Ar Neretas rokenrolu sirdī

2021. gada 9. marts 00:00

(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 5. marta numurā.)

Kopē ārzemju “gabalus”
Mēs kopējām ārzemju grupu “gabalus” no magnetofona ierakstiem pēc dzirdes katrs individuāli un, sanākot kopā mēģinājumos, pieslīpējām skanējumu. Tālāk atmiņu drumslas par spēlēšanu Neretā nomāc tas, ka paralēli skolas grupai kopā ar brāļiem Piļāniem bijām nodibinājuši deju grupu dzimtajā Daudzesē, kur intensīvi mēģinājām un gandrīz katru sestdienu spēlējām dejas. Atceros, ka kopā ar Māri Kārkli braucām uz skolu ansambļu tarifikāciju Aizkrauklē. Skatē mēs ieguvām otro vietu aiz Skrīveru “Matadora”, tomēr Māra oriģinālkompozīcija “Vakar sapnī redzēju es laimi” izpelnījās žūrijas atzinību un pirmo vietu šajā kategorijā. Spēlējām balli Aknīstes vidusskolā, kur “basenes” pastiprinātājs — krievu “lampinieks” UM50A — pārkarstot “ģība” nost. Periodiski tam iesperot ar kāju, tas mistiskā veidā “atdzīvojās”. No Māra spēlētajām dziesmām, kurās viņš demonstrēja labu pirkstu tehniku, man palikuši atmiņā divi iespaidīgi rock’n’roll “gabali”. Pirmais ir grupas “CCR” “Hey, Tonight”, un otrs ir grupas “Slade” “Mama Weer All Crazy Now”.

Nopelna pirmo magnetofonu
Kad līderis Māris Kārkle pabeidza skolu, deju grupas stafeti pārņēma nākamie vienpadsmitie — Slogs ar Kalnāri. Basģitāru viņiem spēlēja klasesbiedrs Andersons. Man grupā vieta neatradās. Bet īpaši par to neskumu, jo Leons Daudzevas grupai veda arvien jaunus gabalus no Laidzes sovhoztehnikuma Kurzemē, kur mācījās un spēlēja tehnikuma ansamblī. Līdz ar to viss jaunais rokmūzikā man bija pieejams. Vasarā pēc 9. klases cītīgi strādāju, naglodams kastītes Jēkabpils MRS Daudzevas krautuvē. Biju secinājis, ka pilnvērtīgai muzicēšanai man ir nepieciešams magnetofons. Mani nespēja apturēt asiņainie, ar āmuru sadauzītie pirksti. Lai varētu labi nopelnīt, naglot vajadzēja ātri, bet kur ātrums, tur kļūdas. Šā vai tā, bet rudenī es kļuvu par laimīgo lietuviešu magnetofona “Daina” īpašnieku, un mūzikas slūžas bija līdz galam vaļā.

Izkopj spēles manieri
Es jūsmoju par Kārkles ģitārspēles tehniku, un man likās, ka Kalnāre būs tikai tāda ēna viņam. Taču es maldījos. Zigurds ar savu darbu, daudzu stundu treniņiem izkopa savu spēles manieri. Ja Kārkle bija vairāk Stīva Veja tipa “špīlers”, tad Zigurds spēlēja vairāk džezroka manierē à la Ēriks Džonsons, kas viņam veiksmīgi padevās. Visbeidzot Neretas leģendārais vokāls, grupas seja un ritma ģitāra — “skapis” Slogs ar uzrautiem, taisniem pleciem, it kā būtu aizmirsis no žaketes izņemt pakaramo. Kad viņš uzkāra kaklā “Star” tipa ģitāru jeb muzikantu žargonā “stāreni”, tā viņam izskatījās kā rotaļlieta. Slogs bija piedzimis ar balss saitēm, domātām rokenrolam, viņam viss padevās viegli un rotaļīgi. Valdis man palicis atmiņā ar viņa “kroņa gabalu”, krīdensu “Have you ever Seen The Rain”. Šī dziesma viņam izdevās patiešām lieliski, ieskaitot ritma ģitāras ievadu.

Neaizmirstamā brūnacīte
Liekas, pavisam nesen Neretas saliņā kādi vēja pūsti, smaržīgi mati kutināja manu seju, kad lūpas maigi saskārās ar lūpām... Sajūtas, kas mani pārņēma, ieraugot meiteni no paralēlās klases, gariem, tumši brūniem matiem, lielām, brūnām acīm un nedaudz uzrautu deguntiņu glītajā sejā, varētu salīdzināt ar dīvainu ilgstošu saslimšanu. No vienas puses, tā tevi ceļ, nes uz neredzamiem spārniem, no otras — met bezdibenī, kad liekas, ka neesi līdz galam saprasts. Ir tikai šie divi galējie punkti, vidus nav. Nē, vidus, protams, ir, bet tas paliek pavisam sīks un mazsvarīgs, salīdzinot ar galējiem punktiem. Es mēģināju noķert brūnaci skolā vienu un pateikt, ko es jūtu, taču neveiksmīgi! Nedēļas nāca un gāja, bet tāda situācija neradās. Kad manas mocības kļuva acīmredzamas, mans draugs, kurš vienīgais palicis tāds no 4. klases, Aleksandrs Bešmeņovs izvilināja no manis īstos iemeslus. Viņš Neretā mācījās otro gadu, bija apradis un drošāks. Nākamajā dienā pēc stundām viņš man iespieda saujā lapiņu ar telefona numuru un teica:
— Pie autoostas ir telefona automāts. Iemet divkapeiku, zvani un aicini uz randiņu. Un atpakaļ nenāc, kamēr nebūsi viņu saticis.
Kopš tās reizes divkapeika kļuva par manu dārgāko monētu... Droši vien, ka saliņa Neretā aizvien ir tikpat mīlētāju iecienīta kā toreiz. Un, kad Lapčenoks Radio2 dzied “Zied ievas Siguldā”, es dziedu: “Zied ievas Neretā”...
(Ķesterciemā 2021. gada februārī)

Staburags.lv ARHĪVS

Ar Neretas rokenrolu sirdī

Kategorijas