Pērn Līgas un Jāņa vārds dots tikai dažiem jaundzimušajiem

2021. gada 23. marts 00:00

249

Pērn Līgas un Jāņa vārds dots tikai dažiem jaundzimušajiem

Jau daudzus gadus Aizkraukles reģionā jaundzimušo skaits ir bijis krietni vien mazāks nekā mūžībā aizgājušo
cilvēku skaits, un pagājušais gads nebija izņēmums. Pērn piedzima mazāk nekā puse no mūžībā aizsaukto skaita. Tomēr labā ziņa ir tā, ka dzīve turpinās — cilvēki satiekas, iemīlas, precas, dzimst arī atvases, turklāt ģimenēs ienāk arī otrie, trešie, ceturtie un pat sestie un septītie bērni. Kāds kopumā bijis aizvadītais gads, to jautājām dzimtsarakstu nodaļu vadītājām.

Jaunjelgavas novadā divi Jāņi
Jaunjelgavas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rudīte Lauriņa stāsta, ka pērn reģistrēti 44 jaundzimušie, tajā skaitā 26 zēni un 18 meitenes. 2019. gadā bija piedzimuši 57 bērni.

Nav nevienas Līgas, toties ir divi Jāņi — Jānis Damiāns un Haralds Jānis. Neparastākie zēnu vārdi ir Damiāns un Raens, bet meitenēm — Vitalina. Vienai meitenei dots vārds Lizete.

Pērn ģimenes lielākoties papildinājušās ar otro, trešo, ceturto un piekto bērnu, mazāk reģistrēta pirmā bērna dzimšana. Nereģistrētā laulībā dzimuši 80% no visiem reģistrētajiem bērniem.

“Tendence dzīvot nereģistrētās partnerattiecībās pieaug, līdz ar to bērnu skaits, kas dzimis šādās attiecībās, arī kļūst lielāks. Pagājušajā gadā nodaļā reģistrētas triju bērnu dzimšanas, kur ailē par bērna tēvu nav norādītas ziņas. Šīm māmiņām ir iespēja bērnam paternitāti noteikt tiesas ceļā,” stāsta Rudīte Lauriņa.

“Pērn noslēgtas piecas laulības, tajā skaitā viena no tām notika izbraukumā Staburaga pagasta zālē. Pagājušajā gadā reģistrēti 66 miršanas gadījumi — tikpat, cik gadu iepriekš. Pieaug to mirušo cilvēku skaits, kuri no šīs dzīves aiziet dzīves pilnbriedā — nāve iestājas gan slimības dēļ, gan nelaimes gadījumu rezultātā,” stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Pļaviņu novadā dzimst arī sestie un septītie bērni

Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrēts 41 jaun-
dzimušais: 21 meitenīte un 20 zēni.

Meitenēm doti vārdi Alise, Amēlija, Anna, Anne, Arta, Austra Līga, Dagne Rūta, Denīze, Dinija, Emerita Keita, Emīlija, Florence Līva, Gabriela Emma, Heidija, Jūlija, Melisa, Nikola, Odrija, Patrīcija, Rēzija, Zane, zēniem — Henrijs, Jēkabs, Kirils, Krišs, Kurts, Linards, Lūkass, Marks, Markuss, Markuss Adrijans, Mārcis, Miks, Olivers, Ritvars, Roberts Sebastians, Ronalds, Rūdis, Sandris, Teodors.
“Populārākie zēnu vārdi novadā ir Henrijs un Markuss. Septiņiem bērniem doti divi vārdi. Meitenītēm vienādu vārdu nav, taču interesanti, ka ir Anna un Anne,” informē dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vija Liepiņa. “Tikai 15 jaundzimušo vecāki ir savstarpējā laulībā, 25 bērnu vecāki attiecības nav reģistrējuši, viena bērna dzimšanas dokumentos ziņas par tēvu nav norādītas. 12 jaundzimušie ir pirmdzimtie, 9 — otrie bērni ģimenē, 10 — trešie, 5 — ceturtie, 1 — piektais, 3 — sestie un 1 — septītais bērns ģimenē. Statistika liecina, ka aizvien retāk jaunieši par vecākiem kļūst agrā jaunībā: vecumā līdz 21 gadam piedzimis viens bērns, vecumā no 21 līdz 30 gadiem — 36 bērni, vecumā no 31 gada un vairāk — 38 bērni, pēc 41 gada vecuma — seši bērni,” informē Vija Liepiņa.

