Aprīlis laiku lokos

www.meteo.lv

2021. gada 16. aprīlis 13:47

Kādas temperatūras, vēji, nokrišņi bijuši citos gados aprīlī, tas apkopots Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra materiālā, kurš sagatavots, izmantojot ilggadīgos vidējos datus līdz 2010. gadam ieskaitot un ilggadīgos maksimālos, minimālos datus līdz 2014. gadam ieskaitot.

Vissiltākais pirms 20 gadiem
Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +3,2 grādiem Latvijas ziemeļrietumu daļā (Kolkasragā) līdz +5,8, +5,9 grādiem Viduslatvijā. Aprīlī visaukstākais laiks ir bijis 1929. un 1955. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas centrālajā daļā noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, bet citviet līdz -1, +1 grādam. Vissiltākais laiks aprīlī ir bijis 1999. un 2000. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra piekrastes rajonos svārstījās no +6 līdz +9 grādiem, bet pārējā teritorijā — no +8 līdz +11 grādiem. Desmit vissiltāko aprīļu skaitā kā piektais ir 2014. gada aprīlis, tā vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 2,2 grādus zemāka nekā 2000. gadā. Desmit vissiltāko aprīļu skaitā kā septītais ir 2008., astotais — 2009. gads, bet siltākā aprīļa desmitu noslēdz 2001. un 2011. gada aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru 6,8 grādiem. Kopumā Latvijā aprīļa ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir +4,9 grādi.

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +7, +11 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +23,5 grādiem Kolkā līdz +28 grādiem Rīgā un Daugavpilī un ir sasniegta galvenokārt 2000. gadā. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir 0, +2 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no -22 grādiem Zosēnos līdz -10 grādiem Liepājā, Rīgā un Madonā un ir sasniegta galvenokārt 1942., 1963., kā arī citos gados.

Atsākas augu veģetācija
Aprīlī kopumā saule spīd 24—26 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 7—8 stundas. Saulei strauji ceļoties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +1,5 grādiem mēneša sākumā līdz +8 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot stabili augstākai par +5 grādiem, atsākas augu veģetācija. Atbilstoši temperatūras sadalījumam visātrāk tas notiek Latvijas vidienē (vidēji 12.—13. aprīlī), visvēlāk — valsts ziemeļrietumu daļā (vidēji 27. aprīlī).

Vidēji 11—14 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 39 mm ar teritoriālām svārstībām no 32 līdz 50 mm. Ar nokrišņiem visbagātākais aprīlis ir bijis 1977. un 1956. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji valstī bija 90 — 91 mm, bet atsevišķās vietās — no 60 līdz 140 mm. No 21. gadsimta aprīļiem ar nokrišņiem visbagātākais bijis 2001. gada aprīlis (6. mitrākais). Līdz šim vislielākais šī mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1956. gadā Vecpiebalgas novada Dzērbenē — 147 mm. Viduslatvijā aprīlī visvairāk nokrišņu ir bijis 1950. gadā Jelgavā (145 mm), bet valsts rietumu daļā — 1977. gadā Ventspils novada Ziru pagasta Tērandē (143 mm). Vismazāk nokrišņu aprīlī Latvijā ir bijis 1974. un 2009. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji valstī bija 5—7 mm, atsevišķās vietās — 0,5 — 13 mm.

Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts Smiltenē — 2001. gada 28. aprīlī tas bija 59 mm. Latvijas centrālajā daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1959. gada 19. aprīlī Rīgas centrā — 45 mm, bet rietumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums — 36 mm — ir reģistrēts 1951. gada 29. aprīlī Dundagā.

