Tajā tālajā martā

2021. gada 19. marts 00:00

591

Toreiz, pirms 72 gadiem, marts nāca ar atkušņiem. Cilvēki paredzēja agru pavasari, bet ar lauku darbiem nesteidzās, jo nevarēja saprast, kas būs. Mēneša otrajā pusē saulainu dienu bija maz. Sīks lietus un migla kausēja sniega paliekas. Kā savās atmiņās raksta Nelda Ērgle: “Neretā sabrauc smagās mašīnas ar krieviski runājošiem padomju armijas kareivjiem. Satiekoties ļaudis runā, vai tikai nesākšoties aresti? Viss notiek lielā slepenībā… Nomākusies 1949. gada 24. marta diena. Vakarā pār Neretu pārlaižas bieza migla. Visu nakti dzirdam mašīnu rūkoņu…”

Operācija “Krasta banga”
No Neretas novada izsūtītajiem pamatojumi apcietināšanai bija galvenokārt trīs: buržuāziskie nacionālisti un vācu atbalstītāji, leģionāru piederīgie un kulaki. “Krasta banga” — tāds poētisks nosaukums padomju varas organizētajai varmācīgai Baltijas iedzīvotāju izsūtīšanai, par ko lēmums tika pieņemts Maskavā jau 1949. gada 20. janvārī. Jēkabpils apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs A. Kleins parakstīja sagatavoto izsūtāmo sarakstu, kam par pamatu bija iepriekšējā gada rudens dati par ieskaitīšanu kulakos. Papildinājumu sniedza čeka, norādot ģimenes, kas vērtētas kā bandītu atbalstītāji un nacionālisti. Pēdējo pavēli par izsūtīšanu astoņas dienas pirms baisā notikuma 17. martā Rīgā Ministru padomes vārdā parakstīja V. Lācis un I. Bastins.

Pēc izsūtīto sarakstiem no tagadējā Neretas novada 1949. gada 25. marta represijās izsūtīti 296 cilvēki, tai skaitā vecumā virs 50 gadiem — 95 novada iedzīvotāji, 36 bērni vecumā līdz 11 gadiem, 29 jaunieši no 12 līdz 18 gadiem, bet darbspējīgā vecuma iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 50 gadiem — 119. Izsūtījumā miruši 28 Neretas novada iedzīvotāji. Turklāt par vairākiem cilvēkiem nav ziņu, ka viņi būtu atgriezušies vai miruši Sibīrijā.

Piedzīvoto izsaka dzejā
Jau agrāk Gricgales “Rūķīšos” apcietināts mērnieks, vēlāk mežsargs Jānis Maļinovskis. Izsūtījumā ieguvis nedziedināmu kaulu slimību. Palicis Sibīrijā kopā ar sievu, 1949. gada 25. martā apcietināto Gricgales skolas skolotāju Annu Maļinovsku, jo piesaistīts gultai. Laiku īsinot, mēģināja piedzīvoto un pārdomas izteikt dzejā. Viņš rakstīja: “Šeit uzrakstīts nekas nav jauns,/ Cik šodien cilvēks var būt ļauns,/ Kad varas kāres apstulbot / Vairs neatjēdz, kas kauns, kas gods.” (15.07.1965., Tjukaļinskā, Omskas apg.)

Katra izsūtījumu piedzīvojušā cilvēka dzīvesstāsts ir vērts, lai to saglabātu kā liecību laikmeta notikumiem un cilvēka izturībai. Laika rats steidzīgi tin dienu un gadu kamolus Mūžības ritējumā. Mūsu vidū vien daži uz Sibīriju izsūtītie bērni, kuriem nu krietna gadu nasta saliekusi plecus.

