Pastnieki “peldējās” apsveikumu jūrā

2021. gada 1. aprīlis 00:00

Apsveikums ir rakstisks vai mutisks cieņas apliecinājums un pieklājības izpausme — tā rakstīts enciklopēdijā. Ar roku rakstītie apsveikumi gan tagad nomainīti ar virtuālajiem, taču pa pastu saņemtajiem ir klāt vairāk mīļuma. Lai gan amerikāņi un briti uzskata, ka e-pasts, īsziņu nosūtīšana un telefona zvani palīdz viņiem sazināties ar ģimeni un draugiem, tomēr lielākā daļa dod priekšroku senajām tradīcijām, nosūtot ar roku rakstītu kartīti, kas saņēmējam liek justies īpašam. Latvijā gan virtuālais pasts atbrīvojis pasta darbiniekus no papildu slodzes, taču pirms gandrīz 100 gadiem pastniekiem pirmslieldienu laiks bija pats karstākais darba laiks. Viņi burtiski “peldējās” apsveikumu jūrā, kuri bija jānogādā klientiem. To apliecina arī publikācijas (izmantoti materiāli no www. periodika.lv) tā laika presē.

200 000 Lieldienu apsveikumu rīdziniekiem
Tuvojoties Lieldienu svētkiem, Rīgas galvenā pastā vērojama liela rosība. Pastniekiem sevišķi daudz jāiznēsā svētku apsveikumi, šogad to skaits jau sasniedzis 200 000. Šī lielā apsveikumu karšu skaita iznēsāšanai pastam jāstrādā ar rezerves darbiniekiem. Pie vēstuļu un citu pasta sūtījumu iznēsāšanas pēdējās dienās strādājuši ap 250 pastnieku. Rīgas pastā lielākā skaitā no laukiem pienāk arī svētku dāvanu paciņas. Laucinieki saviem radiem, piederīgiem un paziņām pilsētā galvenā kārtā sūta olas, biezpienu un sviestu. Rīdzinieki savukārt lauku tuviniekus iepriecina ar šokolādes zaķiem, olām un citiem svētku gardumiem. Lai visi rīdzinieki saņemtu novēlojušos svētku apsveikumus un dāvanu sūtījumus, pastnieki četras reizes dienā pastu pienesīs mājās arī Zaļā ceturtdienā un trešās Lieldienās. Pastmarkas svētku dienās varēs pirkt visos telefona kantoros.
(“Jaunākās Ziņas” Nr. 85., 13.04. 1938.)

Lieldienas Daugavpilī
Vairums daugavpiliešu Lieldienas sagaidija dievnamos. Ap 11 000 daugavpiliešu Lieldienas pavadīja laukos vai arī bija izbraukuši ciemoties uz galvas pilsētu un citām vietām. Svētku laikā Daugavpilī, turpretim iebraukuši ap 10 000 citurienieši. Pilsētas teātrī četras izrādes svētkos noskatījušies ap 2000 apmeklētāju. Nedaudz mazāk apmeklētāju svētku dienās bijis Dzelzceļnieku kino un kino ‘‘Eden”. Valsts vēsturiskā muzeja nodaļa svētkos sagaidījusi 10 000 apmeklētāju. Vakar daļa veikalu pilsētā bija jau atvērta. Svētki visumā pagājuši ļoti klusi un mierīgi.
Lieldienu svētkos daugavpilieši saņēmuši 950 dažādas pakas, 14 300 apsveikuma kartiņas, 3500 atklātnes, 8500 vēstules un 500 sīkpakas. Arī daugavpilieši savukārt bijuši čakli svētku sveicienu rakstītāji. Tā Daugavpils pasta kantoris svētkos nosūtijis 20 000 apsveikumu kartiņas, 15 000 atklātnes, 8000 vēstules, 300 pakas un 500 sīkpakas.
(“Daugavas Vēstnesis” Nr. 69., 27.03. 1940.)

Vēstule Lieldienu zaķītim
Priekš svētkiem no kādas pasta kastītes Daugavpilī izņemta maza vēstulīte ar neparastu adresi: “A. g. Lieldienu zaķītim Daugavpilī.” Vēstulīte bijusi apmaksāta ar 3 santimu pastmarku. Nezinādami Lieldienu zaķīša īsto uzturēšanās vietu, pasta darbinieki vēstulīti tomēr nav iemetuši papīru kurvī, bet nogādājuši to pilsētas valdē. Tur noskaidrojies, ka vēstulīti zaķītim uzrakstijusi mazā L. Pabērze no Burtnieku ielas 4, izlūdzoties zaķītim pasaku grāmatu “Ainiņas un Aivariņa Ziemas svētki”. Aizkustinošais lūgums kļuvis zināms pilsētas vecākam A. Švirkstam, un viņš uzdevis kādam pilsētas valdes darbiniekam ilgoto pasaku grāmatu nopirkt un nosūtīt mazai lūdzējai.

