Aizkraukliete veikusi Latvijā unikālu ķirurģisku operāciju

2021. gada 23. marts 00:00

Šī gada sākumā Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas torakālie ķirurgi Dr. med. Artjoms Špaks un Krista Grigoroviča veica līdz šim Latvijā nebijušu operāciju, palīgā ņemot datoru un trīsdimensionālo (3D) printeri.

Kristas Grigorovičas dzimtā puse ir Aizkraukle, un te joprojām dzīvo viņas vecāki. Pati gan jau labu laiku ir rīdziniece un uz Aizkraukli atbrauc tikai ciemos. Rezidentūras sākumā brīvdienās strādāja arī Aizkraukles slimnīcas traumpunktā.

Reizi mēnesī viņai ir dežūras Talsu slimnīcā, kā arī līdztekus darbam Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Krista apmāca topošos ārstus ķirurģijas priekšmetā Rīgas Stradiņa universitātē.

Pirms runāt par šogad veikto operāciju, jautāju Kristai, vai viņas aizrautība ar medicīnu, konkrēti ar ķirurģiju, ir mantota no vecākiem?
— Maniem vecākiem nav saistības ar medicīnu. Jau kopš bērnības zināju, ka gribu kļūt par ārsti. Esmu novērojusi, ka pēdējos gados medicīnu studēt izvēlas vairāk sievietes nekā vīrieši, kā arī tieši ķirurga profesiju arvien vairāk izvēlas tieši sievietes. Līdz ar to arī sieviete ķirurģe nav vairs tik neierasti. Protams, plaušu jeb torakālā ķirurģija ir specifiska. Pēc universitātes gadu nostrādāju slimnīcā Īrijā bērnu sirds un plaušu ķirurģijas nodaļā kā jaunā ārste. Šajā laikā pamatīgāk iepazinu šo ķirurģijas virzienu un nolēmu turpināt tajā strādāt. Man jautā — kas rada gandarījumu par paveikto darbu? Galvenais, ar ko sastopas torakālais ķirurgs, ir pacienti ar onkoloģiskajām saslimšanām, kuri bieži, uzzinot diagnozi, ir nobijušies, satraukti, nomākti, un apziņa, ka es ar savu darbu varu viņiem palīdzēt vai nu pilnībā izārstēties, vai vismaz paildzināt dzīves ilgumu, ir mana lielākā motivācija.

Svarīgi saglabāt arī vizuālu pievilcību
— Vai šāda prakse — 3D printeru izmantošana ķirurģijā — pasaulē izplatīta?
— Pasaulē šādas vai līdzīgas metodes izmanto arvien biežāk. Konkrētajā gadījumā paciente bija gados jauna (25 gadi) sieviete ar retu krūšu kaula audzēju. Jāsaprot, tas, ka krūškurvis kopumā ir gan rigida (nekustīga), gan tajā pašā laikā elastīga struktūra, jo tā uzdevums ir aizsargāt iekšējos orgānus un nodrošināt elpošanu. Tā kā šis gadījums saistīts ar onkoloģiju, tad mūsu uzdevums bija izņemt krūšu kaulu ar pietiekami lielu attālumu līdz veselajiem audiem. Jāatceras, ka pie krūšu kaula stiprinās ribas un atslēgas kauli. Tāpēc šeit ir īpaši svarīgi aizstāt kaulu ar iespējami identiskāku implantu. Ņemot vērā, ka konkrētajam kaulam ir sarežģīta forma, standarta implantu nav, tādēļ ar nodaļas vadītāju dr. Špaku nolēmām izprintēt konkrētās pacientes kaula implantu. Tādējādi nodrošinot gan labu funkcionālo, gan estētisko funkciju. Iepriekš līdzīgos gadījumos kauls tika aizstāts ar muskuli, vai nu ar taisno vēdera vai krūšu muskuļa palīdzību, kas, protams, radīja gan izteiktu vizuālu defektu, gan arī tik labi nenodrošināja krūškurvja funkciju, un arī atlabšanas periods pēc šadām operācijām bija ievērojami ilgāks. Konkrētā paciente pēc mūsu operācijas tika izrakstīta no slimnīcas piektajā pēcoperācijas dienā.

Diezgan izplatīts ir arī iekaisums locītavā, kur atslēgas kauls savienojas ar krūškurvja kaulu. Tad biežāk izlīdzas, kaulu aizvietojot ar muskuli, lai nodrošinātu labāku iekaisušo audu apasiņošanu un dzīšanu. Šis variants nav anatomiski precīzs un pacientam rada diskomfortu, bet likt implantus iekaisušajos audos ir ļoti riskanti.

— Vai zināmi arī citi gadījumi, kad nosacīti “izdrukā”, piemēram, kaulus?
— Ir zināmi gadījumi, kad ar 3D printeri drukā kaulus no titāna, kas, protams, ir ļoti dārgs process. Šajā gadījumā printeris jāapgādā ar titāna pulveri. Pasaulē aprakstīti arī eksperimentāli gadījumi, kad kaulus drukā no jau gataviem bioloģiskajiem materiāliem.

Izgatavoja precīzu kaula kopiju
— Kā printeris noderēja jūsu konkrētajā gadījumā?
— Pacientei veica datortomogrāfiju, un tās rezultātus ievadīja datorprogammā, kas savukārt uzmodelēja precīzas krūšu kaula aprises un izdrukāja šo kaulu. Jāsaprot, ka šo kaulu pacientei neieoperēja. To izmantoja, lai izveidotu medicīniskā silikona veidni. Pēc tam šo veidni sterilizēja, un jau operācijas laikā to piepildīja ar medicīnisko cementu un rezultātā ieguva mākslīgu kaulu, kas ir precīza izoperētā kaula kopija. Šo cementu plaši izmanto endoprotezēšanā (slimas locītavas aizvietošanā ar mākslīgu), un to neatgrūž cilvēka ķermenis. Līdzās esošo kaulu šūnas apaug — saaug ar šo mākslīgo kaulu. Var teikt, ka ar samērā mazām izmaksām panācām ļoti labu rezultātu.

— Cik ilgā laikā veicāt šo operāciju?
— Apmēram četras stundas. Kaulam apkārt ir muskuļi, kurus, profesionālajā valodā runājot, vajadzēja mobilizēt jeb nedaudz pārvietot. Darbības, tajā skaitā krūšu kaula izgriešana un izņemšana, bija jādara ļoti uzmanīgi, jo aiz šī kaula krūškurvī ir sirds.

— Kad notika šī operācija, un kā paciente tagad jūtas?
— Operācija bija janvārī, un ir pagājis pietiekami daudz laika, lai novērtētu rezultātu. Paciente pēc operācijas bija ieradusies uz atkārtotu vizīti un veica datortomogrāfiju. Redzētais mūs, ķirurgus, ļoti apmierināja. Arī pati paciente ir apmierināta, jo nav ne kustību ierobežojumu, ne arī sāpju. Par operāciju vien liecina tikai ādas rēta.

— Var teikt, ka tā bija drosmīga operācija?
— Savā ziņā jā. Pirmkārt, tāpēc, ka iepriekš nebijām izmantojuši 3D printeri, otrkārt, vienmēr ir iespēja, ka kaula implants iekaisīs vai nesaaugs ar pārējiem, dzīvajiem, kauliem.

— No šāda gadījuma mācās arī citi ķirurgi pasaulē?
— Protams, ka mūsu pieredzi nodosim arī citiem kolēģiem. Visticamāk, prezentējot šo gadījumu medicīniskā konferencē.

— Vai šādu tehnoloģiju izmantošana nākotnē varētu būt ierasta?
— Jā, līdzīgos gadījumos turpmāk pacientiem piedāvāsim arī šādu metodi.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukliete veikusi Latvijā unikālu ķirurģisku operāciju

Kategorijas