Cauri Krievijai uz Ķīnu

2021. gada 12. marts 00:00

(76. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.)

Nākamo dienu sākam ar imigrācijas biroja apmeklējumu. Lai arī pirmdiena ir brīvdiena, viesnīcā strādājošās meitenes ir pārliecinātas, ka birojs strādās. Līdz tam kāds gabaliņš jāiet kājām. Pa ceļam izpētām visus iepirkšanās centrus, kur pulcējas ļoti daudz rietumnieku, un smejam, ka ikkatrā no tiem mums mērītā temperatūra atšķiras. Vienā Arčam ir pat tikai 31,5 grādi. Varbūt šie paši sagroza termometrus tā, lai varētu ielaist pircējus lielveikalā. To nezinām. Smieklīgi arī tas, ka veikalos norobežoti ir visi apģērbi un kancelejas preces — pirkt var tikai pārtiku un elektroniku. Tomēr visos apkārt esošajos tirdziņos apģērbu iegādāties ir iespējams.
Atklājam, ka šajā brīvdienā nekur nestrādā. Arī ielas liekas tukšākas nekā iepriekš. Tomēr noskaidrojam arī to, ka imigrācijas dienests ir desmit kilometru no pilsētiņas un rītdien tas būs vaļā.

Tikmēr darbojamies ar grāmatām un, protams, baudām sauli un jūru. Ūdens ir tik silts, īpaši pasakains tas liekas vakarā, kad temperatūra nokrītas zem plus 30 grādiem. Tiešām kolosāla vieta, kur iesprūst! Jaunākais, kas ziņās parādās: arī mūsu reģions beidzot ir slēgts — no tā izkļūt un tajā iekļūt var tikai ar labu iemeslu, un, protams, arī temperatūras pārbaudes jāiztur. Esam saņēmuši ziņu no Taizemes vēstniecības un arī izdrukājuši lūgumu par mūsu uzturēšanās atļaujas pagarināšanu, par ko vairāk drīzumā noskaidrosim.
Vakaru noslēdzam ar saulrieta peldi jūrā. Un tās krāsas ir tiešām nepārspējamas! Šis ir arī laiks, kad krastmalā pulcējas visvairāk cilvēku. Šoreiz mūs uzrunā ukrainiete Marina, un sarunai pievienojas arī kāda krievu dāma. Protams, visi iestrēguši, bet visi kā viens ir pārliecināti — labāku vietu iestrēgšanai nevarētu atrast. Daudzi jau te vairākus gadus dzīvo, un lielākā daļa no tiem ir sirmi vīri ar jaunām taizemietēm. Kā viens 65 gadus vecs brits mums stāsta, no tām gan arī jāuzmanoties, jo te sievietes meklē bagātos, ar kuru palīdzību saņemt labāku pasi.

Nākamajā dienā, lai arī bijām plānojuši doties uz imigrācijas dienestu, ziņās izlasām svarīgu informāciju — tiek domāts par to tūristu uzturēšanās atļauju pagarināšanu, tiekot plānots vienkāršāks šo atļauju iegūšanas process, un turpmākās nedēļas laikā nosacījumiem būtu jāmainās. Tā kā Taizemē oficiāli palikt varam līdz pat 19. aprīlim, nolemjam nedaudz pagaidīt. Varbūt pēc nedēļas nekas vairs nebūs nepieciešams.

Šajā dienā gan mums ēstuvītē vairs neļauj brokastis ieturēt pie galda, jo pilsētā ieradusies policija un pārbaudot, kā te viss notiek. Smejam, ka ziņās stāstīts — tieši ēdienu piegādātājiem tagad rosīgs laiks. Protams, vietējie ļoti daudz ko pārkāpj. Zināms arī, ka Huahinā ir pāris reģistrēto saslimšanas gadījumu, kamēr Kančanaburi, kur bijām iepriekš, nav neviena.

Dienas šajā pilsētiņā ir lieliskas. Protams, pilnīgs atslābums būtu tad, ja mēs jau zinātu, ka nedēļu vai divas mums naktsmītne garantēta, bet tāpat katru dienu mums reģistrēšanās jāveic, nezinot, kurā brīdī viss tiks slēgts. Tāpēc nepārtraukti uz visu jābūt gatavam, kas nedaudz liek saspringt. Mums gan paskaidro, ka pagaidām viesnīcā visi var palikt, vien jaunus gribētājus nedrīkstot uzņemt. Mēs nemaz nedrīkstam izrakstīties no šīs vietas, jo citā mūs vairs neuzņems.

