Galma ākstam giljotīna nedraud

2021. gada 23. marts 00:00

Starp īpašībām, kas simpatizē līdzcilvēkos, daudzi atzīmē labu humora izjūtu. Prasmīgs jokdaris prot uzlabot gaisotni jebkurā kompānijā, un arī ikdienas rutīna vieglāk panesama, ja notiekošais tiek uztverts un pasniegts ar elegantu humoriņu.

Baltais un melnais
Humora izjūta un tā lietošana varētu būt gan prasme, gan spēja. Prasme ir tā, ko iegūstam, savukārt spēja — pārmantotais no paaudzes paaudzē — skaidro psihoterapijas speciāliste Inga Birkmane. Viņasprāt, misija ir atslogot dzīves smagumu, atšķaidīt apkārtējās realitātes uztveri. Tomēr humors mēdz būt gan balts, gan melns. “Humors pēc būtības ir paredzēts, lai uzlabotu psiholoģisko labklājību, taču mēdz būt arī melnais humors, aiz kā var slēpties pasīva agresija, vardarbība, ironija. Ej nu izlobi: vai cilvēka mērķis bija aizvainot, sāpināt, vai arī viņam savdabīga humora izjūta.”

Nesen cienījamais maestro intervijas sākumā žurnālistei pajautāja: “Un kad tu iesi prom?” I. Birkmane komponista “melnajā pērlē” humoru nesaskata, drīzāk pārmetumu: “Humors būtu, ja viņš sacītu: jums ir skaista kleita, bet man tā nepatīk. Dubultmorāle, jā. Bet reizēm cilvēks nevar kaut ko pateikt tieši, un divdomīgs joks, humoristiska frāze noder kā aizsargmehānisms.”

Kristīne, kura strādā radošā kolektīvā, atklāj, ka neveiklus mirkļus darbā nākas piedzīvot, jo kolēģis, vīrietis krietni pāri pusmūžam, cenšas būt atraktīvs, bārstot, viņaprāt, smieklīgas frāzes. Parasti tie ir paskarbi jociņi, tā teikt, zem jostas vietas. “Jūtos neērti, varbūt man ar humora izjūtu kaut kas nav kārtībā,” bažījas jaunā sieviete.

“Humorā vienmēr piedalās divi — viens, kurš joko, un otrs, kurš joku uztver, novērtē. Kas beigās sanāk, atkarīgs no abām pusēm. Neizdevusies, netaktiska uzjautrināšana var radīt konfliktu, apvainošanos. Tīrais, labais humors ir dieva dāvana. Ja ģimenē kādam tas piemīt, var mantot arī pēcnācēji. Piemēram, manam vectēvam bija kolosāli joki, viņš prata uz līdzenas vietas visus sasmīdināt. Esmu no viņa aizņēmusies dažas frāzes, jo man pašai tādas nepiedzimst. Reizēm, kad gribas mazliet iedzelt, pavilkt uz zoba, mēģinu to darīt caur joku.”
No smiekliem līdz asarai
Tuvojoties aprīlim, kas tiek saukts arī par smieklu mēnesi, ne viens vien centīsies pārējos izjokot. Dažam tas izdosies bez pūlēm, ar ģimenē apgūto un dzīves laikā attīstīto humoru. Citiem var nākties iespringt. “Pazīstu cilvēkus, kuri apzinās šo prasmju un spēju trūkumu un periodiski iemācās vairākas anekdotes, lai varētu kompānijā tās atskaņot,” neslēpj speciāliste.

Tēmas, par ko jokot un smieties, atšķiras gan dažādu profesiju, tautu, gan paaudžu pārstāvjiem. Jo humors nav tikai sociāla parādība, bet arī kultūras, inteliģences, tradīciju izpausme. Tā Gruzija lepojas ar gadsimtos izlolotu galda kultūras mantojumu — viesu iepriecināšanu ar asprātībām un tostiem. Mutvārdu folkloras pazinējos šie poētiski krāšņie, sirsnīgie tosti izraisa patiesu sajūsmu un apbrīnu.

Padomju laikos augušie joprojām labi uztver krievu humoru, savukārt neviennozīmīgi vērtē, piemēram, amerikāņu un angļu savdabīgo humora izpratni. Kad par komēdijas karali dēvētā Benija Hila grimases un jokus paspilgtina ieskaņotas smieklu un aplausu šaltis, dažs dusmojas: sak, vai es stulbs esmu, ka man jānorāda, kur smieties.

Psihoterapijas speciāliste spriež, ka tie ir kinomotogrāfijas paņēmieni, šova elementi, lai skatītājus konkrētā brīdī uzvedinātu uz vēlamo emociju izpausmi. Ja visi smejas, kā tu nesmiesies līdzi! Ka smiekli tiešām ir lipīgi, var pārliecināties teju katrā kompānijā: pietiek dažiem sākt jautri, aizrautīgi smieties, un drīz jau klātesošo sejās atplaukst smaids.

