Staburags.lv ARHĪVS

100 mirdzošu sveicienu 100. dzimšanas dienā!

100 mirdzošu sveicienu 100. dzimšanas dienā!

Ar cīruļu treļļiem debesīs, plaukstošiem pūpolzariem daba svin pavasara atnākšanu, bet savu 100. dzīves pavasari 2. martā Kokneses pagasta “Kalna Urgās” svinēja Kokneses novada vecākā iedzīvotāja Irma Dubro. Savus dižos dzīves gadus viņa nes kā lielu dzīves balvu, ar pateicību sagaidot katru jaunu dienu. “Kalnu Urgu” sētā, kur pavadīts krietni vairāk nekā pusgadsimts, sakuplojusi viņas stādītā liepa un ābelītes, kas dāsni dāvā savus augļus. Dāsns un devīgs ir bijis arī mājas saimnieces mūžs. Vecākās paaudzes koknesieši vienmēr atcerēsies, cik garda bijusi viņas ceptā rudzu maizīte.

Laime — mīļajiem dāvātais laiks
“Kalna Urgās”, kur jubilāre dzīvo kopā ar meitu Ilzi, katru gadu svētku dienā sirsnīgi uzņemti ciemiņi, bet šajā reizē vienīgie apsveicēji klātienē, ievērojot noteiktos drošības noteikumus, bija Kokneses novada sociālā dienesta vadītāja Baiba Tālmane un pašvaldības pārstāvji.

Spīdot spožai pavasara saulītei, dižo gadu gaviļniece sveicējus sagaidīja mājas pagalmā ar sarūpētu simtgades kūku. “Pavasara saule un svaigais gaiss man dod spēku, manā dzimšanas dienā vienmēr ir saulains laiks!” apsveicinoties atklāja jubilāre.

“Laime ir saviem mīļajiem dāvātais laiks. Paldies par jūsu bagāto un skaisto mūžu — gadu simteni, kas piepildīts ar dzīves mīlestību, darba tikumu un sirds siltumu. Jūs esat mums vislabākais paraugs, kā gaiši nest savus dzīves gadus,” vēlot stipru veselību, sacīja Baiba Tālmane, dāvājot krāšņas rozes un pašvaldības sveicienu naudas izteiksmē 200 eiro.

Jubilejā apsveikums no Valsts prezidenta
Dzimšanas dienā Irmas kundzi gaidīja vēl citi saviļņojoši pārsteigumi. Tagad viņas istabā goda vietā ir Valsts prezidenta Egila Levita atsūtītais greznais apsveikums 100 gadu jubilejā ar cieņas apliecinājumu bagātajam mūžam. Savukārt laikrakstā “Staburags” iepriecināja mīļo Kokneses radiņu un jauko kaimiņu apsveikumi. Dzejniece Ārija Āre pēc radinieku lūguma bija uzrakstījusi jubilārei veltītas dzejas rindas.

Meita Ilze stāsta, ka vakarā uz mājas sliekšņa tika atrasti nolikti ziedi un dāvanas no kaimiņiem, ar kuriem Irmas kundze vienmēr labi satikusi, un citiem tuviem cilvēkiem, kuri ļoti vēlējās pasacīt paldies un novēlēt daudz baltu dieniņu.

100 gadu jubileju var svinēt visu gadu, gan jau pienāks brīdis, kad “Kalna Urgās” varēs satikties tuvi un tāli ciemiņi. “Mammīte labi izprot šī brīža situāciju valstī un pasaulē. Mēs viņu ļoti sargājam,” teic Ilze.

Ko gan var uzdāvināt tik lielos dzīves svētkos? Meita atklāj, ka mammai vienmēr paticis vērot svētku salūtu. Tā arī radusies doma uzdāvināt dzimšanas dienas uguņošanu! Ap pulksten septiņiem vakarā no “Kalna Urgu” pagalma debesīs uzvijās 100 ugunspuķes! 100 mirdzoši sveicieni 100. dzimšanas dienā!