Nākamnedēļ jāsvin taizemiešu Jaunais gads. Tā ir pāreja no sausās uz lietus sezonu. Apkārtnē sola vairākas vētras, bet solīts makā nekrīt — pie mums nelīst, vien temperatūra vairs nesasniedz plus 40 grādus. Un tas priecē. Šajā laikā viss ir neparedzams, bet pagaidām dzīvojam ar ļoti pozitīvu skatu uz priekšu!

Taizemi pārvalda konstitucionāla monarhija ar parlamenta valdību. Šajā valstī bija arī pasaulē visilgāk valdošais monarhs. Taizemiešu mīļais karalis Bumibols Aduljadejs kāpa tronī 1946. gadā un valdīja 70 gadu, līdz mira 2016. gadā, kad pirmoreiz ieradāmies Taizemē. Karalim bija četri bērni, no kuriem vienīgais dēls kļuva par karali. Interesanti gan, ka taizemiešiem jaunais karalis nepatīk — viņš slikti izturas pret savu sievu un pat šajā krīzes laikā nav Taizemē. Par šo nepatiku var dzirdēt diezgan daudz.

Valsts ir sadalīta 77 provincēs, kas tiek sadalītas rajonos, apakšrajonos un ciemos. Savukārt Taizemes karogu veido trīs krāsas — sarkana, balta un zila. Sarkanā simbolizē tautu, zemi un cilvēkus, baltā — budisma tīrību, zilā — monarhiju. Taizemes karogs tiek pacelts katru rītu plkst. 8 un nolaists plkst.18 visās valsts pilsētās un ciemos. Tad tiek atskaņota arī Taizemes valsts himna. Ar to Taizeme tiešām mūs pārsteidza. Šajā reizē gan himnu nevienu reizi neesam dzirdējuši.

Automobiļu un elektronikas ražošana veido 19% no eksportētajām precēm. Taizeme eksportē arī lielu daudzumu gumijas, kukurūzu, cukurniedres, kokosriekstus, sojas pupiņas un garneles. Apmēram puse Taizemes darbaspēka ir nodarbināts lauksaimniecības nozarē.
593. — 597. diena
Šodien Taizemē Jaunais gads, ko sauc par “Songkran”! Precīzāk sakot, oficiāli Jaungads tagad šeit tiek svinēts 1. janvārī. Bet “Songkran” bija oficiālais Jaunais gads līdz 1888. gadam, un daudzi joprojām to uzskata par īsto. Vārds “Songkran” ir atvasināts no sanskrita vārda “Samkranti”, kas nozīmē “astroloģiskā pāreja” (Saules pārvietošanās no viena zodiaka uz otru). Šie ir tradicionālie budistu svētki, un Taizemē ir arī budistu kalendārs. “Mūsu” 2020. gads šeit ir 2563. gads! Parasti “Songkran” tiek svinēts ar īstu ūdens cīņu — šos sauc arī par “Ūdens svētkiem”. Uzskata, ka ūdens aizskalo grēkus un neveiksmes.

Šai dienai būtu jāturpinās ar pērkona negaisu. Sauļoties vairs nevar, un peldes laikā sāk ducināt pērkons. Lai kā mēs gaidītu lietavas, lai temperatūra nedaudz kristos, tās neatnāk. Arī mūsu draugs polis saka — te lietus sezona tāda, ka 15 minūtes dienā uzlīst, viss pārējais laiks ir silts un saulains.

Pabarojam kaķi, bruņurupučus un suņus un esam gatavi svinībām. Vietējie pulcējas bariņos, lai gan tas, protams, ir aizliegts. Šodien budisti sniedz savu svētību, bet neesam nevienu vēl uzgājuši.

Naktī pilsētu pārsteidz smagas lietavas, un tās turpinās arī nākamajā dienā. Šoreiz iznāk ilgāk parunāties ar mūsu kaimiņieni un poli, kas dzīvo kompleksā. Izrādās, sirmā kundze ir no Lielbritānijas, un viņai bijuši studenti no Latvijas, tāpēc šo to par mūsu valsti zina. Dāma saka, viņai radies iespaids par jauku, mierīgu un nesteidzīgu dzīvi laukos. Dāma skatās raidījumus par vīrusu, un daudz spriežam par to, kā pasaule mainīsies. Visi kā viens jūt nelielu saspringumu šajās attīstības valstīs. Tomēr Taizeme ir viena no drošākajām, jo reģionā ir arī viena no turīgākajām.

Lietavas, kas ik pa laikam tad uznāk, tad pāriet, pamodinājušas krupjus un prusakus, no kā izvairīties nav iespējams. Atgriežamies un piekrāmējam ledusskapi pilnu ar augļiem. Uz “Tesco” lielveikalu vakaros ir īpaši izdevīgi iet — augļi un dārzeņi tiek nocenoti. Sapērkam ananasus par 9 centiem gabalā, ķiršu tomātu kastītes par 4 centiem. Interesantākais, ka viss ir labs un lietojams! Jābūt uzmanīgam ar gurķiem, kas mēdz būt arī rūgteni, bet viss pārējais ir uz izķeršanu. Ja atnāc nedaudz par vēlu, viss jau ir izpirkts. Sešos vakarā ir īstais laiks, kad iepirkties.

