Patstāvību iemācījās bērnībā

2021. gada 19. marts 00:00

307

Martā dzimšanas diena ir Inesei Skudrovai no Staburaga pagasta. Vietējie viņu zina kā pagasta grāmatvedi, bet plašākā apkārtnē — agrāk kora, tagad sieviešu vokālā ansambļa “MiLaRe” dalībnieci.

Nokavēji — paliki neēdis!
Ineses dzimtā puse ir Lone. Skolā gājusi netālajos Biržos, vēlāk Viesītē arodvidusskolā izmācījās par biroja darba organizatori jeb sekretāri. Mammas Annas un tēta Māra ģimene bija kupla — piecas meitas un trīs dēli. Inese bija vecākā, auklēja jaunākos. Māris gan bija patēvs, bet Inesi pieņēmis kā savu meitu, un, kā viņa saka, nekādas šķirošanas nebija. Pamatskolas laiks, kā tolaik daudziem lauku bērniem, saistās ar dzīvi internātā. Dzīvoja tajā no pirmdienas līdz piektdienai. Svētdienas vakarā kāpa autobusā un atpakaļ uz skolu. “Nejutu, ka ļoti ilgotos pēc mājām. Paēduši bijām labi, nekā netrūka. Dzīve internātā iemāca disciplīnu, režīma ievērošanu — laikus ierasties uz nodarbībām, uzturēt kārtībā istabu, precīzi ievērot ēdienreižu laiku,” stāsta Inese. “Ja nokavēji brokastis, paliki neēdis — galdi novākti. Neviens pakaļ neskatījās, esi vai neesi paēdis.” Vecāki nebija tik turīgi, kabatas naudu nedeva, tāpēc to vajadzēja sapelnīt pašai. Kad mācījās 8. klasē, pieteicās darbā Lones kooperatīvajā sabiedrībā. “No rīta astoņos ar riteni aizbraucu uz darbu, vēlā pēcpusdienā atpakaļ mājās. Bērnu bija daudz. Lasījām zemenes, upenes, plūmes, ābolus un visu citu, ko saimniecībā izaudzēja. Maksāja visu oficiāli, un pat darba grāmatiņā ir ieraksts par šiem gadiem. Par pirmo algu nopirku mugursomu — melnu, ādas, ar kniedēm.”

Satraukums par darbu
Ar vīru Andi iepazinās laikā, kad kopā ar draudzeni Baibu braukusi uz ballēm Staburaga pagastā. Andis tolaik strādāja Sērenes pienotavā. Tuvojušies Ziemassvētki, un viņš aicinājis Inesi tos sagaidīt kopā darbinieku ballītē Sērenes kultūras namā. Iespējams, ka tieši toreiz abu starpā izveidojusies pārliecība, ka viens otram ir īstie. Šogad varēs atzīmēt 15. kāzu jubileju. Abi pasaulē laiduši četrus bērniņus, un jaunākajam, Tomam, ir pusotrs gadiņš. Tāpēc tagad Inese vēl ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Vasarā jāatgriežas darbā, bet satraukumu rada paredzētā novadu reforma, vai tās dēļ saglabāsies darba vieta. Jau 14 gadus Inese ir grāmatvede Staburaga pagastā. Pirms četriem gadiem to pašu darbu sāka darīt arī Sērenes pagasta pārvaldē.

Ko grāmatvede dara no darba brīvajā laikā? Inese saka — lasa grāmatas. “Esmu grāmatu tārps. Ja gadās interesanta, varu aizlasīties pāri pusnaktij. Tagad mājmācības dēļ lasīšanai atliek mazāk laika.” Joprojām, pagaidām attālināti, notiek vokālā ansambļa mēģinājumi. Tā vadītāja Diāna Austra Vaice iedzied paraugus katrai balsij, internetā nosūta dalībniecēm. “Dziedāt man ļoti patīk,” saka Inese. “Skolas laikā dziedāju korī, vēlāk arī pagasta korī. Patīk gatavošanās, arī uztraukums pirms koncertiem, skatēm.”

Gatavot kūkas un rušināties pa puķudobēm — bez tā nav iedomājama Ineses ikdiena. Pat tagad, agrā pavasarī, zeme atlaidusies, un Inese ķērusies pie krokusu un sniegpulkstenīšu pārstādīšanas.

Dāvaniņas pirka pati
Tuvojas dzimšanas diena, un Inese to svinēs šaurā ģimenes lokā. Viņas draudzene Baiba jau kādu laiku dzīvo Īrijā. Satikties sanāk reizi gadā, kad viņa atbrauc uz Latviju. Šis gads būs izņēmums. Atceroties bērnību, Inese saka: “Toreiz ģimenē svinības rīkoja reti. Nebija pieņemts kaut kā īpaši atzīmēt ne dzimšanas dienas, ne Ziemassvētkus. Kad paaugos, pati izdomāju nopirkt mazas dāvaniņas, dažādus nieciņus, piemēram, pildspalvas, kuras smuki iesaiņoju. Tagad gan mani bērni svētkus gaida un pārdzīvo, ka vīrusa dēļ draugi nedrīkst atbraukt ciemos.”

Staburags.lv ARHĪVS

Patstāvību iemācījās bērnībā

Kategorijas