Laulājas Annas klintī
Pērn Pļaviņās reģistrētas 27 laulības, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lielākā daļa jaunlaulāto (21 līgavainis un 17 līgavas) laulājās pirmo reizi, otrā laulība bija četriem līgavaiņiem un septiņām līgavām, trešā laulība — vienam līgavainim un trijām līgavām, ceturtā — vienam līgavainim. “Laulību agrā jaunībā noslēdz arvien retāk. Pagājušais gads nav izņēmums — tikai viens jauks pāris apprecējās savos skaistajos 19 gados. Viens pāris par laulību reģistrācijas vietu bija izvēlējies romantisko Klintaines pagasta Annas klinti,” stāsta Vija Liepiņa.

Samazinājies mirušo skaits
Pērn Pļaviņu novadā krietni samazinājies reģistrēto mirušo personu skaits. Iepriekšējos gados mirušo skaits pārsniedza 100, bet pērn reģistrēti 87 aizgājēji (44 sievietes, 43 vīrieši). No tiem 36 cilvēki miruši ar sirds un asinsvadu slimībām, 19 gadījumos — ļaundabīgo audzēju dēļ, bet 12 gadījumos nāve iestājusies nedabisku cēloņu, piemēram, traumu, noslīkšanas, dēļ.

Pie altāra dodas arī melnā apģērbā
Kokneses novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anita Ozola stāsta, ka Kokneses novada dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrētas 30 bērnu dzimšanas, tajā skaitā pasaulē nākuši 13 zēni un 17 meitenes. 2019. gadā piedzimuši 43 bērni.

Pērn apmēram puse bērnu dzimuši nereģistrētā un puse — reģistrētā laulībā, vienā gadījumā ir noteikta paternitāte, savukārt viens bērns reģistrēts bez ziņu aizpildīšanas par bērna tēvu. Bērniem doti atšķirīgi vārdi: meitenēm — Marta, Krista Kristiāna, Elza, Nikola, Herta, Melānija, Anna, Endija, Mia, Luīze, Enija, Ulla, Anete, Eleonora, Grieta, Alise, Renāte, zēniem — Kristers, Gustavs, Tomass, Rodrigo, Rodi, Mareks, Olivers, Ralfs, Justs, Kristaps, Valts, Miks.

Pērn reģistrēti 56 miršanas gadījumi (2019. gadā — 32).

Pagājušajā gadā Koknesē notikušas 47 laulības (2019. gadā — 57), tajā skaitā no citiem novadiem. Visbiežāk laulību ceremonijai izvēlēts Likteņdārzs ar sirds akmeni un skatu terasi, viesu nams “Orinoko”, skatu terase Kokneses parkā, Blaumaņa pagalms pie Vidusdaugavas mežsaimniecības, Kokneses pilsdrupas, laulības notikušas arī novada domes atjaunotajā zālē.

Visneparastākās bijušas laulības, kad jaunais pāris bija ģērbies melnās ādas drēbēs rokeru stilā un līgavai bija melns sauso ziedu pušķis.

Skrīveros jāvārdu saka dažādos vecumos

Pēc Skrīveru novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Ineses Peļņikas informācijas, pērn Skrīveru novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 17 bērni, un tas ir par 10 mazāk nekā gadu iepriekš. Jaundzimušo vidū ir 9 meitenes un 8 zēni.

