Jaunjelgavas lūsis pārcietis sarežģītu operāciju

2021. gada 7. aprīlis 00:00

Marta izskaņā Jaunjelgavas pilsētā tika manīts savainots lūsis. Jaunjelgavas novada pašvaldība saskaņā ar līgumu sazinājās ar dzīvnieku patversmi un mājas zoo “Mežavairogi”, un patversmes ķērāji devās palīgā lielajam savvaļas plēsējam.

Lūsis veiksmīgi pārcietis sarežģītu operāciju, turpmākās nedēļas ir būtiskas atlabšanas periodā un parādīs, vai dzīvnieks ir spējīgs atgriezties mājās — Jaunjelgavas puses mežos.

Ziedojumi sedz izmaksas
Lūša organisms, nonākot patversmē, bija novājināts — svars tikai 14,5 kilogrami, bija zaudēta puse ķermeņa masas. Labā priekškāja lauzta (ar nobīdi) elkoņa locītavā, bija arī nobrāzumi uz pēdas. Trauma iegūta vismaz pirms divām nedēļām. Veterinārārstu spriedums — līdzīgi bojājumi ir pēc autotraumām. Vairāki speciālisti nopietni lēma par turpmāko ārstēšanu un rīcību. Aizvadītajā svētdienā ārstu komanda veterinārajā klīnikā “Kavet” veica lūsim osteosintēzes operāciju. Tā bija riskanta, jo dzīvnieka organisms bija zaudējis spēkus, bet ilgāk gaidīt nevarēja, jo kauls varēja neatgriezeniski bojāties. Veterinārārsti uzņēmās izaicinājumu — operācija bija jāveic tā, lai lūsim netraucētu šuvju diegi un rēta.

Patversme lūdza sabiedrības atbalstu operācijas, ārstu vizīšu un atlabšanas perioda medikamentu izdevumu segšanai.

Kopējās izmaksas tika lēstas gandrīz 1000 eiro. Pateicoties atsaucībai, līdzekļi savākti un šobrīd naudas pietiek lūša rehabilitācijas un uzturēšanas izdevumiem.

Paveic ko nebijušu
Operācija ilga vairāk nekā divas stundas. Ārstu komanda izdarīja ko nebijušu — savvaļas lūsim veica osteosintēzi. Dzīvnieku patversmes un mājas zoo “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede saka lielu paldies veterinārārstei Ingai Birnei par drosmi savvaļas dzīvnieka aprūpē, ķirurgam Mikam Jākobsonam, kurš lūša kaulu salika kā sarežģītu puzli, lai dzīvnieks spētu atkal dzīvot savvaļā, un pateicas veterinārās klīnikas “Kavet” komandai. Paldies arī veterinārārstei Sintijai Pakalnei par veikto ekspresfizioterapiju lūsim. Priekšā sarežģīts atlabšanas posms, kuram līdzi seko un ar labām domām atbalsta daudzi.

Zināms, ka lūsis ir puika, precīzs vecums nav noteikts, bet tas šajā procesā nebija svarīgākais. Operācijas laikā ārsti koncentrējās uz kājas traumu. Zināms, ka tas ir pieaudzis lūsis, cik tieši vecs, paliek neatklāts jautājums.

Operācijas laikā apstājas elpošana
“Ārstiem nācās pacīnīties par lūša dzīvību. Operācija bija sarežģīta, tās uzstādījums bija saglabāt locītavas pilna apjoma kustīgumu, lai dzīvnieks varētu atgriezties savvaļā. Operācijas laikā lūsim apstājās elpošana, nācās reanimēt, bet viss beidzās labi! Tagad sācies atlabšanas periods, viss ir atkarīgs no dzīvnieka iekšējiem resursiem. Dzīvniekam dod zāles, lai uzveiktu kaulu infekciju. Medikamenti jālieto divas nedēļas. Kājas brūcei lūsis lielu uzmanību nepievērš. Tas ir labi, tātad brūci neuzplēsīs un neaiztiks. Mūsu uzdevums ir turpināt dot zāles, gādāt, lai lūsis uzņem svaru. Domāju, ka ar to problēmu nebūs, jo apetīte ir laba,” stāsta Danuta Priede.