Reizi 33 gados iespējama vētra
Aprīlī dominējošie vēja virzieni Latvijā ir maz izteikti. Kurzemes jūras piekrastes rajonos un Centrāllatvijā kopumā ir jūtams ziemeļu vēju pārsvars, bet Kurzemes centrālajos rajonos un Austrumlatvijā dominējošo vēju diapazons ir visai plašs, sākot no austrumu puses un dienvidu kvadranta (dienvidaustrumu, dienvidu, dienvidrietumu) vējiem līdz pat vējiem no rietumiem. Vēja vidējais ātrums mēnesī ir 3—
5 m/s. Katru gadu aprīlī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) Latvijā var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8,0—10,7 m/s), jūras piekrastē vidēji reizi astoņos gados kļūt vētrains (17,2—20,7 m/s), bet vidēji reizi 33 gados iespējama vētra (≥ 20,8 m/s). Līdz šim reģistrētais aprīlī vislielākais vēja ātrums ir 22 m/s (1968. gada 11. aprīlī Ventspilī). Baltijas jūras piekrastē līdz šim reģistrētās vislielākās vēja brāzmas ir 31 m/s (2003. gada 5. aprīlī Ventspilī), 27 — 29 m/s stipras vēja brāzmas ir reģistrētas Liepājā, Pāvilostā un Kolkā. Rīgas jūras līča piekrastē līdz šim reģistrētais maksimālais vēja ātrums ir 15, bet brāzmas — 24 m/s, Latvijas kontinentālajā daļā — 16 un 28 m/s.

Sniegs noturas līdz mēneša beigām
Vēsos pavasaros aprīlī vēl turpina kust sniega sega. Visilgāk — līdz 30. aprīlim — noturīgā sniega sega ir saglabājusies Alūksnē un Zosēnos 1956. gada pavasarī. Taču arī normāli siltos pavasaros aprīlī vēl ir iespējama epizodiska sniega segas atkārtota izveidošanās, sniega segas pilnīgas izzušanas datumi šādos gados ir diapazonā no 1. aprīļa (Liepājā) līdz 17. aprīlim (Rēzeknē). Aukstos pavasaros epizodiska sniega segas izveidošanās iespējama vēl arī aprīļa otrajā pusē un maijā. Atsevišķās dienās aprīlī sniega sega vēl var būt visai iespaidīgi bieza. Vidzemes augstienes visaugstākajās vietās tā ir bijusi ap metru (Gureļos 1931. gada 1.—18. aprīlī), Kursas augstienē sasniegusi 90 cm (Stendē 1940. gada 1. aprīlī). Rīgā aprīlī visbiezākā sniega sega ir bijusi 55 cm (1917. gada 1. aprīlī).

Kā ziemu ar ne tikai agru, bet arī ilgu un biezu sniega segu nevar nepieminēt 1941.—1942. gadu ziemu. Tajā stabila sniega sega daudzviet Austrumlatvijā izveidojās 1941. gada oktobra trešajā dekādē un saglabājās līdz 1942. gada aprīļa vidum. No pēdējiem gadiem ar visilgstošāko sniega segu jāatzīmē 1996. gada aprīlis, kad noturīgā sniega sega visā Latvijā nokusa tikai 10.—20. aprīlī, un mēneša pirmās dekādes dienās sniega segas biezums vēl vietām sasniedza 40—70 cm. Ilggadīgie dati liecina, ka 1996. gada aprīlis ir arī ar visbiezāko sniega segu vidēji aprīlī (11 cm).

2013. gada aprīļa pirmā dekāde ieies vēsturē ar visbiezāko visā 2012. — 2013. gadu aukstajā sezonā sniega segu. Šai laikā bija arī šīs ziemas sniega biezuma absolūtais maksimums — 70 cm (9. aprīlī Alūksnē), kas šajā vietā aprīlī bija pirmoreiz. Iestājoties siltam laikam, sniegs visā Latvijā ļoti strauji izkusa, daudzviet izraisot lielus plūdus.

No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām aprīlī var būt: migla — vidēji mēnesī 2 — 7, maksimāli 8 — 15 dienas (visbiežāk Latvijas rietumu daļā); apledojums —vidēji piecos gados reizi, maksimāli — Latvijas austrumu rajonos līdz sešām dienām; putenis — vidēji ne biežāk kā reizi mēnesī, maksimāli 3 — 9, Alūksnē 11 dienas, pērkona negaiss — vidēji vienu, maksimāli 2 — 8 dienas mēnesī. Aprīlī reti, atsevišķos siltos aprīļos, 1 — 2 dienas mēnesī iespējama arī krusa.

Staburags.lv ARHĪVS

Aprīlis laiku lokos

Kategorijas