Pērn neviens bērns nav nosaukts par Līgu vai Jāni, bet doti citi vārdi — Melānija, Elija, Annija, Grieta, Emma, Elīza, Sāra, Alise, Paula, Krišjānis, Kārlis, Māris, Arkādijs, Andris, Hugo, Daniels, Gunārs. Nevienam bērniņam nav doti divi vārdi. Četri jaundzimušie saviem vecākiem ir pirmie bērni, 8 — otrie, 4 — trešie, 1 — ceturtais bērns ģimenē. Pērn reģistrēti 63 miršanas gadījumi, gadu iepriekš — 65. No tiem 38 personas bija deklarētas Skrīveru novadā, pārējās 25 — citos novados. Mirušo skaitā ir arī sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” klienti.

Skrīveru novada dzimtsarakstu nodaļā pagājušajā gadā laulību noslēdza 11 pāri. Jaunākajai līgavai bija 18 gadi, vecākajai — 58 gadi, jaunākajam līgavainim — 21, vecākajam — 59 gadi. Vairākiem pāriem pērn laulības ceremonijas norises vieta bija Skrīveru dendroloģiskajā parkā, vienam pārim — Klidziņā, īpaši iekārtotā, ļoti skaistā vietā pie restorāna.

Neretā bērnus pārsvarā sauc latviskos vārdos
Neretas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Jermuša stāsta, ka jaundzimušo skaits ir palielinājies: pērn reģistrētas
14 meitenes un 8 zēni, bet gadu iepriekš — 4 meitenes un
10 zēni.

Neretas novadā bērniem pārsvarā doti latviski vārdi, kā Rūta, Māra, Emma, Eduards, Krišjānis. Netradicionālāki ir vārdi Reina un Jakins, Jakobs. Vienam zēnam doti divi vārdi. Pērn divās ģimenēs piedzimis sestais bērns.

Pagājušajā gadā noslēgtas 8 laulības, gadu iepriekš — 4. Pandēmijas dēļ pāri laulības no pavasara atlika uz vasaru, un dažas notikušas arī dabā, piemēram, Ērberģes muižā, kur īpašas dekorācijas pat nav vajadzīgas, jo apkārtnes daba ir ļoti skaista. Pārsvarā pāri laulājušies pirmo reizi, lielākoties tie bija jauni cilvēki, bet vecākajiem pāriem bija virs 40 gadiem.

Pērn Neretā reģistrēti 48 miršanas gadījumi, un tas ir par 10 mazāk nekā gadu iepriekš. Tā kā miršanas faktu var reģistrēt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, cilvēki to arī izmanto, piemēram, to reģistrējot Aizkrauklē, Jēkabpilī vai kur citur, ja cilvēks mūžībā devies kādā slimnīcā vai sociālās aprūpes centrā.

Ja vīrietis neatzīstas, jāvēršas tiesā
Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrēti 76 jaundzimušie — par vienu bērnu mazāk nekā gadu iepriekš, tajā skaitā 32 bērni dzimuši laulībā. No visiem jaundzimušajiem ir 44 meitenes un 32 zēni.

Pagājušajā gadā reģistrēti 208 nāves gadījumi, kas ir par 24 vairāk nekā 2019. gadā. Līdzīga situācija, kad mirušo skaits krietni pārsniedz jaundzimušo skaitu, bijusi arī citus gadus.

57 bērnu vecāki saņēmuši Aizkraukles novada pašvaldības vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu 250 eiro apmērā — saskaņā ar noteikumiem vismaz viens no vecākiem gadu pirms bērna piedzimšanas bijis deklarēts Aizkraukles novadā, kā arī bērna pirmreizējā dzīvesvieta deklarēta Aizkraukles novadā.

44 bērni dzimuši nereģistrētās attiecībās, un, reģistrējot viņu dzimšanu, vecāki iesnieguši arī paternitātes atzīšanas iesniegumu — tas nozīmē, ka vīrietis sevi labprātīgi atzīst par bērna tēvu. Taču bijis arī viens gadījums, kad bērna māte bija spiesta vērsties tiesā, lai noteiktu paternitāti, veicot analīzes.

