Staburags.lv ARHĪVS

Saņem augstāko vērtējumu valstī

Sandra Pumpure

2021. gada 9. aprīlis 00:00

13
Saņem augstāko vērtējumu valstī

Ar izciliem panākumiem noslēgusies Latvijas Skolēnu 45. zi­nātniskās pētniecības darbu valsts konference, kurā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 11. klases skolnieces Samantas Cvetkovas pētījums guvis augstākās 1. pakāpes novērtējumu un izvirzīts dalībai Starptautiskajam zinātnes un inženierzinātņu izstādes konkursam (ISEF).

Strādā kopā ar universitātes pētniekiem
Starptautisko laureātu atlases komisija dalībai starptautiskajā jauno zinātnieku pasākumā pavisam izvirzījusi sešus darbus. Samanta Cvetkova savu zinātniskās pētniecības darbu izstrādāja par tēmu “Lokālas stroncija ranelāta piegādes sistēmas”. Viņas darba vadītāja bija Viktorija Trukša,  konsultante — Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskā asistente Elīza Tračuma. Pētījums galvenokārt veikts universitātes Rūdolfa Cimdiņa Biomateriālu inovāciju un attīstības centra laboratorijā, kur izstrādātas mikrokapsulas ar aktīvo vielu — stroncija ranelātu, ko izmanto osteoporozes ārstēšanai. Samantas izstrādātās mikrokapsulas nākotnē varētu noderēt, lai organismā veiksmīgāk ievadītu šo medikamentu.

Neretiete atzīst, ka sākumā tēma šķita ļoti sarežģīta, bet, sākot strādāt un analizējot literatūru, viss virzījās uz priekšu veiksmīgi. Daudz palīdzēja arī konsultante. Nozare un temats ir sarežģīts, bet Samantai tā ir interesanta, un arī nākotni viņa, iespējams, saistīs ar medicīnu. Paveiktais Samantai devis ne tikai iespēju startēt starptautiskā konkursā, bet arī pēc vidusskolas beigšanas iestāties Rīgas Tehniskajā universitātē ārpus konkursa valsts finansētās studiju programmās, kas saistītas ar dabaszinībām. Savukārt reģionālajā kārtā iegūtā 1. pakāpe dod iespēju sākt studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē ikvienā valsts finansētajā studiju programmā ārpus konkursa.

Neretiešiem trīs godalgotas vietas
No Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolas valsts konferencē piedalījās trīs skolēni, un visi saņēmuši godalgas. Žaklīnas Staltmanes darbs “Vidusskolēnu izpratne un informēšana par perfekcionismu”, kura vadītāja bija skolotāja Dita Pavloviča, saņēma 3. pakāpi. Tāds pats novērtējums arī Martas Rageles pētījumam “Dabiskas izcelsmes biogranulu iegūšana no kūdras saistvielas augsnes uzlabošanai”, darba vadītāja bija Viktorija Trukša un kā konsultante Rīgas Tehniskās universitātes pētniece Kristīne Irtiševa.

— Visas trīs jaunietes ir ļoti motivētas un ieinteresētas darīt. Tā ir liela vērtība katram skolotājam. Lai izstrādātu tik apjomīgus un kvalitatīvus darbus, īpaši eksaktajās zinātnēs, jāmeklē iespējas augstskolu resursos, tāpēc paldies par atbalstu Rīgas Tehniskās universitātes pētniecēm. Tomēr pamatā ir katra paša darbs, vēlme sasniegt vairāk un darīt, — atzina Samantas un Žaklīnas zinātniski pētniecisko darbu vadītāja un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Viktorija Trukša.

