Braukšanas prasme — pamats drošībai uz ceļa

2021. gada 5. marts 00:00

205

Braukšanas prasme — pamats drošībai uz ceļa

“Baronu” autotrasē Jēkabpils novada Biržos līdz šim esmu bijusi tikai kā skatītāja un žurnāliste, veidojot reportāžas par autosacīkstēm. Taču man allaž gribējies pa to arī izbraukt. Piesakoties Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja rīkotajai bezmaksas drošas braukšanas nodarbībai, man radās iespēja piepildīt šo sapni un nu varēju apļot pa trasi. Protams, ne ar sacīkšu auto, bet gan savu braucamo, taču mans mērķis šoreiz nebija sacensties ātrumā, bet gan apgūt drošas braukšanas iemaņas zinošu instruktoru Dmitrija Krutika un Jura Apiņa vadībā. Šie instruktori drošas braukšanas skolas nodarbības vada jau desmit gadu.

Laika un ceļa apstākļus mainīt nevaram
Diemžēl solīto braukšanu ziemas apstākļos gan izjust neizdevās, jo sniegs un ledus trasē bija paspējis nokust. Taču tas netraucēja apgūt stūrēšanu, ekstrēmo bremzēšanu un šķēršļu apbraukšanu.

“Ja runājam par ziemas braukšanu, ir četri faktori, kas to ietekmē. Divus no tiem mēs varam mainīt, divus — nevaram. Nevaram ietekmēt vai mainīt laika un ceļa apstākļus, kā arī citus braucējus. Katram ir sava pieredze, savs braukšanas stils, un to mēs ietekmēt nevaram. Taču mēs varam ietekmēt mūsu mašīnas tehnisko kārtību,” sākot apmācību teorētisko daļu, saka Dmitrijs, savukārt Juris pa to brīdi pārbauda mūsu mašīnu riepas. Viss kārtībā, pēc brīža visiem tiek dota atļauja doties trasē.

Otra lieta, ko varam ietekmēt, ir mūsu braukšanas prasmes — norāda instruktors. Dmitrijs stāsta, ka drošu braukšanu ietekmē daudz un dažādi faktori, pat tādi sīkumi kā temperatūra salonā un bieza jaka mugurā, kas apgrūtina braukšanu. Protams, tie gan ir nieki. Svarīgākas ir citas lietas, piemēram, galvas atbalsts, drošības jostas spriegojums, kāds ir vadītāja attālums līdz stūrei un pedāļiem, ar ko daudzi grēko. Dmitrijs norāda, ka svarīgi, lai kāja, izspiežot sajūga vai bremžu pedāli, paliktu nedaudz saliekta. Sadursmes gadījumā tas var pasargāt vadītāju no smagākām traumām. Svarīgi, kā sēžam pie stūres, kas ir būtiski, izjūtot automašīnu braukšanas laikā, kā turam rokas uz tās — tas savukārt ir būtiski, izbraucot līkumus un krustojumus. “Ar rokām un kājām mēs mašīnu kontrolējam, bet ar muguru un sēžu sajūtam, kas ar to notiek. Sēžot pārāk tālu no stūres un pedāļiem, visas vadītāja darbības tiks veiktas ar kavēšanos, taču ekstremālā situācijā kavēšanās nav pieļaujama,” piebilst Dmitrijs.

Svarīgs katrs sīkums
Izstāstījis par vadītāja vietu pie stūres, Dmitrijs pāriet pie nākamās tēmas — stūrēšanas, kur arī liela daļa autovadītāju grēko, stūrējot tikai ar kreiso roku, labo turot uz ātruma pārslēdzēja, kā arī pagriezienos izmantojot tā saukto logu mazgāšanas metodi. “Stāvlaukumā pie veikala varbūt tā arī var darīt, bet, braucot ar lielāku ātrumu, šāda stūrēšana nav droša. Mēs aizmirstam, kā tas ir — stūrēt ar labo roku,” saka Dmitrijs un atgādina, kā tad pareizi turēt rokas un cik svarīgi iemācīties pareizi stūrēt.

