Stilīgā otrā dzīve

2021. gada 30. marts 00:00

318

Aivas Zīles radītais apģērbs piesaista uzmanību. Jau vairākus gadus dizainere lietotus džinsus, kreklus un bikses pāršuj stilīgos apģērba gabalos, kas gūst aizvien lielāku popularitāti ne tikai zaļā dzīvesveida piekritēju vidū.

— Pastāstiet, lūdzu, kā veidojies apģērba zīmols “Zīle”?
— Tas sākās nejauši pirms aptuveni sešiem septiņiem gadiem, kad pāršuvu vecos džinsus par mēteļiem. Mana lielā meita tobrīd strādāja veikalā “Otrā elpa”, kur dizaina stendā šos mēteļus pārdeva. Tā viens produkts sekoja nākamajam, tika nodibināts uzņēmums un atvērts veikals Rīgā, bet tas nepārcieta otro “kovid” krīzi un tika aizvērts. Tagad mums ir interneta veikals zile-zile.com.

— Kas jūs piesaistīja idejā pāršūt jau lietotu apģērbu, nevis ņemt no baķiem tīrus audumus un no tiem šūt kaut ko jaunu un modernu?
— Iesākumā tas nebija tāpēc, ka man otrreizējās pārstrādes ideja liktos svarīga, man vienkārši vienmēr ir paticis to darīt. Kad apģērba pāršūšana kļuva aizvien populārāka, arī es par to sāku domāt un interesēties. Tagad esmu priecīga, ka daru kaut ko arī vides labā.
Sākumā tas vairāk bija kā joks un tiešām tikai drosmīgie izvēlējās šādu apģērbu, tagad arvien vairāk to uztver kā normālu parādību, un daudzi šo apģērbu izraugās tieši tāpēc, ka tas ir otrreizēji pārstrādāts. Cilvēki arvien vairāk par to domā un pievēršas šai idejai. Protams, tā ir mazākā ļaužu daļa, joprojām “H&M” ir daudz populārāks un pieejamāks arī cenas ziņā.

— Jūs daudz piestrādājat, lai šis apģērbs būtu ne tikai draudzīgāks videi, bet arī aktuāls un interesants.
— Tāds arī ir mūsu plāns. Kad vērām veikalu, uzsvērām, ka šis nav vienkārši kaut kas sašūts no lietotām lietām. Cenšos, lai apģērbs ir pietiekami stilīgs un aktuāls, lai tas nav tikai vecāsmammas pāršūts brāļa krekls vai lupatu deķītis. Kas, protams, arī, ir apsveicami, bet šis tomēr ir nākamais līmenis.

— Kāds ir jūsu apģērba tipiskais valkātājs?
— Cilvēki ir visdažādākie. Viss sākās ar jocīgajiem un zaļi domājošajiem cilvēkiem; kad tas tika pamanīts, valkātāju loks paplašinājās. Ir cilvēki, kuriem patīk apģērba dizains, ir tādi, kas valkā vienkārši idejas vārdā, citi pērk nākamās lietas, jo zina, ka šis apģērbs ir ērts, un ir, protams, nejaušie pircēji. Valkātāju vecuma amplitūda ir no 20 līdz 70 gadiem. Manas drēbes maz izvēlas pusaudži, jo viņiem pārsvarā ir svarīgi izskatīties kā visiem, un retais ir tik drosmīgs.

— Kur ņemat idejas, kā kalnu ar lietotiem džinsiem pārveidot mēteļos un kleitās?
— Grūtākais nav atrast ideju, bet gan to realizēt, jo rokas ir tikai divas, bet ideju krietni vairāk. Parasti apģērbs pats pasaka priekšā. Tāpēc es arī sāku ar džinsiem, jo pie tiem ir strādājuši iepriekšējie dizaineri, kas ir ieguldījuši daudz darba. Tur ir detaļas, krāsas, un man ir žēl, ka metam džinsus ārā, jo tie vairs neliekas moderni, kaut gan nemaz nav novalkāti. Šujot es cenšos saglabāt iepriekšējā dizainera darbu, es to uztveru kā sadarbību starp mani, dizaineri un valkātāju.

— Vai jums ir gadījies dzirdēt, ka otrreiz lietotajam apģērbam ir slikta aura?
— Jā, protams, sākumā tas bija bieži, cilvēki teica, ka lietotu viņiem nevajag. Un es necenšos nevienu pārliecināt, ja tā liekas, tad tā ir, es tur neko nevaru izmainīt. Taču, ja aizdomājamies par izpārdošanām veikalos, kad vienu apģērba gabalu uzmēra tik daudz cilvēku, ieskaitot apakšveļu, vai to varam saukt par jaunu? Tas apģērbs ir apstrādāts ar ķīmiskām vielām, un vispirms tas ir jāmazgā, lai varētu vilkt mugurā. Iespējams, mans apģērbs tādā ziņā ir tīrāks, esmu to mazgājusi, pāršuvusi un izmainījusi, arī audums sevi ir labi pierādījis.

— Kā vērtējat to, ka aizvien aktīvāk attīstās interneta vietnes, kurās cilvēki pārdod savu apģērbu, piemēram, andelemandele.lv vai atverskapi.lv?
— Ja gadās nopirkt lietas, kas pašam neder, tādēļ tās pārdod citiem, tad viss ir kārtībā. Taču, ja tas nesamazina pirkšanas daudzumu, ja turpinu pirkt desmit jaunas kleitas mēnesī, ko pārdodu tālāk, tad īsti neredzu tam jēgu. Pati daudz neiegādājos apģērbu, un, ja es nopērku lietu, ko tiešām valkāju, tad neesmu tas sliktākais pircējs.

— Vai jums ir kādi ieteikumi, kā varam samazināt vides piesārņojumu tieši tekstilizstrādājumu jomā?
— Tā, kā tagad māca un iesaka darīt, esmu dzīvojusi vienmēr, tas man nešķiet nekas īpašs. Neesmu aizrāvusies ar apģērba pirkšanu, tas vienmēr ticis valkāts ilgu laiku, ja kas saplīst, tiek salabots vai pāršūts. Mani bērni ir valkājuši radu bērnu drēbes, un viņu drēbes ir valkājuši citi bērni. Man ir nesaprotami, ka var izmest jaku vai bikses tikai tāpēc, ka ir saplīsis slēdzis.
Ja man kaut kas jāiesaka, es jebkuram varētu ieteikt kritiskāk izvērtēt savus iepirkšanās paradumus un pirkt tikai tad, kad tas ir nepieciešams, nevis tad, kad jāremdē savas dvēseles noskaņa ar jaunu kleitu. Lietotā apģērba veikalu pārdošanas rādītāji esot sasnieguši veikalu “Zara” radītājus, taču es tajā nesaskatu neko labu, jo “Zara” pārdošanas rādītāji nav kritušies. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk pērkam un nesam uz lietoto preču veikaliem. Arī ziedotājiem būtu rūpīgi jāizvērtē tās drēbes, ko atdod labdarībai, lai nebūtu tā, ka savu atkritumu pārstrādes problēmu cilvēki noveļ uz labdarības veikalu pleciem.

Staburags.lv ARHĪVS

Stilīgā otrā dzīve

Kategorijas