Nakts ir īpaši patīkama, beidzot var pat apsegties. Nākamajā dienā lietavas pārstājušas, atkal ir pārlieku karsti. Ziņās parādās valdības ieteikumi tiem, kas mokās ar “lomkām” — alkoholu taču vairs nevar nopirkt (vismaz legāli). Tiek teikts, ka jāēd daudz augļu un saldumu, lai aizstātu kalorijas, ko sniedz alkohols. Cilvēki gan trako. Viens vietējais ar rungu sadauzījis bankomātu, jo netiek pie alus, cits atkal uzrāpies kokā un protestējis no tā, pieprasot policistiem alkoholu. Vīrs gan tika arestēts pavisam drīz, jo nokrita no koka.

Viesnīcā ir mierīgi, apkopēji nāk retāk, jo tiem vairs neesot, ko samaksāt. Visi Huahinā veseli, Taizemē saslimušo skaits samazinās, kas dabīgi noticis būtu jau sen kā ar jebkuru citu slimību. Tiek paredzēts, ka pēc visa šī 10 miljoni taizemiešu būs bezdarbnieki. Krīze tuvojas lieliem soļiem. Bet mēs baudām sauli un pludmali. Tapinām jaunus rakstus, mācāmies un izzinām arī sevi.

Interesanti vērot, kā jūra mainās katru dienu. Te tā ir pilnīgi gluda, ka var gulēt ūdenī un vērot debesis, te saviļņota un tumša. Katru dienu tā citādāka! Interesanti arī ar jūras zvēriem — te krabis iekož pirkstā, te klāt piepeld kalmārs un apšļāc ar savu tinti.

Laiks rit uz priekšu, un paliek arvien interesantāk. Pavisam drīz sola atvērt Taizemes—Malaizijas robežu. Mums te atrasties atļauts līdz 30. aprīlim. Bet, ja robeža vaļā, vairs jau nevarēsim attaisnoties, ka netiekam ārā no Taizemes. Skatīsimies, kā tad viss izvērtīsies.

Ja Taizemē tevi kāds aicina vakariņās, tad taizemietis uzstās arī samaksāt par tavu maltīti. Bet pieklājīgi vienmēr piedāvāt samaksu arī pašam. Taizemē vispārēji pieņemts, ka par vakariņām maksā vīrietis, ja dāmu uzaicinājis uz randiņu, savukārt draugi rēķinu dala. Gluži kā pie mums. Ja nu šādas norēķināšanās laikā kāda monēta vai banknote nokrīt uz grīdas, atceries, ka to nedrīkst ne bīdīt ar kājām, ne kāpt tai virsū, jo uz naudas attēlota karaļa seja, un šāda rīcība tiks uzskatīta par apvainojumu.

Taizemieši tic, ka svilpošana tumsā pievilina spokus. Tāpēc arī nedzirdēsi vietējos svilpojam. Agrāk Taizemē tika uzskatīts, ka trešdiena ir neveiksmīga diena matu griešanai, un dažos salonos strādājošie joprojām ir māņticīgi un trešdienās nestrādā.

Sabiedriskajā transportā arī Taizemē ir prioritārās sēdvietas, bet, kā jau bijām iepriekš rakstījuši, tās ir nedaudz citādas kā Latvijā. Te priekšroka sākumā tiek dota mūkiem, tad vecāka gadagājuma cilvēkiem, vēlāk grūtniecēm, bērniem un visbeidzot sievietēm. Interesanti, ka taizemiešiem ierasts arī citus bērnus uzskatīt par “savējiem”, tāpēc ir pilnīgi normāli, ja svešinieks sāk runāt vai mīļot bērnu, ko nepazīst. Protams, tam visam jābūt arī noteiktai robežai. Senāk jaunie taizemieši līdz ar 20. dzimšanas dienu sāka savas budistu mūku gaitas. Arī vecais karalis, ko tauta ļoti ciena un mīl, sekoja šai tradīcijai, un tā dara daudzi.

Ja esi uzaicināts pie kāda mājās un atnes dāvaniņu, nebrīnies, ja taizemietis to noliek maliņā. Šeit dāvanas pieņemts atvērt tad, kad viesis ir pametis namu. Savukārt, stājoties laulībā, jaunajai sievai tiek dāvināts Siāmas kaķu pāris — tas nesot veiksmi laulības dzīvē.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Cauri Krievijai uz Ķīnu

Kategorijas