Sibīrija palīdz ieraudzīt lietas to patiesajā samērā

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente

2021. gada 30. marts 00:00

Sibīrija palīdz ieraudzīt lietas to patiesajā samērā

Šogad aprit 72 gadi, kopš Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 25. marta rītā sākās masu deportācijas akcija “Krasta banga”. Tā bija viena no lielākajām pēckara laika deportācijām PSRS un lielākā izsūtīšana Baltijā, kad mūža nometinājumā uz Sibīriju aizveda 95 tūkstošus cilvēku. Pirms šīs gadadienas vēstulē Eiropas Parlamenta prezidentam Dāvidam Sasoli mēs, vairāki Baltijas valstu deputāti, atgādinājām, ka šī nozieguma pret cilvēci —1949. gada 25. martā padomju režīma īstenotās masu deportācijas — upuri lielākoties bija vecāka gadagājuma cilvēki, sievietes un bērni, jo nacistu un padomju agresijas dēļ daļa vīriešu bija gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā un tam sekojošās pretošanās cīņās, daļa — jau bija izsūtīta uz gulaga nometnēm vai, glābjot savu dzīvību, bija devušies trimdā. Pirms iekāpšanas lopu vagonos daudzi izsūtītie pēdējo reizi pieskārās savai dzimtajai zemei, jo daļai bija lemts iet bojā ceļā uz Sibīriju vai piespiedu nometinājuma vietās.

Atbildot mūsu vēstulei, Eiropas Parlamenta prezidents plenārsēdes un darba sesijas atklāšanā norādīja, ka 25. marts ir sēru un atceres diena Baltijai, kad tiek pieminētas padomju masveida deportācijas uz Sibīriju, no kurienes atgriezties izdevās nedaudziem, tādēļ ir ļoti būtiski mums visiem kopā pieminēt šos ļaudis, lai šādi cilvēktiesību pārkāpumi nekad vairs neatkārtotos. Uz Sibīriju izsūtītie Eiropas Parlamentā pirmo reizi tika godināti ar klusuma brīdi, kas bija ne vien dziļi simbolisks, bet arī patiesi saviļņojošs brīdis.
Pieminot šo traģisko notikumu mūsu kopīgajā Eiropas vēsturē un godinot deportēto cilvēku piemiņu, pārdomāju arī tās grūtības, ko šobrīd piedzīvojam pandēmijas laikā.

1949. gada 25. martā mans tēvs Aivars un vecmāmiņa Milda tika izsūtīti uz Sibīriju. Šajā dienā tikai no Latvijas vien izsūtīja 42 125 cilvēkus. Mans tēvs un vecmāmiņa izsūtījumā pavadīja astoņus gadus. Mana mamma Ligita, kuru kopā ar 15 424 cilvēkiem izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā, izturēja 17 gadus.

Šis man bija otrais 25. marts kopš tēva došanās pie manas mammas mūžībā. Viņas izsūtīšanas dienu katru gadu atzīmējam īpaši. Tāpat kā 14. jūniju, kas pārcirta manas mammiņas pusaudzes sapņus. Ikreiz, kad pandēmijas smagums un nogurušo cilvēku dusmas spiež mani pie zemes, sev saku: “Kaunies, tavi vecāki izturēja Sibīriju, aukstumu, badu, pazemojumus, reģistrāciju čekas kantorī, aizliegumu atstāt sādžu. Kas gan ir mājsēde pašas iekārtotajā dzīvoklī, pienākums valkāt maskas un slēgti veikali pret tavu vecāku Sibīrijas sadragāto jaunību!” Un tas man palīdz lietas ieraudzīt to patiesajā samērā un saņemties. Mani vecāki atgriezās Latvijā un, visbrīnumainākais, neļāva sarūgtinājumam par piedzīvoto netaisnību un necilvēcību sagandēt sevi. Viņi bija gaiši cilvēki.

Godinot ģimenes piemiņu, savas dzimtas likteni izsūtījumā esmu aprakstījusi grāmatā “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”. Tas ir dokumentāls stāsts par manu vecāku un vecvecāku — Dreifeldu un Kalniešu ģimenes locekļu — traģiskajiem likteņiem izsūtījumā Sibīrijas gulaga nometnēs un nometinājumā. Šo ļoti personīgo stāstu par tēva un mātes necilvēcīgajām ciešanām Sibīrijā grāmatā esmu sasaistījusi ar svarīgākajiem tā laika Eiropas vēstures un politikas notikumiem, parādot, kā nekontrolētas varas gaiteņos pieņemtie lēmumi sakropļo veselu tautu dzīvi uz paaudžu paaudzēm.
Grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir viens no visvairāk
tulkotajiem latviešu mūsdienu literatūras darbiem, kas līdz šim tulkots 16 valodās — grāmatas formātā tā izdota franču, čehu, itāļu, vācu, zviedru, flāmu, angļu, somu, albāņu, arābu, japāņu, krievu, poļu, spāņu un tamilu valodās, bet kā e-grāmata lasāma spāņu valodā. Eksotiskākā no šīm ir tamilu valoda — tā ir sena un mūsdienās viena no pasaulē lielākajām valodām, kas aptver desmitiem miljonu lielu auditoriju. Katrs jauns šīs grāmatas tulkojums ļauj arvien lielākam skaitam cilvēku savā valodā lasīt par tai maz zināmo vai pat pilnīgi nezināmo Latvijas vēsturi un par komunistiskā režīma noziegumiem. Rudenī grāmata sasniegs atkal jaunu auditoriju, jo tiks izdota vēl vienā tulkojumā — tā nāks klajā ungāru valodā.

Staburags.lv ARHĪVS

Sibīrija palīdz ieraudzīt lietas to patiesajā samērā

Kategorijas