Gan vecāki, gan paši bērni naudas izlietojumu plāno prātīgi

2021. gada 9. marts 00:00

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo 500 eiro atbalstu par katru bērnu izmaksās marta beigās. Vairums vecāku jau izplānojuši, kādiem mērķiem līdzekļus novirzīs. Daži pusaudži pabalstu uztver kā savu, taču iestādes un eksperti atgādina, ka tas ir finansiāls atbalsts vecākiem par bērniem pandēmijas ikdienas atvieglošanai.

Sociālais dienests gatavs palīdzēt
Sociālās jomas pārstāvji atbalstu vērtē pozitīvi, tomēr neslēpj bažas, ka dažas dienestu uzraudzībā esošās ģimenes līdzekļus varētu izlietot neapdomīgi. No Labklājības ministrijas gan nekādas vadlīnijas par šo ģimeņu konsultēšanu nav saņemtas, taču, cik iespējams, dienestu darbinieki sola sekot līdzi un nepieciešamības gadījumā palīdzēt. “Tas būs jūtams atbalsts visām ģimenēm ar bērniem. Jā, mums ir bažas par dažām augsta riska grupā esošām ģimenēm, par to, vai šī nauda tiks izmantota ģimenes un bērnu labklājības nodrošināšanai un celšanai. Sociālais dienests nodrošina uzraudzību, sekosim līdzi. Dienesta uzraudzībā esošajām ģimenēm šie līdzekļi noderētu tehnoloģiskā nodrošinājuma iegādei. Skolas vecuma bērniem datori ir nepieciešami mācību procesā. Izglītības iestādes gan atbalsta un palīdz ar tehnisko nodrošinājumu, tomēr dažādas problēmas joprojām ir, tādēļ pabalsta izmantošana datoru iegādei, visticamāk, būtu viens no praktiskākajiem variantiem,” saka Ilze Kļaviņa, Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja. Līdz šim gan neviens dienestā nav vērsies ar lūgumu pēc padoma par pabalsta izmantošanu. Vecāku prasme apieties ar naudas līdzekļiem ir individuāls jautājums. Ilze stāsta, ka daudzi ir priekšzīmīgi un līdzekļu izlietojumu izvērtē, citiem vajadzīga lielāka dienesta uzraudzība. Sociālā dienesta pārstāve atgādina, ka darbinieki strādā un palīdzēs izvairīties no nelietderīga pabalsta izlietojuma.

Bažu par nelietderīgu izlietojumu nav
Lelde Ķimse, Jaunjelgavas novada sociālā dienesta darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem norāda: “Pandēmijas laikā ģimenēm ar bērniem neklājas viegli. Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad abiem vecākiem, pat strādājot, ir grūti nodrošināt visu nepieciešamo.

Jaunjelgavas sociālā dienesta uzraudzībā nav tādu ģimeņu, kas pilnībā neprot apieties ar naudu vai ir izteikti nelabvēlīgas. Medijos izskanēja bažas par ģimenēm, kurās, saņemot naudu, vecāki to nodzers. Mūsu novadā tādu nav. Sociālajā dienestā strādā ģimeņu asistents, psihologs. Ja kāds vērsīsies pēc palīdzības, to nodrošināsim, bet šobrīd neviens nav vērsies. Nav saņemti signāli par neizpratni saistībā ar pabalsta piešķiršanu. Bijuši pusaudžu jautājumi, kam tad īsti pienākas šī nauda — bērnam vai vecākiem. Pabalsts ir vecākiem par bērna uzturēšanu.”

Pusaudzis naudu var pieprasīt, ja tam ir pamatojums
Ziņa par to, ka valdība izmaksās 500 eiro lielu pabalstu par katru bērnu, sasniegusi dzirdīgas ausis arī pusaudžu vidū. Daļa uzskata, ka nauda pienākas tieši viņam, ka to var tērēt, kā pašam tīk.

Ģimenes valsts pabalstu, kā arī vienreizēju finansiālu atbalstu nepiešķir bērnam, bet vecākam vai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu audzina bērnu. Ja bērns līdz pilngadībai ir bijis ārpusģimenes aprūpē, tad līdz pilngadībai šo pabalstu par audzināmo bērnu saņem tā likumiskais pārstāvis — aizbildnis, audžuvecāks vai adoptētājs. Bērns, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ir nepilngadīgs bērns, kurš ir vecāku aizgādībā. Sociālās rīcībspējas sasniegšanas vecums pats par sevi nedod tiesības bērnam par sevi pieprasīt ģimenes valsts pabalstu, kā arī saņemt vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā. Taču pastāv izņēmuma gadījumi, kad bērni no 15 gadu vecuma valsts pabalstu var saņemt paši, bez vecāku starpniecības. To paredz likums “Par sociālo drošību”, kurā noteikts, ka persona, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, var iesniegt pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem un tos saņemt. Tas ir attiecināms uz tiem gadījumiem, kad vecāks par bērnu saņemtos sociālos pabalstus netērē bērna materiālo vajadzību nodrošināšanai, bet, piemēram, to tērē alkohola iegādei. Šajā gadījumā bērnam jāvēršas bāriņtiesā, motivējot savu lūgumu par pabalsta izmaksu sev. Lūgumam ir jābūt pietiekami pamatotam, un par iemeslu nevar kalpot tikai bērna vēlme šo pabalstu saņemt, bet jābūt objektīvi pamatotiem iemesliem pabalsta saņēmēja maiņai, jo bāriņtiesa, iestājoties nepilngadīgas personas interešu aizstāvībā, tikai īpašos gadījumos lemj par pabalsta izmaksu pašam bērnam, ja tas sasniedzis 15 gadu vecumu. Tas nekādi nevar būt saistīts vien ar jaunieša vēlmi pašam saņemt pabalstu.
Aprunājoties ar vairākām pusaudžu mammām, mūsu reģionā problēmas neiezīmējās. Jaunieši par pabalsta izmaksu zina, izturas pret to saprātīgi, un daudzās ģimenēs naudas izlietojums pārrunāts kopā. Evija, 16 gadu veca pusaudža mamma, stāsta, ka dēls ieminējies par telefona nomaksu, kas turpmāk samazinās ģimenes ikmēneša tēriņus. “Mūsdienās jaunieši ir pietiekami aprūpēti. Lielākoties visiem ir mobilie telefoni, apģērbs, datori mājās, kā arī dažādie braucamie. Grūti iedomāties, ko vēl varētu prasīt. Vecāki apmierina ikdienas vajadzības un arī dažādas papildu vēlmes,” saka Evija.

Izmaksas notiks pakāpeniski pēc bērnu vecuma
500 eiro par katru bērnu VSAA ieskaitīs automātiski bez personas iesnieguma kredītiestādes vai PNS kontā, kurā persona saņem ikmēneša attiecīgo pabalstu, bet tas nenotiks ierastajā pabalsta izmaksas datumā — atbalstu vecāki saņems marta beigās. Par katru bērnu VSAA veiks atsevišķu maksājumu, piemēram, ja personai ir trīs bērni, tad trīs reizes kontā ieskaitīs pa 500 eiro. Var atšķirties izmaksas datumi, piemēram, par vienu bērnu 500 eiro saņems 23. martā, par diviem citiem 24. martā. Izmaksa notiks pakāpeniski pēc bērna dzimšanas gada, sākot no vecākajiem bērniem.

