Staburags.lv ARHĪVS

Nevienlīdzīga attieksme

Sandra Pumpure

2021. gada 30. marts 14:03

269
Nevienlīdzīga attieksme


Cik precīzs ir apgalvojums, ka slēgt kaut ko ir daudz vieglāk nekā atjaunot! Tas pilnībā redzams ar aizvērtajiem rūpniecības preču veikaliem, par kuru darbību valdība nevar un nevar izlemt. To, ka tas būs uz tik ilgu laiku, neviens pat iedomāties nevarēja, bet arī citādāku risinājumu nespēja piedāvāt.


Tomēr tas nenozīmē, ka viss ir apstājies, jo aisberga redzamā daļa ir pieklususi, bet uzņēmējdarbības dzīve kūsā pilnā sparā, tikai kaut kur ēnas pusē. Uzņēmējus var saprast, jo arī viņiem jāiztiek un jāmaksā rēķini, bet cilvēkiem dažādas vajadzības nekur nezūd. Man gan šķita tik bezatbildīgi atstāt cilvēkus visu ziemu bez apģērba un apaviem, slēdzot iepirkšanos klātienē. Internetveikali daudz nepalīdz lauku tantei vai ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Ne velti lietotā apģērba veikali joprojām ir lielā cieņā. Ir jāiegulda laiks, pacietība un dažkārt izcila izdoma, lai nopirktu bērnam apģērbu. Tādi izmisuma stāsti uzklausīti nepārtraukti. Tāpat ir tik absurdi iet veikalā pa vienām durvīm kā fiziskai personai un pa otrām kā juridiskai. Dažkārt vienā plauktā ir preces, ko atļauts un ko neatļauts pirkt. Situācijas ir dažādas un dažkārt līdz izmisumam absurdas, ka nereti arī es esmu jutusies tā, it kā mēģinātu apiet vakcinācijas rindu, lai tiktu pie jau pasūtītās preces.


Cik saprotu no speciālistu viedokļa, ka lēmums par veikalu atvēršanu nav balstīts tikai uz pircēju vajadzībām, bet darbinieku drošību. Esam atkal nevienlīdzīgās pozīcijās — pārtikas lielveikalos pārdevēji var strādāt, taču viņu drošība nav tik būtiska, bet pārējos sargājam un nedodam iespēju nopelnīt iztikai? Tas nav izprotams, kāpēc lielveikalā varu pirkt bikses, bet netālu esošajā apģērba veikalā — nē? Turklāt arī iepriekš nekāda lielā cilvēku plūsma tur nebija vērojama. Loģiskāka būtu rīcība pēc reālās situācijas, kā savulaik teica viena uzņēmēja — nosakiet prasības, bet dodiet iespēju strādāt!


Mēs jau tagad redzam, ka ir grupas, uz kuru vispārīgie ierobežojumi pilnā mērā nav attiecināti — skolā dziedāt nevar, televīzijā var, amatieriem trenažieru un sporta zāles slēgtas, bet profesionālais sports rullē uz pilnu klapi. Visiem iespējamajiem līdzekļiem bremzē ceļošanu, bet dažādi aktīvisti turpina skraidīt pa pasauli, it kā bez tā šajā laikā nevarētu iztikt. Vai tur nav saslimstības ar visiem drošības pasākumiem? Ir. Uz tā fona vienkāršais iedzīvotājs jūtas muļķīgi, jo neviens jau nav pasargāts no saslimšanas, bet daži tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem.