Arī mums tas mērs ir pilnīgi līdz brošai!

Iveta Skaba, laikraksta “Staburags” korektore

2021. gada 23. marts 00:00

380

Arī mums tas mērs ir pilnīgi līdz brošai!

Aizvadītā nedēļa sākās ar kārtējiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai, un tie būs spēkā līdz Lieldienām. Klātienē atļauts strādāt tikai tiem, kam darba specifika neparedz strādāt attālināti. Arī bērnudārzu drīkst apmeklēt tikai tie bērni, kuriem vecāki nevar nodrošināt pieskatīšanu. Katram šādam lēmumam stājoties spēkā, gribas cerēt, ka saslimstība mitēsies, bet tā nenotiek. Esam neapmierināti, ka aizvien slēgti apģērba un apavu veikali. Tas arī saprotams. Bērni aug, arī pieaugušajiem, mazāk kustoties un vairāk laika pavadot mājās, mainās auguma aprises un vecā kārta vairs neder. Ne visi drēbes un apavus var iegādāties internetā, bez pielaikošanas. Ja pāris dienu pēc kārtas saslimušo skaits un pozitīvo testu īpatsvars samazinās, šķiet, uzausis neliels cerību stars, kas, nākamajās dienās skaitam būtiski palielinoties, atkal izgaist. Pie tam saslimušajiem tiek atklāti jauni vīrusa paveidi, kas ir lipīgāki.
Aizvien turpinās riņķadancis ap vakcīnām un vakcināciju.

Portālā “Mana balss” iniciatīva par Vakcinācijas projekta biroja slēgšanu guva vairāk nekā 18 000 cilvēku atbalstu, pārsniedzot robežu, kad iniciatīvu var iesniegt izskatīšanai Saeimā. Taču veselības ministrs Pavļuts pirmdienas rītā nāca klajā ar paziņojumu par biroja reorganizāciju, proti, turpmāk tas būs Nacionālā veselības dienesta (NVD) struktūrvienība. Tas man atgādina mapes pārvietošanu no viena plaukta otrā — saturs nemainās, tikai vieta. Algas pielīdzinās attiecīgi NVD speciālistu darba samaksai, taču vajadzības gadījumā biroja darbiniekiem tiks noteiktas piemaksas “līdzīgi kā citiem speciālistiem Covid-19 laikā”. Tā paudis pats ministrs. Kā lai jūtas NVD darbinieki, kuru darbs tik dāsni netiks atalgots? Mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija itin labi iztiek bez šādas institūcijas, tādēļ nesaprotu, kāpēc mums vajadzīgs šāds “augsta līmeņa nacionālā mēroga projekts”?!

Pagājušajā nedēļā vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, iespējamo blakņu dēļ pārtrauca iedzīvotāju vakcinēšanu ar vakcīnu “AstraZeneca”. Vakcīnu sava tēva nāvē vainoja arī mūziķis Ikars Ruņģis, atstādams ierakstu “Facebook” vietnē, tas gan drīz pazuda no tās. Ceturtdien Eiropas Zāļu aģentūras vadītāja Emera Kuka paziņoja, ka vakcīna ir droša un efektīva un “ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus”. Nevar tam nepiekrist, tomēr jāatzīst, ka tādējādi vēl vairāk iedragāta uzticēšanās šai vakcīnai.

Cilvēki neapmierināti, ka vakcinēties iespējams tikai ar viena ražotāja vakcīnu. Piemēram, Latgales puses iedzīvotāji labprāt vakcinētos ar Krievijā ražoto “Sputnik V”. Arī citos valsts novados cilvēki gribētu potēties ar “Sputnik V” un gatavi gaidīt, kad to apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra. Man tiešām žēl ģimenes ārstu, kuriem jāstrādā ar to, kas ir un cik ir, jo neko citu nevar piedāvāt, tā kā vakcīnu trūkst. “Mediķi dzīvo vājprātīgā ciklā — cilvēki negrib vakcinēties, mēs pārliecinām; viņi grib, nav vakcīnu, pēc tam atkal negrib,” tā šā brīža situāciju raksturo Daugavpils slimnīcas vadītājs.