Drošības spilvens nākotnei
Ieva Grigoroviča,
aizkraukliete, trīs bērnu mamma
— Kaut vai vienreizējs, tomēr labi, ka šāds pabalsts ir. Izmaksas, kas saistītas ar bērnu vajadzībām, ir augušas — cenas pieaugušas apģērbam, interešu izglītībai, par visu jāmaksā. Vecākais dēls mācās 4. klasē. Attālināto mācību laikā pieaug ikdienas tēriņi, kas saistīti ar biežāku uzturēšanos mājās. Strādājošam vecākam ir grūti, pēc darba dienas jāpārbauda un jāpalīdz ar mājasdarbiem. Skolotāji, protams, seko līdzi, tomēr vecāku iesaiste ir nepieciešama. Iepriekš smējos, ka esmu pelnījusi prēmiju, nu, lūk, savā ziņā to arī piešķīra.
“Helikoptera nauda” lielākoties tiks atstāta bērnu nākotnei. Nepirksim jaunus datorus vai citas dārgas preces. Pieredze rāda, ka nākotni paredzēt nevar, šī nauda kalpos kā drošības spilvens. Par nelielu daļu, visticamāk, atjaunosim bērnu garderobi. Tas būtu jādara jebkurā gadījumā, līdz ar to mums kā vecākiem tagad būs atspaids. Dēlam nepieciešams jauns velosipēds, iespējams, iegādāsimies to. 500 eiro piešķir vecākiem, bet par bērnu, tādēļ, ja viņš velosipēdu gribēs, tad pirksim. Vecākais dēls zina par naudu, ko izmaksās valdība. Viņš saprot, ka šī nauda viņam netiks dota iegribu apmierināšanai. Kā jau puika, viņš noteikti gribētu kādu jaunu spēli vai ko citu. Šobrīd viņš prasa iespēju iet ārā un satikties ar draugiem. Ejot ārā, eiro vai divus iedodam, bet lielākas summas nav nepieciešamas. Saņemot pabalstu, ir jādomā un jāizvērtē situācija, kādas ir vajadzības.

Aizliegto preču klāsts, ko veikalos nevarēja iegādāties, problēmas nesagādāja. Vien dažreiz gadījās, ka bērni prasīja lietas, kurām pāri bija pārvilkta sarkanā lente. Ja kaut ko ļoti vajadzēja, sūtīju interneta veikalos, citu variantu jau nebija. Vecāki ir radoši cilvēki, radīs izeju jebkurā strupceļā.

Pieaug ikdienas tēriņi
Zanda Bistere,
trīs bērnu mamma no Aizkraukles pagasta
— Vajadzību ir daudz. Konkrēti mēs nevaram sūdzēties par būtisku ienākumu samazinājumu, taču vienlaikus, ja vēlamies attīstīt un uzlabot vidi bērniem, iegādāties jaunas tehnoloģijas vai mēbeles, kas bērniem nolietojas, tad šāda papildu nauda noder ikvienai ģimenei.
Mūsu ģimenē ieguldījumus šobrīd prasa automašīna. Dzīvojam pagasta centrā, un automašīna mums ir pirmās nepieciešamības prece, lai nokļūtu veikalos, pie ārsta, uz bērnudārzu un darbu. Esošā ir nolietojusies, un, kopš kļuvām par daudzbērnu ģimeni, pārvietošanās esošajā transportlīdzeklī kļuvusi apgrūtinoša. Visticamāk, piešķirtos līdzekļus izmantosim kā papildu ieguldījumu cita auto iegādei.
Jaunākās meitas apmeklē bērnudārzu, vecākā mācās 3. klasē. Mums mājās ir portatīvais dators, ko meita izmanto mācībām. Pati strādāju no mājām ar darba datoru, tādēļ ar tehnisko nodrošinājumu problēmu nav. Pandēmijas laikā palielinājies patēriņš un izmaksas, kas saistītas ar uzturēšanos mājās. Gan maksa par komunālajiem pakalpojumiem, gan ēdināšana, ko izjūtu visvairāk. Skolā bērns ir paēdis par diviem eiro un pat mazāku summu, mājās es tik zemas izmaksas nevaru nodrošināt. Visgrūtāk ir ar psiholoģisko nogurumu. Pieaugušākam bērnam ir vieglāk pašam sevi disciplinēt un koordinēt, mazākie prasa vairāk uzmanības. No mājām strādājošam vecākam ir psiholoģiski grūti. Labi, ka ir vīrs. Ja viens no mums “brūk nost”, tad “pieslēdzas” otrs. Svarīgi mēģināt saglabāt līdzsvaru un mieru, lai izturētu šos apstākļus.