Lūša ēdienkartē šobrīd ir mājputnu un trušu gaļa. Patversmes vadītāja stāsta, ka būtu nepieciešams kāds trušaudzētājs, kas pārdotu vai uzdāvinātu patversmei dzīvus gaļas trušus. Lūsim nepieciešams svaigs ēdiens, tostarp medījuma apmatojums un iekšējie orgāni. Pirms ēšanas dzīvnieku nokautu un dotu lūsim. Veikala pārtiku lūsis neēd. Tā ir laba zīme, tātad dzīvnieks zina, kas organismam ir nepieciešams.

Voljerā ierīko kameru
Lai dzīvnieks nepierastu pie cilvēkiem un varētu atgriezties savvaļā, patversmes darbinieki lielo meža kaķi apciemo reti, tikai nepieciešamības gadījumos. Lai zinātu, cik daudz un kad dzīvnieks ēd, kādas ir viņa aktivitātes, lūša voljerā ierīkota kamera. Cilvēku klātbūtnē lūsis kautrējas ēst, dzīvnieks uz cilvēkiem sirdīgi rūc, tā patversmes darbiniekiem ir vēl viena laba zīme, ka viņš nav pieradis pie cilvēku klātbūtnes.

Prognoze par lūša atgriešanos mežā ir piesardzīga, bet stabila. Turpmākajās trīs nedēļās darbinieki novēros, kā dzīst lūša kāja. Tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai atgrieztos savvaļā — dzīvniekam jābūt spējīgam medīt, rāpties kokos, lēkt un ķert. Lūsis dzīvotgribu nav zaudējis, rūc uz cilvēkiem un pat mēģina uzbrukt. Nepierodot pie cilvēkiem, mazinās iespēja, ka, atgriežoties savvaļā, lūsis varētu mēģināt doties tuvāk cilvēkiem.

Lai mednieki nenošauj
Kāds laikraksta lasītājs, sekojot jaunākajai informācijai par lūša atlabšanu, ieminējās, ka vajadzētu viņu iezīmogot, lai mednieki to pazītu. Tas gan īsti nav nepieciešams, taču patversmes vadītāja stāsta, ka šāda iespēja tiek izvērtēta. “Auss krotāliju likt nedrīkst, savvaļā tā var dzīvniekam satraumēt ausi, piemēram, lecot. Kaklasiksnas ar izsekošanas raidītājiem kaķveidīgajiem savvaļas dzīvniekiem arī nedrīkst likt. Tie var aizķerties, dzīvnieks var pakārties. Varētu ievietot mikročipu, bet medniekiem nav to lasītāju, līdz ar to tas dzīvnieku nepasargātu. Identifikācijas liek lielajiem atgremotājiem, piemēram, aļņiem, no kuru veiklības nav atkarīga izdzīvošana šajā situācijā. Raidītāja ideja pavisam nav atmesta, tas dotu iespēju sekot, kā tad dzīvniekam savvaļā klājas. Tomēr, pirms kaut ko tādu darīt, jāsaprot projekta izmaksas un lietderība,” saka Danuta Priede.

Instinkti nezūd
Par lūša veiksmīgo operāciju dzirdējusi arī Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola. Viņasprāt, ja dzīvnieks veiksmīgi turpinās atkopties, nav vietas bažām par viņa atgriešanos savvaļā.
— Lūšiem, kas audzēti nebrīvē, ir nepieciešams sagatavošanās periods, vismaz gads un pat ilgāks periods, pirms tos laist savvaļā. Ja dzīvnieks nācis no savvaļas, tad pēc atveseļošanās perioda to var droši laist viņa dabiskajā vidē. Galvenais nosacījums, lai dzīvnieka veselība ir laba, lai lūsis spēj izdzīvot, nomedīt medījumu, sevi pabarot. Savvaļa ir šo dzīvnieku dabiskā vide, ja lūsis audzis mežā, tad instinkti nezudīs. Tik īsā laikā ar cilvēku lūsis nesadraudzēsies, viņš ir izteikts savvaļnieks. Par to, ka dzīvnieks varētu pierast pie cilvēka, šobrīd nav jāuztraucas.

Staburags.lv ARHĪVS

Jaunjelgavas lūsis pārcietis sarežģītu operāciju

Kategorijas