Staburags.lv ARHĪVS

Ar ziediem piemin represētos

Ar ziediem piemin represētos

Vakar visā Latvijā, arī Aizkraukles reģiona novados, pieminēja tos vairāk nekā 40 000 cilvēku, kurus pirms 72 gadiem izrāva no mājām, darbavietām un skolas soliem, lai izsūtītu uz tālo Sibīriju. Pulcēšanās ierobežojumu dēļ publiski atceres brīži netika rīkoti, cilvēki, piemiņas vietās iededzot svecītes un noliekot ziedus, individuāli pieminēja represētos.

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku — ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Kopējā izsūtīto skaitā bija arī 3369 bērni vecumā līdz septiņiem gadiem un 7621 vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas mērķis bija iznīcināt ekonomiski spēcīgās zemnieku saimniecības un apspiest iedzīvotāju pretošanos.

Aizkraukles pagasta sākumskolas kolektīvam ir tradīcija 25. martā doties pie piemiņas akmens “Tiem, kas nepārnāca’’ un ar klusuma brīdi godināt tos, kas palika tālajā Sibīrijas zemē. Šogad pasākumā klātienē piedalījās tikai pirmsskolas grupas, jo skolēni mācās attālināti. Pirmsskolas skolotājas no rīta, izmantojot videomateriālus, bērniem īsi pastāstīja par 1949. gada 25. marta notikumiem un aizvesto cilvēku likteņiem, informē skolas direktore Janīna Zolotorenko. Katra grupa atsevišķi kopā ar direktori, saviem skolotājiem un skolotāju palīgiem pie akmens nolika vecāku sarūpētos ziedus un pūpolzarus.

“Katru nāciju veido tās vēsture un kolektīvās atmiņas. Šodien mēs atceramies tos desmitus tūkstošus cilvēku, kuri pēkšņi, vienā dienā, tika izrauti no savas dzīves šeit, dzimtenē — Latvijā, un aizvesti uz Sibīriju, kur daudzi gāja bojā. Šodien mēs pieminam svešo varu upurus, kā tas ir teikts Latvijas Satversmē. Šis ir viens no tiem datumiem, kas veido mūsu, latviešu, šodienas skatu uz pasauli. Mēs arī vērtējam, kā pasaule attiecas pret to noziegumu. Līdz ar to es teiktu, ka tas ir viens no traģiskākajiem, bet arī svarīgākajiem datumiem latviešu nācijas vēsturē, ko mēs šodien pieminam. Tas ir neaizmirstams, un to mēs vienmēr atcerēsimies, lai šie upuri nebūtu bijuši velti. Tas ir mūsu šodienas brīvās Latvijas uzdevums šo piemiņu turēt cieņā un godā,” noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, šajā dienā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.