Pēdējos mēnešos visvairāk problēmu sagādāja apģērba iegāde. Jaunākajai meitai ir pusotrs gads, divu mēnešu laikā esošās drēbes kļuva par mazu. Iegādājoties apģērbu internetā, nevari būt drošs, ka tas tiešām derēs. Ar apģērbu vēl kaut kā, bet apavus bez laikošanas bērnam iegādāties nevaru. Pat sev nevaru būt droša, ka derēs. Viena ražotāja apavi piemērotāki slaidākai, citi apaļākai kājai, apavi tomēr ir prece, ko pirms iegādes nepieciešams uzmērīt. Apģērbu, kas bija nepieciešams, nācās pirkt internetā, kas izmaksāja divas, trīs reizes dārgāk, nekā tas man būtu izmaksājis, pērkot veikalā. Ierobežojumiem ieilgstot, vecākiem rodas arvien lielāki izaicinājumi, kā nodrošināt un sagādāt ikdienai nepieciešamās lietas.

Publiskajā telpā tika skaidrots, ka “helikoptera nauda” netiek piešķirta bērnam, bet par bērnu. Uzturēt, barot, nodrošināt mitekli, drēbes, medicīnu un citus tēriņus — tās ģimenei ir lielas izmaksas. Bērniem no mazotnes mācām, ka nauda no debesīm nekrīt. Tēriņi ir jāplāno. Bērniem jāmācās apieties ar naudu, jāplāno savs budžets. Ar vecāko meitu esam vienojušās, ka, ja izdodas nopelnīt atzīmi 10, tad viņas bankas kontā ieskaitām 10 eiro. Šādā veidā viņa krāj saviem lielākiem pirkumiem, vienlaikus mācās apieties ar saviem finanšu līdzekļiem. Tie ir svarīgi pamati, kas noderēs turpmākajā dzīvē. Nevar vienkārši iemest dīķī un cerēt, ka pratīs peldēt. Izpratne, apiešanās ar naudu un tās vērtība jāmāca laikus. Nav izdota grāmata, kā būt labam vecākam savam bērnam. Visi mācās no kļūdām un savas pieredzes. Šobrīd jāpielāgojas situācijai tādai, kāda tā ir.

Normāla, bet nepamatota prasībaNils Sakss Konstantinovs, pusaudžu psihoterapeits
— Pusaudžu vēlme saņemt un pašiem rīkoties ar pabalsta naudu ir saprotama. Vecākiem jāskaidro piešķirtā atbalsta mērķis.
Vecākiem ir skaidri jāpasaka, ka šī nauda nav bērnam, pusaudzim, bet to piešķir par bērnu. Tas nozīmē, ka pabalsts tiks izmaksāts ģimenei, kura uztur pusaudzi. Ja nauda būtu paredzēta tieši pusaudzim, tad to skaitītu viņa kontā, bet tā nenotiks — pabalstu ieskaitīs ģimenes kontā. Līdz ar to tā ir ģimenes nauda, kas tiek izmaksāta tieši tāpēc, ka ģimenēs, kurās aug bērni un pusaudži, ir daudz lielāki izdevumi un ir daudz grūtāk pārciest pandēmiju. Pilnīgi noteikti šos 500 eiro var izlietot komunālo pakalpojumu apmaksai, automašīnas remontam, pārtikas iegādei vai jebkādai citai vajadzībai.

Ģimenēs, kurās aug pusaudži, izdevumi ir lielāki. Savukārt, ja ģimenē nav akūtu, degošu izdevumu, tad var aprunāties ar pusaudzi, sakot — tā kā šī nauda paredzēta pandēmijas seku mazināšanai, iespējams, arī viņu ir ietekmējusi šī pandēmija. Ja saņem pozitīvu atbildi no pusaudža, vajag pajautāt — kā tieši un tad piešķirto pabalstu var atvēlēt šo seku mazināšanai. Kādam tas būs sporta kluba abonements, citam psihoterapeita apmeklējums, kādam vēl kaut kas, kā pandēmijas laikā pietrūcis. Varbūt pat zobārsts.