“Karaļu galmos agrāk bija āksti, kuriem caur humoru bija tiesības izteikt pilnīgi visu. Neviens neapvainojās par patiesību, ko āksts prasmīgi pateica it kā muļķodamies. Jebkurš cits par savu viedokli varēja zaudēt galvu giljotīnā, turpretī ākstam viss tika piedots. Viņam bija tāda loma — uzjautrināt, atvieglot komunikāciju, atmosfēru,” skaidro I. Birkmane.

Par smalkajām robežām
Smieties un smaidīt ir veselīgi, un psihoterapijā pat ir atsevišķs virziens — smieklu terapija. Lai smadzenēs atbrīvotu serotonīna, laimes un labsajūtas hormona, izdalīšanos. “Smieklu terapijas laikā grupas vadītājs noskaņo cilvēkus uz pozitīvu noti, un beigās visi kopā gardi smejas. Tam tiešām ir lielisks efekts, pēc stundu ilgas izsmiešanās, tā ka līdz zemei, terapijas dalībnieki jūtas pacilāti.

Interneta vietnē youtube.com var atrast video, kuros filmēti sociāli eksperimenti: daži no autobusā sakāpušiem cilvēkiem sāk skaļi smieties. Pēc divām pieturām jau visi pasažieri smejas līdzi.”

Mākslas zinātnieks Nikolajs Černiševskis humoru definējis kā kritisku un paškritisku spēju saskatīt komiskus trūkumus citos un sevī pašā. Bet, ko iesākt ar tuvinieku, ja viņš no mušas izpūš ziloni un apvainojas par katru nieku, jautā mūsu lasītāja Ruta. “Svētku dienas, īpaši pavasarī, labprāt izmantoju mājas apkārtnes sakopšanai, kas ir veselīga un reizē lietderīga izkustēšanās svaigā gaisā. Neesmu naska baznīcā gājēja, māsīca — gan. Pērn trešajās Lieldienās uzaicināju māsīcu uz talku, nosūtot viņai īsziņu ar smaidīgām emocijzīmītēm: ja ticība atļauj un esi ar mieru šajā saulainajā dienā nedaudz pavicināt grābekli, brauc ciemos! Māsīca ieradās uzpūtusies, pikta kā pūķis un burkšķēja, ka man ir problēmas. Mums abām brīvdienu prieks bija sabojāts.”

Jautāta, kura no sievietēm šajā situācijā rīkojusies nekorekti, pāršāvusi pār svītru, psihoterapijas speciāliste rosina aizdomāties: “Ja kāds ne par ko nespēj pasmieties, tas noteikti ir signāls, ka jāmeklē dziļāk. Iespējams, cilvēks cieš no depresijas, nepārstrādātām dusmām. Nebūtu viņam jāpārmet, bet gan attiecīgā reakcija jāuztver kā sarkanā lampiņa. Jāpajautā, kas kaiš, jāpiedāvā palīdzība. Jo humora neesamība reizēm ir viens no klīniskas depresijas rādītājiem.

Protams, nav viegli pateikt: klau, varbūt tev vērts vērsties pie speciālista. Arī tuvinieki paši var daudz ko paveikt. Apsēžoties līdzās, mierīgi uzrunājot, aicinot uzticēties. Var arī nesanākt, bet biežāk patiesa, dziļa ieinteresētība palīdz. Mēs, tuvinieki, mēdzam bakstīt, lai beidz pūcēties, lai saņemas, bet aizmirstam no sirds izrunāties. Līdzcilvēki ir man sūdzējušies, ka sievai grūti uztvert dzīvesbiedra humora un otrādi. Jau minēju, ka humors ne vienmēr tiek izmantots pozitīvi, bet tad ir jautājums par robežām. Kā tu sajūti savas un citu robežas? Ne velti tiek lietots jēdziens ‘‘smalks humors”, kad joks ir tā pateikts, izvirpināts, ka nevienam no tā nerodas ne aizvainojums, ne ļaunums.”

Aforismi

Patiess humors spēj saglabāt nopietnu sejas izteiksmi, kad visi apkārtējie gāžas no smiekliem; savukārt neīsts — tieši otrādi.
V. Adisons

Humors ir tas, kas iekustina domas mehānismu.
M. Tvens

Humors nozīmē garīgu uzvaru pār savu laiku, apkārtni, ideoloģiju, pasaulsuzskatu.
Rainis

Humora izjūta liek pavērties uz savu un citu rīcību no tāda rakursa un pozīcijas,
kad tā izliekas nejēdzīga.
B. Vailders

Staburags.lv ARHĪVS

Galma ākstam giljotīna nedraud

Kategorijas