu, ka situāciju nevarēšu saglābt. Problēmas parasti ir tajās ģimenēs, kuras ir mūsu redzeslokā, ir zināms šo ģimeņu modelis, un sadarbībā ar sociālo dienestu ir arī skaidri izstrādāti varianti, kā varam palīdzēt. Cenšamies bērnu no ģimenes neizņemt, ja redzam, ka ģimeni varam saglābt un bērns tajā varēs turpināt dzīvot. Sarežģītākos gadījumos sameklējam radinieku, kurš kļūst par aizbildni, un bērns dzīvo viņa ģimenē. Ārkārtas situācijā, ja nav neviena radinieka, sameklējam aizbildņus, audžuģimenes. Maksimālais skaits audžuģimenē ir seši bērni, bet parasti tās pieņem vienu, divus bērnus. Audžuģimenes ir ļoti svarīgas un vajadzīgas.

Bērnunama alternatīva
— Kas ir krīžu audžuģimene?
— Kādreiz policija, redzot, ka situācija ģimenē bērnam ir draudoša, viņu nogādāja Iršu bērnunamā. Tagad nogādā krīžu audžuģimenēs — tās strādā “24/7” režīmā. Tas nozīmē, ja ir kādas problēmas, bērnu ģimenē var ievietot jebkurā diennakts laikā, un bāriņtiesa 14 dienu laikā izlemj, ko darīt tālāk — atdot bērnu vecākiem vai nē. Aizkraukles novadā pašlaik nav nevienas krīžu audžuģimenes.

Aizkraukles novadā nav arī nevienas speciālās audžuģimenes, kuras pieņem bērnus ar īpašām vajadzībām.

— Kā atradāt abas Aizkraukles audžuģimenes?
— Šīs ģimenes pieteicās pašas, pateicoties Latvijā rīkotajām informēšanas kampaņām par audžuģimeņu kustību.

— Vai audžuģimenē jābūt gan mātei, gan tēvam?
— Tā nav obligāta prasība, likums noteic, ka var būt arī viens no vecākiem — māte vai tēvs. Vienā Aizkraukles audžuģimenē ir tikai audžumamma, kura savus bērnus jau izaudzinājusi un viņai ir mazbērni. Šī audžumamma vienā reizē pieņem vienu bērnu, apzinoties, ka ar viņu ir daudz jāstrādā, jāveltī uzmanība, laiks, jāiemāca dzīvē vajadzīgās prasmes, tajā skaitā personiskās higiēnas prasmes, jāiemāca socializēties sabiedrībā. Otrajā audžuģimenē ir gan audžumamma, gan audžutēvs.

Bērns kļūst juridiski brīvs
— Cik ilgi bērns paliek audžuģimenē?
— Ievietojot bērnu, tas nav pasakāms. Ir gadījumi, kad bērns audžuģimenē paliek pat līdz pilngadībai — 18 gadu vecumam. Likums noteic, ka gada laikā, kopš bāriņtiesa bērnus ir izņēmusi no ģimenes, vecākiem jānovērš tie apstākļi, kāpēc bērns no ģimenes ir izņemts. Ja tas gada laikā tiek izdarīts un sociālais dienests dod atzinumu, ka vecāki ir labojušies, sapratuši savas kļūdas un bērns var atgriezties ģimenē, tad bērns ģimenē atgriežas. Bet var būt arī tā, ka pēc gada sociālais dienests secina — vēl ir problēmas, vecāki nav labojušies, turpina savu ierasto dzīvesveidu, un bērns ģimenē nevar atgriezties. Tad bāriņtiesa vēršas rajona tiesā ar prasību atņemt vecākiem aizgādnības tiesības. Bērns kļūst juridiski brīvs, tas ir, viņu ir iespējams adoptēt, un līdz adopcijai turpina dzīvot audžuģimenē. Juridiski brīva bērna statuss nozīmē, ka bērnu iekļauj adoptējamo bērnu sarakstā.

Ir arī gadījumi, kad audžuģimene nolemj bērnu adoptēt, jo viņam ir ļoti pieķērusies. Tomēr lielākoties audžuģimene bērnu turpina audzināt, bet neadoptē.

