Veikalā kā ekskursijā

Inga Upeniece, veikala “Māja” vadītāja Aizkrauklē

2021. gada 13. aprīlis 09:49

Lieldienas ar ģimeni pavadījām laukos. Sitām nokrāsotās olas, veicām pirmos pavasara darbus — zāģējām malku. Garāku brīvdienu dēļ izdevās atpūsties. Veikals “Māja” atvērts arī sestdienās, tādēļ izbaudu katru iespēju atpūsties un pavadīt laiku ar ģimeni. Ļoti gribējās atelpu. Pēdējos mēnešos daudz atpūsties neizdevās, jo veikals turpināja strādāt. Reģistrējāmies kā preču izsniegšanas punkts un turpinājām apkalpot klientus. Aizvadītie mēneši pārdošanas ziņā bija mierīgāki, tomēr par atpūtu to saukt nevarēja.
Jebkurš aizliegums cilvēkos izraisa pretestību, neapmierinātību. Tirdzniecības ierobežojumi to pierādīja. Aizliegumus uzspieda, draudot ar naudas sodiem. Gan pircējiem, gan uzņēmējiem būtu bijis vieglāk, ja aizliegumus sākotnēji ieviestu pārdomātāk, saudzīgāk. Ne tik ļoti uzspiežot, bet skaidrojot un aicinot. Striktā attieksme un ierobežojumi veicināja sabiedrības negatīvo attieksmi pret valdību. Situācija saasināja pircēju un pārdevēju attiecības. Man kā uzņēmējai ir jāievēro daudzi nosacījumi. Reizēs, kad pircējam nācās aizrādīt vai atgādināt uzvilkt sejas aizsargmasku vai paņemt groziņu, pretī saņēmu pārgrieztas acis un “sprauslāšanu”. Nav patīkami uzklausīt pārmetumus un negācijas. Ne jau es izdomāju noteikumus, tās ir valdības noteiktas prasības. Tajā pašā laikā bija arī daudz saprotošu cilvēku, kas pēc aizrādījuma atvainojās par aizmāršību.

Jau iepriekš aicināju cilvēkus nestaigāt pa veikalu kā ekskursijā. Nesaprot! Aizvadītā nedēļa to apliecināja. Veikali tika atvērti, daži pircēji nāca tikai tādēļ, ka veikals vaļā. Rindā ārā stāv cilvēks, kas gaida iespēju uzpūst balonu vai iegādāties kādu konkrētu preci. Rindā jāgaida, jo citi tikai pastaigājas pa veikalu. Pastaigām paredzēti parki, tepat ir Daugavas piekraste. Ierobežojumi joprojām ir. Nepamatota staigāšana pa tirdzniecības vietām ir nevajadzīga un rada garas gaidītāju rindas. Tagad saprotu, ko īsti dažiem nozīmē “šopings”.

Galvenais — kaut ko nopirkt! Paziņas no Latgales atsūtīja fotoattēlu, kurā redzama gara rinda pie veikala “Pepco”, kur par zemām cenām iztirgoja Ziemassvētku preces. Daži iepērkas nevis tādēļ, ka ir tāda nepieciešamība, bet pirkšanas mānijas apmāti. Atkarības mēdz būt dažādas, iepirkšanās ir viena no tām. Uzņēmēji berzē rokas un gaida pircējus. Joprojām cilvēki tiek aicināti lieki nestaigāt apkārt, sargāt sevi un citus. Kad bija stingrāki ierobežojumi, cilvēki iepirkās prātīgāk. Lai cik neglīti skanētu, cilvēki bija izdresēti. Lai iegādātos preci, vajadzēja telefoniski to pieteikt. Epidemioloģiskie noteikumi saglabājušies nemainīgi. Esošā situācija ietekmējusi ne tikai uzņēmējus, bet arī ražotājus un izplatītājus. Nākas no jauna iedarbināt lielas dzirnavas. Pircējiem vārti ir vaļā, vairums tirdzniecības vietu atsāk darbu, bet tiem, kas nodrošina preces un pakalpojumus, ir jāatdzīvina iemidzis motors.

Pašvaldību vēlēšanu komisijās iesniegti 324 kandidātu saraksti, kuros uz iekļūšanu 41 pašvaldības domē kopumā pretendē 5599 kandidāti. Ar katru reizi kļūst grūtāk izvērtēt un izlemt, par ko vēlēšanās balsot. Vēl neesmu detalizēti izpētījusi Aizkraukles novada domes deputātu kandidātu sarakstus un programmas. Pirms vēlēšanām to izdarīšu, balsot ir mans pilsoņa pienākums. Ar citiem šo tēmu neapspriežu, neiespaidojos un neietekmēju citus. Lēmumu pieņemu vienatnē. Jautrākie notikumi vēl tikai priekšā, tuvojoties vēlēšanu dienai, birs solījumi. Es uz tādiem neuzķeros. Objektīvi varu spriest tikai par to, ko zinu. Aizkraukle ir sakopta pilsēta, pēdējos gados ir paveikts daudz laba. Es skaidri apzinos, ka aiz domes sejām, kas paveikto prezentē, ir citi cilvēki, kam pateicoties ieceres īstenotas. Atskatoties uz paveikto, jāslavē kultūras nozares darbinieki. Viņi sarežģītos pandēmijas apstākļos realizēja skaistas idejas, kas iespiedušās atmiņā.