Var skatīties nākotnē. Ja pusaudzim nekas nav vajadzīgs tieši šobrīd, tad noteikti būs vajadzības, kad atsāksies normālā dzīve. Piemēram, dzimšanas dienas ballīte ar draugiem, kā varbūt visvairāk pietrūkst. Varbūt ģimenes ceļojums visiem kopā. To visu var izrunāt, un noteikti pusaudži sapratīs. Ja kāds tomēr uzstāj, ka grib par šo naudu videospēli vai ko tamlīdzīgu, tad var teikt, ka tā ir viņa paša iegriba, nevis līdzeklis cīņai ar pandēmijas sekām.

Pusaudžu vēlme pašiem rīkoties ar šo naudu ir pat ļoti saprotama. Publiskajā telpā daudzi to sauc par “bērna naudu”. Nevajag raizēties par to, ka pusaudzis vēlas šo naudu pārvaldīt pats. Jaunietis ir cilvēks, kuram ir daudz vajadzību, bet maz iespēju. Pusaudži bieži prasa vecākiem naudu ar cerību, ja nu paveicas. Visbiežāk viņi neko daudz nesaskumst pēc atteikuma saņemšanas. Cik normāla ir pusaudžu naudas prasīšana, tikpat normāls ir vecāku skaidrojums, ka tā nav bērna, bet ģimenes nauda.

Pusaudži ir tā sabiedrības grupa, uz kuru ar pandēmiju saistītie ierobežojumi atstāj vislielākās sekas. Viņu līdzšinējā, normālā dzīve ir apstājusies. Sekas izpaužas nespējā normāli mācīties, parādās trauksme, depresija un izmaiņas uzvedībā. Citi kļūst agresīvāki un vieglāk aizkaitināmi. Aizkaitinātāki kļūst arī vecāki, stress skar visus. Tās ģimenes, kas nāk uz Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru, bieži sūdzas par konfliktu un strīdu palielinājumu.

Vissvarīgākās īpašības, kas gan neatrisinās problēmu, bet samazinās konfliktu riskus, ir mīļums un stingrība. Tas ir tas, kas pusaudzim visvairāk nepieciešams no vecākiem. Dažreiz vecāki baidās izrādīt stingrību, jo pusaudzis varētu viņus uztvert kā nemīļus. Otra galējība — izrāda pārāk maz stingrības, kas pusaudža acīs mazina vecāku prestižu. Stingrība un mīlestība ir svarīgākās pusaudžu audzināšanā. Visveiksmīgākās ģimenes ir tās, kurās nodrošina tās abas.

500 eiro izlietojums ir ģimenes pārziņā. Ir ģimenes, kurās kopējā budžetā kāda daļa tiek atvēlēta pusaudzim, kabatas nauda viņa vēlmēm. Citās ģimenēs finanšu līdzekļu tērēšanu izvērtē citādāk. Galvenais ir saglabāt konsekvenci — ierasto savā ģimenē. Ģimenes, kas pandēmijas ietekmē cietušas tieši finansiāli, izjutīs konkrētas vajadzības. Primāri, lai visi ir paēduši un rēķini nomaksāti. Ģimenēs, kur rocība ir lielāka un šie 500 eiro tik daudz nenozīmēs, iespējams, vairāk apmierinās tieši bērna, pusaudža vēlmes.

Pusaudži un ģimenes meklē profesionālu palīdzību gan mūsu centrā, gan pie jomas kolēģiem ir liels pieplūdums. Ir liels pieprasījums pēc dažādām lekcijām un nodarbībām skolās un vecākiem. Vecāki redz, ka pusaudzim šobrīd klājas grūti. Lai gan daudzi vēršas pēc palīdzības, esošajā situācijā ir grūti palīdzēt. Problēmas sakne nav “normāla”, tās ir pandēmijas radītās sekas. Tās skar jauniešus masveidā, bet speciālisti spēj pievērsties vien nelielai daļai, sarežģītākiem gadījumiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Gan vecāki, gan paši bērni naudas izlietojumu plāno prātīgi

Kategorijas