Bāriņtiesa pārtrauc, tiesa atņem
— Kādos gadījumos par aizgādnības tiesību atņemšanu lemj bāriņtiesa un kādos — rajona tiesa?
— Bāriņtiesas likums nosaka —ja bērna dzīvība un veselība ir apdraudēta, bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu pārtraukt vecākiem aizgādnības tiesības un dod vecākiem labošanās laiku, ar viņiem daudz strādā sociālais dienests. Bet, ja vecāki nelabojas, bāriņtiesa pēc gada atkārtoti skata jautājumu par pārtraukto aizgādnības tiesību atjaunošanu vecākiem, ja to iespējams izdarīt, vērtē apstākļus un reizēm sniedz prasību tiesā par bērna aizgādnības tiesību atņemšanu vecākiem.

— Tiesa atņem — vai to pēc laika var mainīt?
— Jā, manā praksē bijuši gadījumi, kad pēc diviem, trijiem gadiem vecāki saņemas, sasparojas, sapratuši dzīves jēgu un sadarbībā ar sociālo dienestu mācās, izglītojas, satiekas ar bērniem, ar kuriem izveidojas ciešāka saikne. Tādos gadījumos vecākiem ir tiesības vērsties tiesā ar lūgumu atjaunot vecāku aizgādnības tiesības. Ir gadījumi, kad tās tikušas atjaunotas.

Katra bērna sliktas uzvedības cēlonis ir problēmas ģimenē, nesakārtota ģimeniskā vide, tādēļ bērnam nav patīkami atgriezties mājās.

— Cik ilgā laikā vecākiem var atjaunot aizgādnības tiesības?
— Tāda termiņa nav. Bet, ja bērns ir adoptēts, tad aizgādnības tiesības atjaunot vairs nevar, vecākiem vairs nav nekādu izredžu bērnu atgūt, iestājas adopcijas noslēpums. Jaunie vecāki tad ir likumiskie bērna pārstāvji, tas ir, vecāki.

Ar pusaudžiem ir problēmas
— Cik veci bērni parasti nonāk audžuģimenēs?
— Jo mazāks bērns, jo lielāks risks, ka var notikt kas bīstams viņa veselībai un dzīvībai, un audžuģimenēs parasti nokļūst mazgadīgie bērni. Ja bērna vecāks, piemēram, būdams vienīgais apgādnieks, ir iereibis, padsmit gadu vecam bērnam tāda apdraudējuma nebūs, viņš var par sevi pastāvēt. Riski ir jāizvērtē katrā gadījumā individuāli. Ja ir vairāki augsti riski, jārīkojas radikālāk.

— Vai audžuģimenes pieņem arī pusaudžu vecuma bērnus?
— Latvijā ir daudz audžuģimeņu, bet tad, kad jāpieņem tīņi, gribētāju maz, jo visi parasti grib mazus, mīļus, paklausīgus bērnus zilām acīm un gaišiem matiem, ar kuriem nebūs problēmu. Taču 10 — 15 gadu veci bez mīlestības auguši tīņi ir problēmbērni, kurus audžuģimenes nevēlas pieņemt, zinot, ka tad būs nepatikšanas, problēmas. Kādreiz šādus bērnus ievietoja bērnunamā. Lai mēs no ģimenes viņus neizņemtu, ļoti daudz strādā sociālais dienests — kontrolē ģimenes un cenšas panākt, lai bērni mācās, neklaiņo. Iesaistās arī Valsts un pašvaldības policija. Darām visu, lai bērns ģimenē varētu palikt. Dažkārt citas bāriņtiesas mums zvana, lūdz, vai varbūt varam problēmbērnu ievietot audžuģimenē, bet tas nav tik viegli izdarāms. Uzskatu, ka valstī nevajag likvidēt visus bērnunamus. Ir arī gadījumi, kad vecāki nomiruši, radinieku nav vai arī radinieki problēmtīni nevēlas pieņemt, bet bērnam kaut kur ir jāpaliek.