“Mums visiem ļoti patīk stūrēt, bet jo vairāk stūrējam, jo mazāka saķere ar ceļu un jo grūtāk vadāma mašīna,” saka instruktors. Tāpat viņš atgādina par to, cik būtisks ir vadītāja redzes lauks. “Braucējam vienmēr jāskatās pietiekami tālu uz priekšu, lai laicīgi pamanītu, kas notiek, tajā pašā laikā redzeslokā paturot arī to, kas notiek mums apkārt un līdzās. Mēs reizēm fokusējam skatienu uz tuvākajām mašīnām, bet neredzam, kas notiek tālāk, bet, iespējams, ka tur mūs sagaida problēmas, kuras laikus nepamanām. Redzēt tikai 15 — 20 metru uz priekšu ir krietni par maz, ir jāredz nevis kur esam, bet kur gribam būt, nokļūt,” it kā vispārzināmu lietu atgādina Dmitrijs.

Ikdienā nedomājam par būtiskām lietām
Tikpat sīki kā par stūrēšanu, Dmitrijs stāsta arī par bremzēšanu un šķēršļu apbraukšanu. Kad esam to paši izmēģinājuši trasē, viņš rāda, kā mainās bremzēšanas ceļš, mainoties braukšanas ātrumam. “Nedrīkstam aizmirst arī par reakcijas laiku. Tas ir no brīža, kad mēs saprotam, ka kaut kas ir jādara, līdz brīdim, kad sāksim rīkoties. Braucot ar 50 kilometriem stundā, tie ir vēl vismaz 10 metri klāt. Gribu parunāt par vēl vienu problēmu, kas saistīta ar ikdienas braukšanu, un tā ir distances ieturēšana. Kad izbraucam no pilsētas un palielinām ātrumu no 50 līdz 90 kilometriem stundā, vai distance starp mašīnām palielinās? Lielākā daļā gadījumu nē. Taču jāatceras — jo lielāks ātrums, jo garāks bremzēšanas ceļš. Pa sausu asfaltu, palielinot ātrumu no 50 līdz 70 kilometriem stundā, bremzēšanas ceļš palielinās par pieciem mašīnas korpusiem. Taču, ikdienā braucot, mēs par to nedomājam. Distance ir ļoti svarīga lieta, tāpēc es visiem iesaku, palielinot ātrumu, tomēr palielināt arī attālumu no priekšā braucošās mašīnas,” iesaka pieredzējušais instruktors.

Jaunajiem par drošību stāsta maz
Dmitrijs vada nodarbības arī tā sauktajiem “sodiniekiem” jeb autovadītājiem, kuri sapelnījuši soda punktus un, lai tos dzēstu, apmeklē drošas braukšanas skolas nodarbības. Darbs ar šiem autovadītājiem atklāj, ka situācija satiksmes drošībā ir kritiska. Viņš uzskata, ka ikvienam autovadītājam ik pēc pieciem gadiem no jauna būtu vajadzīgas teorijas un arī braukšanas nodarbības. Protams, ne jau iesācēju līmenī, taču tas dotu lielu ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā. “Katrs autovadītājs gadu gaitā uzkrāj savu pieredzi, un bieži pārliecināmies, ka tā nav pati labākā. Pat ja cilvēks brauc ilgus gadus, ne vienmēr tas nozīmē, ka viņš brauc labi un droši,” piebilst Dmitrijs. Diemžēl topošajiem autovadītājiem, mācoties autokursos, par drošu braukšanu stāsta samērā maz, par braukšanu nemaz nerunājot. “Tas gan atkarīgs no autoskolas un instruktoriem, jo mūsu autoskolā ar topošajiem vadītājiem daudz par to runājam. Apmācām arī instruktorus,” stāsta Dmitrijs. Taču uzreiz pēc autoskolas beigšanas viņš nemaz neieteiktu jaunajam autovadītājam uzreiz doties uz drošas braukšanas skolu. Jāpaiet vismaz vienam, diviem gadiem, līdz braucējs apjauš sevi kā autovadītāju, aprod ar jauno situāciju, gūst kaut kādu pieredzi. “Diemžēl jāatzīst, ka sliktu pieredzi, jo mēs visi pārkāpjam ātrumu un neieturam distanci. Un turpinām braukt, nevēloties apgūt neko jaunu, uzlabot savas prasmes. Taču tas ir ļoti svarīgi, jo satiksme ir mainījusies, mašīnu kļuvis daudz vairāk, pārbūvēti ceļi un krustojumi, viss mainījies,” saka Dmitrijs.

Staburags.lv ARHĪVS

Braukšanas prasme — pamats drošībai uz ceļa

Kategorijas