Mūžs uz skatuves

2021. gada 26. marts 00:00

385

Es jūs tik varu mīlēt
Šai mūžā, šai vakarā...

Ar rindām no mūzikla “Māsa Kerija” savu atmiņu stāstu iesāk Skaidrīte Gasparoviča. Viņa ir Pētera Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas kora klases skolotāja. Šajā mēnesī, “pateicoties” pandēmijai, bez koncerta un aplausiem, klusi nosvinēja 70. dzimšanas dienu.

Saruna ar Skaidrīti bija viena no retajām, kuras laikā intervējamais ne tikai runā, bet arī dzied. Pirmajā brīdī jutos neierasti, kā sakautrējies. Kad skanēt sāk fragments no mūzikla “Māsa Kerija”, atceros dziesmu no savas bērnības. Skaidrītes balss skan ļoti spēcīgi, dzidri. Pusminūti jūtos kā koncertā, vidē, kuras pēdējā gada laikā man tik ļoti pietrūkst.
Jubilāre savulaik uz lielās skatuves kāpusi bieži. Pirms darba Aizkraukles Mūzikas skolā viņas ikdiena pagāja Valsts Rīgas Operetes teātrī. Astoņdesmito gadu sākumā piedalījās izrādēs “Māsa Kerija”, “Trijmeitiņas”, “Balle Savojā” un citās. Tad arī vasaras mēnešos izbraukājusi Krievijas “Zelta loka” pilsētas, uzstājoties Jaroslavļā, Gorkijā (tagad Ņižņijnovgoroda), Tulā un citās. Vairāki koncerti, operetes izrādes krievu trupas sastāvā notika arī Maskavā Satīras teātrī. “Piedzīvojumiem bagāts laiks,” atceras Skaidrīte. Vēlāk, vairāk nekā 30 gadu, un joprojām savas zināšanas un mīlestību atdod jaunajiem talantiem.

Tētis dzied, meita spēlē
Skolotājas bērnības zeme ir Subates pusē. Skaidrītes mammu sauca Vilma, tēti — par Aleksandru. Viņš kā betonētājs piedalījās Ķeguma un Pļaviņu HES celtniecībā. Līdz ar tēva darbavietas maiņu uz toreizējo Stučku 1960. gadā pārcēlās visa ģimene, un te arī sākās skolas gaitas.

Par savu klasi viņa saka: “Bijām tādi, kurus skolā vēl ilgi atcerējās. Aktīvi gan sportā, gan kultūras dzīvē. Klasesbiedru vidū bija gan Dace Kuršinska, kura ilgus gadus vadīja Jaunjelgavas kultūras namu, gan vēlāk ilggadējā Aizkraukles Mākslas skolas direktore Taiga Kalvišķe, ar kuru kopā skolas laikā kļuvām par solistēm Valda Reisnera vadītajā estrādes ansamblī.” Tajā laikā iestājusies arī Ogres Mūzikas skolas filiālē Aizkrauklē, mācījusies akordeona spēli pie skolotāja Jura Zilvera. Agrāk mūzikas skola pilsētā ierūmējās kultūras nama pagrabiņā, vēlāk — tagadējās mākslas skolas telpās. Abiem Skaidrītes vecākiem balsis bijušas labas, sadziedāšanās mājās bija ikdiena. Tēvs bija tenors, vienmēr gribējis dziedāt solo, jo īpaši “Zilo lakatiņu”, un meita ar akordeonu spēlēja pavadījumu.

Mācās no zvaigznēm
Skaidrīte zināšanas mūzikā turpināja krāt Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas vokālajā klasē, vēlāk Latvijas Valsts konservatorijā. Praksē norīkoja uz Rīgas 50. vidusskolu. “Tur mums gāja raibi,” saka Skaidrīte. “Paši vēl pavisam jauni, un vecāko klašu skolēni nesa mūs cauri. Toreiz man pacietības mērs bija pilns, sev un citiem teicu — nekad nemācīšu, nestrādāšu par skolotāju!” Pēc augstskolas absolventus sadalīja pa teātriem, skolām. Skaidrīti uz trim gadiem norīkoja darbā Valsts Rīgas Operetes teātrī. Trīs gadu vietā Operetē pagāja aptuveni astoņi gadi. “Sākums bija grūts. Cita vide, cilvēki. Mākslinieki bija interesanti gan dzīvē, gan uz skatuves. Mācījos no Edgara Zvejas, Renātes Šteinbergas, Harija Misiņa un daudziem citiem,” stāsta skolotāja.

Izkopts pussimt jaunu balsu
Astoņdesmito gadu beigās Padomju Savienībā sākās pārmaiņu laiks, kultūrai naudu atvēlēja arvien mazāk un lielo skatuvi nomainīja uz mazāku — mācību klasi.