Vārdus bieži pielāgo angliskajai izrunai
Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere stāsta, ka pērn tikai viens zēns nosaukts par Jāni, bet Līgas vārds nav dots nevienai meitenei. Atdzimis tāds pasens vārds kā Ramona, kas dots vienai meitenei. Vispopulārākie bērnu vārdi pērn bija Emīlija, Amālija, Sofija, Marta, Olivers, Gabriels, Roberts. Doti arī vārdi Lauma, Evelīna, Elizabete, Katrīna, Dārta, Alise, Elza, Indra, Maija, Kristija, Helēna, Zanda, Rūdolfs, Ralfs, Aleksandrs, Reinis, Artis, Lūkass, Inguss, Justs, Dāvis.

Jautāta, kādi ir neparastākie vārdi, Olita Sticere teic, ka mūsdienās vairs nekas nešķiet neparasts, ne ar ko nevar pārsteigt, jo pie visa ir pierasts — doti arī vārdi Eila, Eimija, Gunda, Kerola, Nikola, Ronja, Keita, Reina, Ketija, Eliass, Džeisons, Domeniks, Patriks, Lūkass, Gabriels.

“Vecāki bieži vien pirms vārda došanas izvērtē, kā tas skanēs angliski, jo pieļauj iespēju, ka atvase mācīsies, dzīvos vai strādās citā valstī, tādēļ ir tendence izvēlēties vārdus bez garumzīmēm, piemēram, nevis Ainārs un Egīls, bet Ainars un Egils. Ja bērnu krista baznīcā, sarakstu var papildināt vēl ar vienu vārdu. Gadās, ka vecāki bērnam sākotnēji dod divus vārdus, bet pēc tam pārdomā un pēc dažām dienām atgriežas dzimtsarakstu nodaļā, pieprasot, lai otrs vārds tiktu svītrots,” stāsta Olita Sticere.

Vairāk laulību
Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrētas 82 laulības, kas ir par 13 vairāk nekā gadu iepriekš, tajā skaitā pāri laulāti arī kādā novada viesu namā. Šķirtas 48 laulības — apmēram tikpat, cik gadu iepriekš. Astoņas laulības notikušas baznīcā, divas — ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, bet piecos gadījumos gredzeni mīti ar ārvalstu pilsoņiem — no Krievijas, Ukrainas un Polijas. Vienā gadījumā laulība atbilstoši likuma prasībām reģistrēta personai, kas vēl nebija sasniegusi pilngadību — līdz tai pietrūka tikai dažu mēnešu.

Laulājušies gan jauni pāri, gan visu mūžu kopā nodzīvojušie cilvēki. Laulību skaits pieaudzis tieši pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku vidū, un to būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un izmaiņas pensiju likumā, dodot iespēju dzīvesbiedra nāves gadījumā noteiktu laiku saņemt daļu viņa pensijas. Reģistrētās attiecībās vieglāk arī kārtot īpašuma mantojuma jautājumus, kā arī risināt ikdienas situācijas, piemēram, uzrādot pasi, laulātā vietā aptiekā var nopirkt zāles.

Pāriet sievas uzvārdā
Laulājoties parasti līgava pieņem vīra uzvārdu, taču Aizkrauklē bijuši arī citādi gadījumi. Piemēram, šad tad vīram nepatīk savs uzvārds, un viņš pāriet sievas uzvārdā, kas ir skaists. Vienā gadījumā savs uzvārds nepatika ne līgavai, ne līgavainim, tādēļ pirms kāzām viņa nomainīja uzvārdu, un tādā pārgāja arī jaunais vīrs. Dzimtsarakstu nodaļa pieņem dokumentus, bet lēmumu par uzvārda maiņu pieņem Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments. Valsts nodeva par uzvārda maiņu ir 71,14 eiro.

Staburags.lv ARHĪVS

Pērn Līgas un Jāņa vārds dots tikai dažiem jaundzimušajiem

Kategorijas