Būs grūti izvērtēt kandidātus. Partijā apvienojušies cilvēki no vairākiem apkaimes novadiem. Es nepazīstu un nezinu, kāds ir tas, piemēram, kandidāts no Pļaviņām, ko vērā ņemamu līdz šim viņš ir paveicis. Likumsakarīgi, ka zināmi cilvēki, kas sevi ir pierādījuši, vēlētājam būs droša un stabila izvēle. Tagad sociālajos tīklos parādās pašreklāmas. Mēs visi skolas laikā esam rakstījuši sacerējumus. Skaistiem vārdiem nav vērtības, lai runā darbi!

Brīvdienās darbu sāka masu vakcinācijas centri. Covid-19 vakcīnas sabiedrībā ir viens no apspriestākajiem tematiem, kas šķeļ sabiedrību. Pilnībā piekrītu Jāņa Pujata, Romas katoļu baznīcas kardināla, nesen teiktajam — vakcinācijai jābūt brīvprātīgai, nedrīkst uzspiest! Dievs cilvēkus radīja brīvus, kādēļ lai tagad tā ierobežotu mūsu izvēles? Es nesaku, ka nevajag vakcinēties, tā ir katra personīgā izvēle. Galvenais — nedrīkst uzspiest! Daži no tiem, kas šobrīd nevēlas vakcinēties, iespējams, vēlāk domas mainīs. Vakcīnas ir jaunas, cilvēki grib ilgtermiņa pārliecību, ka tās nav kaitīgas. Es personīgi nesteidzos vakcinēties, bet katram šis lēmums jāpieņem pašam, neietekmējoties no citu viedokļa. Uzspiešana vairo neapmierinātību, izceļas neglītas diskusijas, pārmetumi un strīdi.
Aizvadītajā nedēļā daļa skolēnu varēja atgriezties skolās. Sen bija laiks! Bērniem ir nepieciešama kvalitatīva izglītība. Pandēmijas laiks, maigi sakot, skolēniem un vecākiem bija izaicinošs. Kolēģe darba laikā zvana meitai, pārbauda uzdevumus, palīdz pieslēgties stundām, sistēma nestrādā, stress pieaug. Vecāki, kas mēģināja apvienot darbu no mājām ar bērnu pieskatīšanu, mocījās. Nav iespējams vienlaikus būt kvalitatīvai darbiniecei, mammai, skolotājai, pavārei un izklaidētājai. Jā, kādu laiku skolām vajadzēja būt slēgtām, lai ierobežotu slimības izplatību. Periodam ieilgstot, vajadzēja izstrādāt un nodrošināt citu variantu. Sākotnēji izskanēja varianti par dalīto plūsmu un citām alternatīvām. Cilvēks ir sabiedriska būtne, bērniem socializēšanās ir ļoti nozīmīga. Pavadot lielāko dienas daļu pie viedierīcēm, cilvēks notrulinās.

Daudzās jomās dzīve pakāpeniski atgriežas ierastajā ritmā. Kamēr pulcēšanās pie veikaliem un citviet nu ir ierasta lieta, kultūras dzīve joprojām ir apstājusies. Jomas darbinieki aicina atļaut rīkot zema riska pasākumus. Es savulaik dzīvoju un strādāju ārzemēs. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ atgriezos Latvijā, bija kultūra. Man pietrūka latviešu koncertu, teātra izrāžu un citu kultūras norišu. Man to vajag, es to gribu! Zema riska pasākums manā uztverē būtu filmu vakari ārā. Apmeklētāji varētu atbraukt automašīnās, ēst popkornu, nepārkāpt epidemioloģiskās prasības, vienlaikus baudot pasākumu.

Pasaule ir apgriezusies kājām gaisā. Cilvēce iejaukusies dabas norisēs, kā dēļ mūs piemeklē dažādas katastrofas. Parādās draudošas stihijas, lesbietes varēs saņemt tēva pabalstu, geji panāk likumu izmaiņas. Vai tiešām nav vairs nekā svēta un šķīsta?

Staburags.lv ARHĪVS

Veikalā kā ekskursijā

Kategorijas