Staburags.lv ARHĪVS

Trešais vilnis Anglijā un Vācijā tautiešu skatījumā

Ināra Sudare

2021. gada 23. marts 00:00

99
Trešais vilnis Anglijā un Vācijā tautiešu skatījumā

Mūsu tautiešiem ārzemēs jautājām, kā Lielbritānijas paveida vīrusu viņi pārdzīvoja Anglijā un kāda situācija ir Vācijā, kurā  pašreiz plosās koronavīrusa trešais vilnis. Sestdien Vācijā tika ziņots par vairāk nekā
16 000 jaunu saslimšanas gadījumu ar Covid-19.

Jau februāra vidū Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs preses konferencē žurnālistiem stāstīja, ka  Latvijā atklātie trīs Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi  nozīmē, ka slimība strauji var izplatīties dažādās vietās. Pirms dažām dienām  Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš informēja, ka Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Lielbritānijas paveids Latvijā ir izplatīts 20—25% gadījumu. Viņš arī pieļauj, ka Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Lielbritānijas paveids jau ir kļuvis par dominējošo celmu Latvijā, turklāt citi vīrusa varianti samazinās.

“Trešais vilnis ir klāt, jaunais paveids izplatās kā ugunsgrēks”, “Trešais Covid-19 vilnis būs dubultvilnis”, “Divu līdz četru nedēļu laikā gaidāms trešais Covid-19 vilnis” — šādi satraucoši, pat biedējoši brīdinājuma virsraksti lasāmi sociālajās vietnēs, savukārt asprāši pārliecināti: “Ja paliksim dzīvi pēc trešā, tad piedzīvosim arī devīto vilni.” Mūsu tautiešu sacītais gan šķiet nomierinošāks: jā, slimo daudzi, bet histērijai nav pamata, ar vīrusu vienkārši jāsadzīvo. 

Ramsgatē vīruss ir rimies
Jana Silinska
— Es dzīvoju Ramsgatē, apmēram 100 kilometru no Londonas. Ar vīrusu izslimoju jau oktobrī. Divas dienas man bija temperatūra,  sāpēja muskuļi, galva, acis. Klepus nebija. Lai gan deguns bija ciet, iesnu nebija. Pēc pāris dienām jau jutos vesela. No man zināmiem cilvēkiem es izslimoju vissmagāk. Pārējie ļoti viegli. No manu paziņu pulka neviens nav bijis slimnīcā, arī aizsaulē neviens nav aizgājis. Lielākoties vīrusa radīto komplikāciju dēļ nomiruši gados vecāki cilvēki. Nu jau vīruss ir rimies. Janvārī Anglijā saslima ap 70 tūkstošiem dienā, tagad bija 4800. Interesanti, ka mani tuvinieki, ar kuriem dzīvoju kopā, tajā skaitā divi skolas vecuma bērni, nesaslima.  Manu draugu pulkā galvenokārt saslima tie pieaugušie, kuriem ir skolas vecuma bērni. Iespējams, daudzos gadījumos bērni arī bija vīrusa pārnēsātāji.  

Pagaidām mums vēl viss ir slēgts — veikali, izņemot pārtikas, kinoteātri, muzeji, nedarbojas skaistumkopšanas saloni, frizētavas, restorāni, kafejnīcas, bet ir paziņots, ka 12. aprīlī visu atvērs. Visi, kuriem iespējams, strādā  mājās. Šajā sakarā prātā nāk viena epizode, ko pastāstīja kolēģis. Viņam bija jānodod elektrības skaitītāja rādījumi. Kad viņš piezvanīja iestādei, vispirms robots paskaidroja, ka darbinieki strādā mājās, un atvainojās, ka fonā var būt dzirdami kādi trokšņi vai skaņas. Un tā arī bija — darbiniekam acīmredzot bija mazi bērni, jo fonā bija dzirdami gan kliedzieni, gan raudas, gan būkšķi. Mums bija arī nosacījums, ja vecāki strādā mājās, arī bērni uz bērnudārzu nav jāved.

