Karaliste, kurā top ar mīlestību darināti darbi

2021. gada 30. marts 00:00

451

Karaliste, kurā top ar mīlestību darināti darbi

“Ar mīlestību dāvinātus ziedus visdrošāk ielikt ar mīlestību darinātā podiņā vai vāzē. Tādus gatavo Neretas keramiķe Zanda Ragele” — tā vēstīja viens no ierakstiem tūrisma informācijas centra ”Sēlijas Salas” “Facebook” vietnē, savukārt citā rakstīts, ka gardu sēļu maizi cep keramiķes veidotā māla formā. Kā klājas māksliniecei šajā tik neparastajā laikā?

Dienas ritms kā pulkstenis
“Vai vīruss nav apslāpējis radošumu?” jautāju keramiķei, bet viņa tik atsmej: “Nebūt nē! Tas šeit nav pamanāms. Te viss notiek, pasaules problēmas nav ietekmējušas dzīves ritmu.”

Māja, kurā dzīvo Zanda, ir nostāk no Nereta centra, gleznainajā Dienvidsusējas krastā, un ir kā pašai sava karaliste, kurā mīt septiņi iemītnieki — vīrs, divi dēli, divas meitas un vecākā dēla draudzene. Ak, jā, pie pilntiesīgiem mājas iemītniekiem pieskaitāmi arī aitiņa Pūka, kaķi un suns. Te katram zināms savs darbiņš — meitas mācās, dēli iet uz darbu mežā, vīrs ir automehāniķis, dēla draudzene strādā savu grāmatvedes darbu, bet pati Zanda, cēlusies sešos rītā un apdarījusi rīta cēliena darbiņus, līdz pusdienlaikam pazūd savā svētnīcā jeb, pareizāk sakot, darbnīcā. Pēc tam kārtējie mājas darbi, un vakara cēliens atkal pieder mālam. Dienas ritms kā pulkstenis iestādīts. Nav izskaitāmas tās stundas, kas sagūlušas Zandas keramikas darinājumos. Tie netop kā rūpnīcā visi vienādi, te nav jāpilda plāns, vienkārši māksliniece te dara to, kas vislabāk patīk, dara to tā, kā māk.

Arodu apgūst pašmācībā
Nu jau būs ap divdesmit gadu, kopš viņa nodarbojas ar šo lietišķās mākslas veidu. Māksliniece nevar iedomāties, ka viņa varētu darīt ko citu. Patiesībā tas ir bērnu nopelns, ka viņa kļuvusi par keramiķi.

Un vēl — arī vīra sapratne un viņa atbalsts. Viņa apguvusi šuvējas arodu, bet, audzinot četrus bērnus, gribēja būt vairāk kopā ar viņiem, tāpēc izvēlējās dzīvot un strādāt mājās, pie reizes arī kaut ko nopelnot. Māksliniece gan nevar lepoties ar augstskolas diplomu, un varbūt tas ir pat ieguvums, ka gājusi pati savu ceļu — pirmos māla veidošanas pamatus viņa apguvusi privāti pie profesionālas keramiķes Zigrīdas Tauriņas. Kādu pusgadu braukājusi pie viņas uz Berģiem. Ar dažādām gudrībām no savas pieredzes dalījusies arī māksliniece Valentīna Aksjonova. Nu bērni izauguši, bet māla mīlestība palikusi. Sava darba turpinātāju Zanda redz jaunākajā meitā Tabitā. Viņai šīs lietas interesē un ir ķēriens.