Diemžēl vakcīnu trūkums nav tikai Latvijas problēma. To pietrūkst arī citur pasaulē, kas ietekmē vakcinācijas tempu, lai apturētu trešo Covid vilni. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena piedraudēja pārtraukt “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu eksportu, ja Eiropas Savienība vispirms nesaņems tai paredzētās piegādes. Vakcīnu trūkums atsevišķu valstu vadītājiem liek skatīties Austrumu virzienā. Par “Sputnik V” iegādi domā Vācija. Ungārija, negaidot Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ar to savus iedzīvotājus vakcinē pilnā sparā. Savukārt Slovākijā “Sputnik V” iegāde izraisījusi politisko krīzi. Grūti gan paredzēt, kā šis medicīniski politizētais komercprocess beigsies, taču gribētos, lai Gibraltāram, vienīgajai valstij, kas iedzīvotāju vakcināciju pabeigusi, drīzumā pievienotos arī citas. Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis apgalvo, otrajā ceturksnī vakcīnu vajadzētu pietikt visiem potēties gribētājiem.
Jau otro gadu klusāk, nekā ierasts, aizvadīts 16. marts — Leģionāru atceres diena. Kritušo piemiņu varēja godināt, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un Lestenes Brāļu kapos. “Panorāmā” redzētajā sižetā apbrīnu viesa kāds kungs, bijušais leģionārs, kuram 97 gadu vecums nebija šķērslis, lai ierastos Lestenē, atcerētos savus kritušos cīņu biedrus un smagās kaujas Volhovā. Ar pavēli uzlikts pienākums, par kura nepildīšanu vajadzētu stāties kara tribunāla priekšā, — 19 gadu vecumā viņam nebija citas izvēles. Manuprāt, viens no šīs dienas vēstījumiem ir, ka abas lielvaras — gan krievu, gan vācu — bija noziedzīgas. Neba viens brālis karā gāja, lai otru šautu. Atliek paust nožēlu, ka nesarūk to indivīdu skaits, kas to uzskata par nacisma glorificēšanu.

Aizvadītajā nedēļā novadu vēlēšanu komisijas sāka pieņemt deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 5. jūnijā. Šogad jaunu vietējo lēmējvaru nevēlēs rīdzinieki. Aizkraukles novada vēlēšanu komisija kā pirmo saņēma partijas “Latvijas attīstībai” un “Vidzemes partijas” kopīgo sarakstu. Sarakstus var iesniegt līdz 6. aprīlim. Apvienotā novada dzīvi vadīs 19 domnieki, un sadzirdēti gribēs būt vēlētāji kā Aizkrauklē un Koknesē, tā Vietalvā, Iršos, Pilskalnē un citur.

Šie gan nav vienīgie aizvadītās nedēļas notikumi. Piektdien premjeru kārtējo reizi aizkaitināja neproduktīvās diskusijas stratēģiskās vadības sanāksmē. Gaidot no ministriem konkrētus, nevis vispārīgus priekšlikumus, valdības galva aizsvilās: “Es aicinu beigt runāt ministrus, ka mums vajag citādi strādāt, un vienreiz sākt strādāt citādi! Man pašam tas mērs ir pilnīgi līdz brošai!” Kariņa kungs, mums tas mērs sen jau ir līdz brošai! Arī mēs gribam kurpes un jakas pirkt veikalā, saņemt vakcīnu un būt drošiem par rītdienu. Taču šobrīd mēs staigājam pa naža asmeni, un, kamēr nebeigsies tukšā muldēšana, nekas cits kā iedzīvotāju dusmas un neapmierinātība neradīsies.
Sestdien vairākās vietās Rīgā pulcējās cilvēki, kas neapmierināti ar Covid-19 ierobežojumiem. Speciālisti uzsver — lai iegūtu pūļa imunitāti, nepieciešams vakcinēties vismaz 70% iedzīvotāju. Vērojot šādus un līdzīgus saietus, jāpiekrīt dzejniecei Andai Līcei, “cik bēdīgā stāvoklī šodien ir sabiedrības kolektīvā imūnsistēma”.

Sestdien, 20. martā, sākās astronomiskais pavasaris. Pārfrāzējot Raiņa sacīto, ziema vēl kauj pavasari ar sudraba zobentiņu. Vēl paber sniegu, dod vaļu ziemelim, lai pūš, daždien pavisam stipri, līdz kaulam. Taču sirds ir pavasarī ar saulainiem rītiem, sniegpulkstenītēm un krokusiem, ar gaisā vīterojošiem cīruļu treļļiem. Lai tas dod spēku izturēt!

Staburags.lv ARHĪVS

Arī mums tas mērs ir pilnīgi līdz brošai!

Kategorijas