Bez simptomiem
Jānis Lelītis
— Es dzīvoju Londonā. Manu paziņu lokā ar vīrusu izslimojuši daudzi un lielākoties bez kādiem simptomiem. Daļa, protams, bija neapmierināti, ka viņiem jāsēž 10 dienas mājā, kaut jutās pilnīgi veseli.  No maniem paziņām divi bija slimnīcā, bet ātri tika mājā. Nesen biju aizbraucis līdz Londonas centram — tur viss kā izmiris, tas arī saprotams, jo cilvēki strādā mājās. Daudzi veikali un restorāni aizslēgti, iespējams, arī netiks atvērti, jo pabalsti nesedz dārgās īres izmaksas. Man pašam pieder mazs konditorejas uzņēmums — strādājam četri cilvēki, un nevaru sūdzēties.  Dīkstāvē biju apmēram pusotru mēnesi, kad sākās “kovids”. Saņēmu tiešām labu pabalstu, kas man bija labs atspēriena punkts, lai turpinātu iesākto. Tagad man klājas ne labāk, ne sliktāk, kā bija pirms kovidlaika. Zinu, ka pārtikas veikaliem šis laiks ienesis labu peļņu. Tiesa, lieliem uzņēmumiem dīkstāvju dēļ  tik labi neklājas, ekonomikā jūtams kritums.
     
Pieauga spriedze, notika protesti    
Sarmīte Drapāne          
— Vācijā vairākus mēnešus principā viss bija slēgts. Uzņēmumus piemeklēja grūtības, valsts solītā palīdzība kavējās un ne visiem tika izmaksāta, līdz ar to daudzi bankrotēja. Tas ir laiks, kad katrs cīnās par izdzīvošanu. Pieauga spriedze, notika protesti. Cilvēki vairs nebija gatavi pakļauties ierobežojumiem. Iespējams, tieši sabiedrības spiediena rezultātā valdība martā tos  mīkstināja, ļaujot atsākt darbu skaistumkopšanas nozares speciālistiem un veikaliem. Tiesa, iepirkties drīkst tikai ar iepriekš pieteiktu termiņu, iekļaujoties noteiktā laika posmā, kas variē no 15 minūtēm līdz pat vairākām stundām. Obligāti jāatstāj kontaktinformācija. Arī iestādēs drīkst ierasties, vizīti piesakot iepriekš. Sabiedriskās vietās, veikalā un transportā joprojām jālieto medicīniskās vai FFP2 sejas maskas. Pulcēšanās, līdzīgi kā iepriekš, aizliegta, bet nu jau vienlaikus drīkst tikties līdz pat pieciem pieaugušajiem no divām mājsaimniecībām.

Nesen masu mediji informēja, ka sācies trešais koronavīrusa vilnis. Šobrīd diskutē par ierobežojumu pagarināšanu un pastiprināšanu, īpaši reģionos, kur inficēto skaits strauji aug. Plāno aizvērt iestādes, ieviest komandantstundu. Skolām, kuras drīkstēs darboties, reizi nedēļā būšot jānodrošina koronavīrusa tests. Pagaidām skolas un bērnudārzi darbojas.

Arī mūsu Reinas—Zīgas aprinķī ar nedaudz vairāk kā 600 000 iedzīvotāju inficēto skaits palielinās. Šobrīd tas tuvojas 17 000, bet vēl nepārsniedz kritisko robežu. Reģistrētas 427 miršanas. Septiņu dienu incidences rādītāji ir 83,7 jaunas inficēšanās uz 100 000 iedzīvotāju. Katram reizi nedēļā ir iespēja veikt bezmaksas testu, un, šķiet, šī aktīvā testēšana arī dzen skaitu kalnā. Daudzi potējas, par ko liecina garās rindas pie tā dēvētajiem “impfcentriem”. Arvien biežāk dzirdam par pošu blakusparādībām, retu reizi arī nāvi, kas personīgi mani attur no domas par potēšanos.

Bažas aug, nepamet sajūta, ka tas tik ātri nebeigsies. Šobrīd dzīvojam kā tādi krītiņi kastītēs — katrs savā mājoklī, ne īsti kur iziet, ne ko apskatīt. Es nedomāju, ka, atkal pieņemot ierobežojumus, situācija būtiski mainītos. Vīruss izplatās pārāk ātri. Sabiedrības neapmierinātība aug, cilvēki nav gatavi kārtējam “lokdaunam” un no visa šī ir noguruši. Gribas, lai dzīve atkal atgrieztos vecajā ritmā un masku nēsāšana nekļūtu tikpat normāla parādība kā gaisa elpošana.