Apsveikumu telegramas
starptautiskā satiksmē
Lieldienu apsveikumu telegramas ar norunātu tekstu šogad pielaistas no 3. līdz 10. aprīlim pa ceļu via Northern, piemērojot tām starptautiskā telegrāfa tarifa noteikumus par Ziemassvētku un Jaungada= GTG= telegramām.
Satiksmē ar Amerikas Savienotām Valstīm saīsinātas adreses pielaistas tikai uz Ņujorku, Bostonu un Vašingtonu.
Pielaisti norunātie teksti šādās valodās un ar šādiem apzīmējumiem:
latviešu — Lat, angļu — Eng, spāņu — Spa.
Norunātie apsveikumu teksti:
* Vissirsnīgākos laimes vēlējumus Lieldienas svētkos.
* Mīļi sveicinu Jūs Lieldienu svētkos.
* Lai Jūsu sirdis pildās ar prieku šajos Lieldienas svētkos un lai laime Jūs pavada.
* Vislabākie laimes novēlējumi gaišajos Lieldienas svētkos Jums un Jūsu piederīgiem.
* Vecs draugs sūta Jums sirsnīgus Lieldienas sveicienus un vēlē visu labu.
* Saņemiet, Jūs un Jūsu god. ģimene, vislabākos laimes novēlējumus priecīgajos Lieldienas svētkos.
* Mīļi sveicinām Lieldienas svētkos un sūtam sirsnīgus laimes novēlējumus.
* Mana patiesā vēlēšanās ir, lai Jūs un Jūsu piederīgie priecīgi pavadītu Lieldienas svētkus un lai Lieldienas gaišums Jūs neatstātu arī nākotnē.
* Lai Lieldienas prieks šodien valda pār Jums un lai Jūs pavada viss, kas ir labs un jauks.
* Lieldienas svētki apvieno visu pasauli prieka gavilēs. Lai šis svētku sveiciens atrod Jūsu sirdi priecīgu un laimīgu.

Interesanti
Fakti par svētku simbolu
Laicīgās Lieldienu tradīcijas saistītas ar Lieldienu zaķiem, krāsotām olām un šūpošanos. Atcerēsimies dažus vairāk vai mazāk zināmus faktus par olām.

* Lieldienu simbols ir ola, kas simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, pilnību un sauli. Senie ēģiptieši, persieši, feniķieši un hinduisti ticēja, ka pasaule radusies no milzīgas olas un ola kā visas dzīvības sākuma simbols pastāvējusi mūžīgi, tālab olām tika piedēvētas arī maģiskas spējas.

* Tradīcija krāsot Lieldienās olas un dāvināt tās citiem radusies Senās Romas impērijas laikā, kad Marija Magdalēna pasniedza Romas imperatoram Tiberiusam sarkanā krāsā nokrāsotu olu kā Kristus augšāmcelšanās simbolu.

* Pasaulē mazākās olas dēj kolibri, lielākās — strausi. Līdz šim mazākā zināmā kolibri ola svēra 0,365 g, bet lielākā strausa ola — 2,589 kg.

* Lielākā vistas ola esot sastāvējusi no pieciem dzeltenumiem, un tās garums pa vertikāli bijis 31 cm.

* Vistai vajadzīgas 24 — 26 stundas olas “izveidošanai”. Kad tā izdēta, pēc 30 minūtēm “ražošanas process” sākas no jauna. Gada laika vista izdēj 250 —315 olu.

* Tikko izdētas olas temperatūra ir ap +40 grādiem.

* Pasaulē lielākā omlete pagatavota Turcijā. Šīs omletes svars bijis 4,4 t, un tās pagatavošanā izmantots 110 000 olu un 432 l eļļas.
Pagatavošana ilga divarpus stundas.

Labās īpašības olām, kas iegūtas bez gaiļa līdzdalības
Arī olām bez tēva ir ne mazums vērtīgu īpašību. Zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka neapaugļotās olās ir ievērojami mazāk holesterīna — tas ir ļoti svarīgi cilvēkiem, kuri domā par veselīgu uzturu un skaita kalorijas. Vēl viens būtisks, tiesa, subjektīvs, iemesls — apaugļota dzeltenuma trūkums, kas nav mazsvarīgi pārliecinātiem veģetāriešiem. Tieši šis iemesls pamudinājis vairākus lauksaimniekus pievērsties bezgaiļa olu ražošanai.
(“Astes”)

Staburags.lv ARHĪVS

Pastnieki “peldējās” apsveikumu jūrā

Kategorijas