Četras tehnikas
Zandas darbi ir raksturīgi ar to, ka tie nav veidoti ar podnieka virpu, bet rokām, līdz ar to tajos jaušams kaut kas no senatnīguma. Tiesa, nesen gan viņa iegādājusies podnieku ripu, bet vēl tikai mācās ar to strādāt, sirdij tīkamāki tomēr šķiet rokām darinātie priekšmeti.
Saviem darbiem viņa izmanto četras sev raksturīgas tehnikas: “ielāpu”, augu nospiedumus, māla “desiņas” un izliešanu ģipša formās. To glazēšanai pārsvarā tiek izmantoti dabai tuvi toņi: salātzaļš, debeszils, tumši brūns, balts, pelēks un dzeltens. Ik pa trīs četriem mēnešiem viņa dodas uz Ādažiem, kur ir keramikas izejvielu un aprīkojumu veikals “Keramserviss”, kurš piedāvā materiālus keramiķiem un podniekiem. Tur viņa iegādājas mālu. Pēdējā laikā māksliniece vairāk izvēlas balto un oranžo mālu.

Zanda Ragele pievērsusies arī glezniecībai. To viņa apguvusi gan pašmācībā, gan netālajā Rites tautskolā, kad vairākas vasaras bija iespēja pamācīties gleznot mākslinieces Māras Daugavietes vadībā.

Līdzīgs iedvesmas avots
Dažkārt idejas saviem darbiem neretiete smeļas internetā, bet pati lielākā iedvesmotāja viņai bijusi daba. Ja Jaunsudrabiņš būtu dzīvs, iespējams, būtu satikušies divi gara radinieki, kuru lielākais radošās izpausmes iedvesmas avots ir līdzīgs. Taču viņu satikšanās tomēr notiek, tikai citādā veidā. Pēc Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītājas Ilzes Līdumas iniciatīvas muzejā ne reizi vien izstādīti Zandas darbi. Tie bijuši apskatāmi arī vietējās izstādēs Neretas novadā un tā apkārtnē — Neretā, Pilskalnē, Ērberģē, Lonē, Saukā. Tie aizceļojuši arī ārpus Latvijas — uz Dāniju, Vāciju un Norvēģiju.

Atklāj Sēliju
Zanda nav lielu tirgu apmeklētāja, viņas keramikas izstrādājumi nav nopērkami uz katra stūra. Interesenti viņu atrod pa dažādiem ceļiem. Jau 2013. gadā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 12. klases skolniece Evija Bekmane izveidoja bukletu, kas mudināja tūristus apmeklēt Zandas valstību. Daļa ceļotāju šeit iegriežas, dodoties uz Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju vai arī apmeklējot Neretu, kur par keramiķes darbnīcu uzzina, ieskatoties tūrisma informācijas stendā. Dažreiz viesi ir svētceļotāji uz Aglonu, jo garām mājām ved ceļš. Zanda stāsta, ka ierasti klusāki ir ziemas mēneši, tā tas bija arī šogad, bet pērnvasar gan te miera nebijis ne mirkli. Saistībā ar to, ka daudzi drošības apsvērumu dēļ nebrauca uz ārzemēm, pieauga pašmāju ekskursantu skaits. Viens no iecienītākajiem ceļotāju maršrutiem bija Sēlija. Daudziem tā bija kā Amerikas atklāšana. Daļa savā maršrutā iekļāva arī mākslinieces darbnīcas apmeklējumu. Bija arī pa kādam ārzemniekam. Tālākais viesis bija no Kostarikas.

Katrs ceļotājs vēlējās iegādāties kaut ko no Zandas darinājumiem, un nu gabaliņš no Sēlijas glabājas daudzu ekskursantu mājās svečturu, vāžu, puķupodu vai kādu saimniecībā derīgu priekšmetu veidā.
***
Tagad, kad ārā jaušama pavasara elpa, māksliniece ļaujas vēl vienam savam vaļaspriekam — dārza darbiem. Vēl mirklis, un lielais pavasara sprādziens ies vaļā — raisīsies pumpuri, dārzs piebirs putnu dziesmām, krāšņiem ziediem, fantastiskām smaržām. Un tas viss pa kripatiņai atspoguļosies arī Zandas keramikas darinājumos.

Staburags.lv ARHĪVS

Karaliste, kurā top ar mīlestību darināti darbi

Kategorijas