Vajadzīgs arī psihiatra un narkologa atzinums
— Kā var kļūt par audžuģimeni?
— Par audžuģimeni var kļūt, ja vismaz viens no laulātajiem vai persona ir vecumā no 25 līdz 60 gadiem, bet tas nenotiek uzreiz. Saskaņā ar audžuģimeņu likumu tiek izvērtēta ģimenes materiālā situācija. Pārbauda arī dzīves apstākļus, tiek pieprasīta informācija no sociālā dienesta, Sodu reģistra, jāiesniedz psihiatra un narkologa atzinums par veselību, kādā no ģimeņu atbalsta centriem jāveic speciālas apmācības, jāsaņem psihologa atzinums par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Bāriņtiesa mēneša laikā pēc mācību kursa beigām veic atkārtotas pārrunas ar audžuģimeni, un tiek pieņemts galīgais lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

Jāņem vērā ģimenes locekļu viedoklis
— Ja nu pašu bērni iebilst pret svešu bērnu pieņemšanu?
— Mēs veicam pārrunas ar visiem ģimenes locekļiem. Vecāki var izlemt kļūt par audžuģimeni, bet jāņem vērā arī bērnu viedoklis — viņi var būt kategoriski pret to. Aizkraukles pilnajā audžuģimenē ir viens bērns, bet otrajā ģimenē audžumamma ir jau vecmāmiņa, un viņas aprūpē nodevām apmēram piecus gadus vecu meitenīti. Arī viņas mazmeitiņa ir tādā vecumā. Abām meitenēm izveidojās lieliska saskaņa. Pieņemtā meitene iemācījās komunicēt, draudzēties. Abas Aizkraukles audžuģimenes ir ļoti labas, strādā ar sirdi un dvēseli, iegulda milzīgu darbu, veidojot izpratni par ģimeni, tradīcijām, kārtību mājās. Daudzi bērni nezina, kas ir režīms, kārtība, higiēna, viss ir jāiemāca. Bērni socializējas, prot uzvesties sabiedrībā, gūst pieredzi.

Likumpārkāpēji nokļūst “Naukšēnos”
— Cik ir bijis ilgākais audžuģimenē pavadītais laiks — dažus mēnešus vai ilgāk?
— Dažādi, pat līdz gadam. Tā ir milzīga slodze. Ja bērns neatgriežas ģimenē vai nav adoptētāju, tad arī ilgāk.

— Ko iesākt ar problemātiskajiem pusaudžiem, kurus audžuģimenes nepieņem?
— Ļoti cenšamies strādāt ar vecākiem, izglītojam bērnus, ar viņiem kontaktu uztur sociālais darbinieks ar ģimenēm un bērniem. Dažos gadījumos iesakām pusaudžiem padzīvot vidusskolas dienesta viesnīcā, lai izlīdzinātu situāciju, un tas palīdz. Ir pusaudži, kuri izdara daudzus administratīvos pārkāpumus, tiek ierosināti kriminālprocesi — pārsvarā zog, iznīcina mantu, laupa, nemācās — lietu skata tiesa, un ar tās lēmumu viņi tiek ievietoti sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni”. Ap iestādi žoga nav, bet tajā režīms ir stingrs. Pašlaik “Naukšēnos” ievietoti divi Aizkraukles novada pusaudži, un viens drīzumā tiks ievietots. Vecāki ar viņiem netiek galā. Taču katra bērna sliktas uzvedības cēlonis ir problēmas ģimenē, nesakārtota ģimeniskā vide, tādēļ bērnam nav patīkami atgriezties mājās. Ja bērnam mājās viss ir kārtībā, viņam ir patīkami atgriezties un viņu tur gaida, bērns neklaiņos apkārt un nelietos narkotikas. Tādēļ, ja ir kādas problēmas, vispirms izvērtējam situāciju ģimenē.

Pašvaldība atbalsta bērna aprūpi

◆ Audžuģimene bez vecāku gādības palikušam bērnam vai bārenim nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē pie bioloģiskajiem vecākiem vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, vai viņam nodibināta aizbildnība.
◆ Aizkraukles novadā atlīdzība audžuvecākiem tiek izmaksāta saskaņā ar saistošajiem noteikumiem “Par atbalstu audžuģimenēm Aizkraukles novadā”. Pabalsts bērna uzturam mēnesī audžuģimenē tiek noteikts divkārša Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērnam.
◆ Vienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei ir attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās darba algas apmērā.
◆ Ikgadējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei ir 30% no attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās darba algas apmēra. Līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē ar attiecīgo ģimeni slēdz Aizkraukles novada sociālais dienests.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukles novada ģimenes aicinātas kļūt par audžuģimenēm

Kategorijas