Ieguldījums Skrīveru izpētē
Augsto 1. pakāpi valsts konkursā ieguva arī A. Upīša Skrīveru vidusskolas 11. klases skolniece Franciska Jermuša, kuras darbs bija “Skrīveri Kārļa Melnmata gleznās”. Tā vadītāja — vēstures skolotāja Ruta Dišereite. Liela nozīme tēmas izvēlē bijusi skolotājai Dainai Vancānei-Viļumai, kura stāstījusi par Kārli Melnmati, viņa daiļradi. Pētījumā meklēta informācija par mākslinieku, apmeklēti muzeji, Skrīveru kultūras centrs un intervēti cilvēki. Pēc tam salīdzināti mākslinieka gleznās attēlotie objekti Skrīveros ar mūsdienās redzamajām vietām. Darba tēma iepriekš nebija pietiekami izzināta, un informācijas avotu bija ļoti maz, tāpēc Franciskas paveiktais ir ieguldījums mākslinieka daiļrades un Skrīveru izpētē.

Ir gandarījums par paveikto
No Aizkraukles reģiona valsts konferencei bija izvirzīti arī darbi no citām skolām, bet neguva vērtējuma pakāpi. Aizkraukles novada vidusskolu pārstāvēja Linda Grundule (“Latviešu un vācu tradīcijas kā nemateriālais kultūras mantojums”), kuras konsultante bija Laila Andžāne. I. Gaiša Kokneses vidusskolu pārstāvēja Ieva Kokare ar darbu “Kaligrāfija un tās pielietojums mūsdienās” (Agita Mežiela), A. Upīša Skrīveru vidusskolu — Emīls Strazdiņš (“Kosmisko raķešu dzinēji un degvielas”), darba vadītāja Agrita Sakse. No Pļaviņu novada ģimnāzijas valsts posmā piedalījās Evelīna Paula Ķerķe (“Tipogrāfijas Pļaviņās”), Elīza Luksa un Beāte Skrabutena (“Ebreji Gostiņos 19. — 20. gs.”), kuru darbu vadītāja bija skolotāja Iveta Krastiņa, kā arī Intars Kažus un Edijs Zeipe (“Lauksaimniecības nozares attīstība Pļaviņu novadā”), ko vadīja skolotāja Sanita Fjodorova.

Pļaviņu novada ģimnāzijas skolnieces Elīza un Beāte pastāstīja, ka pētījumā ieguldīts liels darbs, ko vajadzēja papildināt uz valsts konferenci, veidojot plakātu. Viegli tas viss nebija, bet ir gandarījums par paveikto.

Vērtējot savu pieredzi, meitenes citiem ieteiktu zinātniski pētnieciskā darba tēmu izvēlēties tādu, kas pašiem tuva un saistoša. Darbu sākt laikus, veidot ciešu sadarbību ar darba vadītāju, un, ja ir iespēja, piesaistīt konsultantu, jo vēl kāds viedoklis vai padoms vienmēr noder. Viņas darbu veidoja divatā, kas palīdzēja. Arī pļaviņiete Evelīna ir gandarīta par paveikto un teic, ka lielu atbalstu tajā visā devusi darba vadītāja un skola, kur ir augsta zinātniskās pētniecības darbu pieredze.

Kvalitāte nemainīgi augsta
Latvijas Skolēnu 45. zinātniskās pētniecības darbu valsts konference šogad notika attālināti. No 471 izvirzītā darba godalgoja 216, kurus prezentēja 254 skolēni no 105 izglītības iestādēm visā Latvijā. Apbalvotākās trīs vietas šogad ieņem kopumā četras skolas.

Zinātniskās pētniecības darbi vērtēti sešās zinātņu nozaru grupās: dabaszinātnes, humanitārās un māk­slas, sociālās, medicīna un veselības, inženierzinātnes un tehnoloģijas, lauksaimniecība, kā arī meža un veterinārās. Par populārāko no zinātņu nozarēm šogad kļuva sociālo zinātņu nozare, kur izstrādāti 145 valsts konferencei izvirzītie darbi.

Vides risinājumu institūta vadošā pētniece un Latvijas Universitātes docente Ilva Nakurte atzina, ka šogad pieteikto un prezentēto darbu skaits un kvalitāte ir nemainīgi augsta. Tas apliecina, ka skolēnu vēlmei un spējai veikt nopietnus pētījumus šķēršļu nav.