Cenšas paglābt bērnus
Šogad 10. martā bijušais neretietis Alfons Lapiņš atzīmētu 100. dzimšanas dienu. Diemžēl sirmais kungs Mūžības ceļos aizsaukts 2021. gada 8. martā. Mūža nogali viņš vadīja meitas un mazbērnu aprūpē. Toreiz, 1949. gada 25. martā, viņu un māsu apcietināja Neretas skolā, kā dzīvesvietu uzrādot “Ķesterus”. Kāpēc tā, ja viņa mājas tepat Neretas pagasta “Upes Mūrnieki”? Alfons Otrajā pasaules karā tika iesaukts vācu leģionā, ievainots kājās, atgriezās Neretā un turpināja mācības Neretas vidusskolā. Alfona māti apcietināja iepriekšējā gada rudenī par it kā nelikumīgi pārdotiem lopiem. Tēvs pēc labības nokulšanas nokārtoja milzīgās nodevas valstij. Sapratis, ka saimniecības ieskaitīšana kulakos, tāpat kā viņa sabiedriskās aktivitātes Neretas un valsts labā, neko labu nevēstī, gatavojās aizbraukšanai no Neretas. Bērnus — dēlu Alfonu un meitu Asju — viņš iekārtoja uz laiku dzīvoklī “Ķesteros” pie māsām Regutēm, bet pats aizbrauca meklēt jaunu dzīvesvietu. Nepaspēja.

Atmiņas par tēvu
Alfons Lapiņš, atgriezies no izsūtījuma, apmetās uz dzīvi Jūrmalā un ilgus gadus sarakstījās ar skolotāju Mildu Buku (Rudzīti). Kādā vēstulē viņš stāsta par sava tēva sabiedrisko darbošanos Neretā: “…Tu jautā, kas Lapiņam lika darīt to, ko viņš darīja? Te man gribas jautāt Tev: kas, Tavuprāt, cits to būtu darījis? Visi aktīvākie neretieši tak bija zemnieki — saimnieki, kuriem sava saimniecība bija pirmā vietā! Laukos darbs dzen darbu: viss ir jāpadara savlaicīgi — viss ir tik ļoti atkarīgs no meteoroloģiskiem laika apstākļiem... Kurš saimnieks var pamest lauku darbus, braukāt apkārt, organizēt, celt, velt utt.?

…Jāprot organizēt, kontrolēt, pārbaudīt, piedraudēt, pat neizdarīgos sodīt. Lapiņš savu saimniecību bija atstājis Dieva un pusgraudnieku ziņā un pilnīgi nodevies sabiedriskajam darbam, par šo savu darbošanos materiāli nesaņemot neko. Visbiežāk nepelnītu kritiku, skaudību un nenovīdību. Par paveikto darbu Neretas labā ar kaunu tika izstumts no sabiedrības. Palika tikai mednieku biedrībā, orķestra vadībā, baznīcas draudzē. Varbūt arī tā bija labi — 1941. g. netika ar ģimeni represēti — izsūtīti.” (5.07.2004.)

Nedrīkst aizmirst!
Grāmatas “Neretas saule, Sibīrijas vēji” pēcvārdā Nelda Brūvere saka: “Tā mums gāja… Ticējām labajam, cilvēku un varas godīgumam. Neticējām, ka sodīs par to, ka godīgi strādājam savas valsts labā…” Savukārt Jānis Maļinovskis pārdomu dzejas rindās raksta: “Kamēr ļaunums ļaužu sirdīs/ Augs kā druvā nezāles,/ Tikmēr nemiers viņus tirdīs,/ Dzīve būs kā vērmeles.” (Sibīrijā 20.01.1965.).

Ir notikumi vēstures līkločos, kurus laika gaitā nedrīkstam aizmirst. Mūsu nākotni veido arī pagātnes rētas, melnās svītras. Latvija piedzīvoja divas masveida deportācijas. Pirmo — 1941. gada 14. jūnijā — galvenokārt vērstu pret Latvijas inteliģenci. Otro — 1949. gada 25. martā — vērstu pret Latvijas laukiem. Cilvēki, kuri tika ierauti šajās mežonīgajās straumēs, lielākā daļa staigā Mūžības ceļus, bet par viņu mūžu jāstāsta nākamajām paaudzēm, lai neaizmirstu.

Publikācijā izmantotas fotogrāfijas no Neretas novada novadpētniecības muzeja krājumiem. Muzejam tās nodevuši bijušās deportētās Vilma Mistre (dzim. Skujiņa), Ārija Zālīte (dzim. Grīslīte), Marija Sūruma, kurai ģimenē bija represētie. Gandrīz visu fotogrāfiju autors ir arī izsūtītais Arvīds Skujiņš. Viņam bija fotoaparāts, un tādēļ iespēja iemūžināt izsūtījuma ikdienu. Uzmanīties gan vajadzēja, lai nofotografētajam materiālam uzraudzības iestādes nevarētu piekarināt birku “spiegošana”.

Staburags.lv ARHĪVS

Tajā tālajā martā

Kategorijas