Laiks jaunai pieredzei

Rūdolfs Kroičs, Pļaviņu baptistu draudzes sludinātājs

2021. gada 7. aprīlis 00:00

391

Aizvadīts viens no gada būtiskākajiem notikumiem — Lieldienas. Jau otro gadu pēc kārtas pandēmijas ietekmē viss pasaulē notiek citādāk, bez ierastajiem publiskajiem pasākumiem. Tas viss gan vairāk skar komerciju un arī noskaņu, bet ne pašas Lieldienas. Jā, cilvēki nevarēja plaši pulcēties dievkalpojumos, nenotika arī tradicionālais Krusta ceļa gājiens Romā, bet, tā kā Lieldienas ir tāds pieklusināts laiks pārdomām, nekas būtiski nemainījās pašā svētku būtībā.

Tomēr var just, ka cilvēki vēlas tikties klātienē. Dievkalpojumi tikai attālināti nav tas, kas dievnamā. Lai arī lūgties un ieklausīties Dieva vārdos varam katrs savā mājā, ir nepieciešamība arī būt kopā. Tomēr aizliegumi ir aizliegumi, un mēs tos ievērojam. Pļaviņu baptistu draudzei telpas ir nelielas, kur sarežģīti nodrošināt nepieciešamos kvadrātmetrus un distancēšanos, arī lielākās baznīcās tas nereti nav vienkārši, bet tajā pašā laikā tas viss saliedē un stiprina. Tomēr tāpat kā Ziemassvētkos, arī Lieldienas ir tāds piepildītāks laiks ikvienā draudzē.

Katra cilvēka attieksme pret Lieldienām atkarīga no paša zināšanām un izpratnes par šo nozīmīgo notikumu. Ar zaķiem un olu dekorācijām gan tām nav nekādas saistības. Īstās Lieldienas ir Kunga Jēzus Kristus upuris par mums. Simboliskas dienas, kad to atceramies un pieminam, tāpēc arī kristiešiem, kuri to zina un saprot, nekas nemainās no tā, cik lielā skaitā varam pulcēties. Nav jau slikti arī zaķi, olu krāsošana un citas lietas, bet tām nav jābūt galvenajām. Lielākoties tas diemžēl ir otrādi, un Kristus tajā visā ir kā pazudis vai novirzīts otrajā plānā. Kur vien brauc, visur priekšā milzīgas krāsainas olas kā Lieldienu dekors, bet par īstajām Lieldienām nekas neliecina. Pirms pāris gadiem šajā laikā Rīgā notika Krusta ceļš uz Doma baznīcu dažādu konfesiju pārstāvjiem. Interesanti bija pavērot apkārtējo attieksmi. Lielākoties neviens pat mums nepievērsa uzmanību, darot savu darbu un dodoties savās gaitās. Kāda ārvalstu grupa jautāja gidei, kas tas par gājienu, un viņa atbildēja, ka tie ir vieni no latviešu nacionālajiem svētkiem. Tāda ir izpratne un zināšanas par kristīgām vērtībām un svētkiem, kurus svin visā pasaulē.

Šis laiks ir interesants, tas dod jaunu pieredzi, krasi vērojama arī sabiedrības noslāņošanās. Kristieši savā garīgumā paliek stiprāki, bet tie, kuriem mazāk svarīga ticība, vairāk satrauc materiālie jautājumi. Šīs atšķirības, kad daļa sabiedrības vairāk domā par materiālo labklājību, ne dzīves jēgu, bijušas visos laikos, bet šobrīd izpaužas ļoti izteikti. Vēl esmu ievērojis, ka kristiešus, kuriem svarīgākas garīgās vērtības, mazāk satrauc situācija ar “kovidu” un vakcīnām, par ko pēdējā laikā tik vien dzird. Tas nerada tik ļoti lielu stresu, un cilvēki visu pārcieš daudz vieglāk. Arī draudzes locekļu vidū pandēmija nav centrālā tēma. Ir daudz kas cits, ko pārrunāt.

Iepriecina, ka arī dažādu konfesiju draudzes Latvijā ir vienotas. Šajā ziņā savulaik daudz laba paveicis Latvijas Kristīgā radio vadītājs Tālivaldis Tālbergs. Tas savā ziņā ir fenomens, jo nekur citur pasaulē konfesiju pārstāvji tā nenāk kopā, pārrunājot teoloģiskus jautājumus un meklējot kompromisus. Attiecības ir ļoti draudzīgas, un tā vienoti arī pieņemam šo situāciju. “Kovids” visticamāk mums ir sava veida pārbaudījums, bet nevaru spriest, kāpēc tas viss radies un notiek. Tomēr katras grūtības, ko piedzīvojam, nav nejaušas. Tas viss kaut ko māca un dod arī ko pozitīvu.

Dažādu pārbaudījumu cilvēcei bijis pietiekami, bet ticība tomēr allaž bijusi pāri visam. Baptistu mācītājs Pēteris Eisāns jau vairākus gadus rīko akciju “Zvaigzne austrumos” un tiekas ar kristiešiem daudzviet pasaulē, kuri savās valstīs tiek vajāti. Tomēr, neraugoties uz briesmām, viņu ticība ir stipra. Tā tas ir arī ar šo pārbaudījumu, ko nesusi pandēmija.

Arī pats neizjūtu lielu apgrūtinājumu par ieilgušo situāciju ar Covid-19. Tas ir laiks, kas jāpārdzīvo, un kaut kad jau tas beigsies. Protams, daudziem klājas grūti, īpaši, ja nav darba, un situācijas ir dažādas. Tāpēc apsveicams ikviens atbalsts no valdības. Cilvēki ir lielā stresā, un nereti tieši naudas pabalsts palīdz to pārvarēt, jo rada pārliecību, ka viņi nav aizmirsti. Tieslietu ministrija rosinājusi piešķirt līdzekļus arī baznīcu atbalstam krīzē. Tas būtu labi, jo ziedojumi, no kuriem sedz visus ikdienas izdevumus, šajā laikā ievērojami sarukuši, un draudzes cieš lielus zaudējumus.

Personīgi cenšos nesatraukties un netvert katru informāciju, kas šobrīd galvenokārt ir par “kovidu” un vakcinēšanos. Tas sāk nogurdināt, un tās šausmu ziņas par saslimušajiem un mirušajiem neko labu nedod. Arī man zināmi cilvēki, kas slimojuši ar Covid-19, un pieredze bijusi dažāda. Runājot par vakcināciju, droši vien, ja aicinās, vakcinēšos, bet gribētos tomēr vairāk informācijas par to un lielāku pieredzi, jo tas viss mums ir kas jauns, tāpēc izturamies piesardzīgi. Vīruss tomēr mainās, un neviens vēl precīzi nevar pateikt, vai kāda no vakcīnām palīdzēs pret visiem paveidiem. Visā šajā informācijas gūzmā nav skaidrības.

Ir pavasaris, kas pats par sevi rada labāku un cerīgāku noskaņu. Pēc ziemas, ko šogad atkal varējām izbaudīt ar sniegu un salu, daba mostas. Tas viss gan atgādina, ka drīz vien būs jāķeras pie ikgadējiem āra darbiem, no kuriem jau bijām atraduši. Tomēr ir labi, ka ir, kur darboties, un iespēja to darīt, jo esmu aktīvs cilvēks.

Staburags.lv ARHĪVS

Laiks jaunai pieredzei

Kategorijas