Vai toreiz sev uzdeva jautājumu — turpināt mākslinieces karjeru vai nodoties pedagoģijai? Skaidrīte teic, ka studējot akcents likts uz kamerdziedāšanu, kas nav gluži tas pats, kas opera. Turklāt tajā laikā likvidēja vairākas ar mūziku un vokālo mākslu saistītas iestādes, un nākotne šajā virzienā nebija daudzsološa.

Tolaik Aizkrauklē kultūras nodaļas vadītājs Jānis Liepiņš piedāvāja strādāt mūzikas skolas kora klasē par solodziedāšanas skolotāju. Drīz vien darba pienākumu kļuva vairāk, un 25 gadus Skaidrīte bija arī mācību daļas vadītāja. Pedagoģes darbā viņai līdz šim bijuši 48 absolventi. Daži pēc skolas turpinājuši iet mūzikas ceļu.

Stāstot par darba ikdienu skolā, Skaidrīte saka — ar skolēnu notiek 40 minūšu mācību stunda, kurā strādā tikai divatā. Līdz ar to var labi iepazīt katra audzēkņa rakstura nianses. Vieni uz skolu nāk jau ar savu gatavu, diemžēl maldīgu izpratni par dziedāšanu, un tāpēc skolotājam jāpieliek ne mazums darba pamatzināšanu nodošanai.

Dziedāja arī savās kāzās
Skaidrītes vīrs Ārijs ir viņas novadnieks, un kāzas rīkotas laikā, kad mācījusies augstskolas otrajā kursā. Arī šis pasākums nepagāja bez dziesmas viņas izpildījumā un, kā šodien atceras, ka dziedājusi tolaik populāro Gunāra Freidenfelda dziesmu “Kaktuss”.
Ārijs Skaidrīti vienmēr atbalstījis, un tāpat viņa, kad vien bijusi nepieciešamība, ar lielu entuziasmu piedalījusies Ārija darbā. Viņš Aizkraukles pusē bija atbildīgs par dažādu sporta sacensību rīkošanu. Tāpēc likumsakarīga bija Skaidrītes piedalīšanās moto un autokrosu, ūdens motosporta sacensību rīkošanā un norisē.

Bez “cepšanās” nevar
Runājot par savu darbu, salīdzinot metodes, ar kādām mūzikas skolā strādāja agrāk un pēdējos gados, skolotāja saka — esam kļuvuši maigāki, un tagad paralēli jānodarbojas ar bērna psihi. Tas nozīmē, ka šajā virzienā jāmācās arī skolotājam. “To, kas noticis bērna ģimenē, satraukumu vai prieku, visu var nolasīt viņa uzvedībā, noskaņojumā,” stāsta Skaidrīte. “Ir reizes, kad atnāk uz nodarbību pilnīgi ne savā sejā. Tad no sirds jāizrunājas, jāuzmundrina. Esmu jūtīga, un mani kolēģi smej, sakot, ka jāiet bērēs par apraudātāju. Ja ielās redzu, ka kādam bērnam citi dara pāri, nevaru vienaldzīgi paiet garām. Eju klāt un iejaucos. Meita man pārmet, saka — mamma, ko tu “cepies” par visu?!”

No skolas grūti šķirties
Pašu skolotāju kopš jaunības gadiem un joprojām aizrauj Raimonda Paula mūzika un krievu dziedātāja Muslima Magomajeva balss. Mājās mūzika ir kompaktdisku kolekcijā, bet arī pati bieži sēžas pie klavierēm. Meita Kristīne, kas pašlaik dzīvo Anglijā, savu ikdienu ar mūziku nav saistījusi. Mūzikas skolu pabeigusi, klavieres spēlē labprāt un savam priekam uzdzied kopā ar mammu. Agrāk ciemos nāca ģimenes draugi, un nevienas viesības nepagāja bez kopīgas muzicēšanas.

Joprojām īpašumā ir vecāku māja Subatē, un arī tā prasa pieskatīšanu, rūpes. Vai vēlāk Aizkraukli varētu nomainīt ar dzīvi laukos? Skaidrīte tādu iespēju pieļauj. “Pagaidām būtu grūti šķirties no skolas. Man te tik labi bērni. Ļoti veiksmīgs bija 2019. gads, kad Daugavpilī notika diriģentam Staņislavam Brokam veltīts konkurss. Vairāki no maniem audzēkņiem — Dārta Šteinberga, Adriana Ozola — uzrādīja labu sniegumu, bet Linards Reize savā grupā ieguva pirmo vietu. Biju tik patīkami pārsteigta! Šādu gandarījumu ne ar ko nevar atsvērt.”

Staburags.lv ARHĪVS

Mūžs uz skatuves

Kategorijas