Atmiņās šalc Pērses ūdenskritums
Bet Irmas kundzes dzīves lielākā dāvana ir spēja savu simtgadi sagaidīt možā noskaņojumā, priecājoties par pavasara sauli un sajūtot meitas un pārējo tuvo cilvēku mīlestību un gādību. Kaut arī solis kļuvis lēns, viņa lepojas ar labu atmiņu. Tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem, dzimšanas dienas gaviļniece ļāva raisīties atmiņu pavedieniem.

Viņa pieder paaudzei, kas dzimusi Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, izturējusi Otrā pasaules kara šausmas un pēckara grūtības, bet par savu dzīvi, kurā daudz bijis smaguma jāpārcieš, runā ar gaišumu un labestību. Par jubilāres mūžu simts gadu garumā varētu uzrakstīt grāmatu, kas sasauktos ar mūsu Latvijas vēstures lappusēm, jo viņa ir tikai trīs gadus jaunāka par mūsu valsti.
Dzimtajā Krustpils pagastā vecāku mīlestības saulītē Irma uzaugusi kā vienīgā māsiņa trīs brāļu vidū. Pēc skolas gadiem Krustpils pamatskolā uzņēmīgā meitene mācījusies patērētāju biedrības darbinieku tehnikumā Rīgā. Atgriežoties dzimtajā pusē, strādājusi par pārdevēju. No 1946. gada kā ar krustdūrieniem viņas mūžs piešūts Koknesei un “Kalna Urgu” mājām, kur nemanot aiztecējuši gari dzīves gadi. Šajās mājās dzīvojusi Irmas tante, kas jauno meiteni paņēmusi savā paspārnē. Ar savu nākamo vīru — bijušo leģionāru koknesieti Pēteri Dubro — iepazinusies kādā zaļumballē Kokneses parkā. “Manās atmiņās vienmēr šalks Pērses ūdenskritums, dzīvos senās Kokneses skaistums,” par savu jaunības laiku teic dižo gadu nesēja. Mīlestībā pasaulē nākusi meita Ilze, kuru vecāki kristījuši arī Kokneses luterāņu baznīcā.

Gardas maizītes cepēja
Irmas kundzes vīrs pirms divdesmit gadiem pavadīts mūžībā. Jubilāre ar mīļumu teic, ka meita par viņu ļoti labi rūpējas, savukārt Ilze tikpat sirsnīgi atzīst, ka mammai ir ļoti labs raksturs, tāpēc arī ilgs mūžs.

Koknesē visi darba gadi viņai pagājuši, strādājot kolhozā, savukārt mājās —  rūpējoties par lopiņu saimi un sētu. Savos dzīves spēka gados “Kalna Urgu” saimniece bija izslavēta kā gardas rudzu un sald­skābās maizītes cepēja. Meitai Ilzei bērnības atmiņas smaržo pēc mammas ceptās maizes. “Gan koknesieši, gan ļaudis no tālākas apkaimes bija iecienījuši viņas cepto maizīti. Kamēr mammītei bija stipra veselība, vēl 90. gadu sākumā mūsmājās tika iekurta maizes krāsns,” stāsta Ilze.

 “Daudzu manu radiņu un draugu, arī brāļu nav vairs šai saulē. Es vēl turos, bet vecam būt nav viegli, prāts mudina rosīties, bet rokām un kājām trūkst spēka. Priecājos par pavasara atnākšanu, kad spīd saulīte, man ir jābūt pagalmā. Ikvienam novēlu — nevajag sūkstīties, bet dzīvot ar prieku, lai cik grūts ir šis laiks,” novēl jubilāre.

Dzīvo laikam līdzi
Kāds ir viņas možuma un ilga mūža noslēpums? Tā ir māka saglabāt sevī dzīvesprieku un domāt labas domas. Starp citu, Irmas kundzes rīts sākas ar tasīti labas kafijas, arī reizēm pusdienas laikā un vakarā viņa bauda kafiju, ko atļauj pazeminātais asinsspiediens. “Kad vakarā izdzeru mazu krūzīti kafijas, labāk guļu!” atklāj jubilāre. Irmas kundze dzīvo laikam līdzi, skatās televīziju un seko notikumiem pasaulē. Meita Ilze smej, ka tikai mammas dēļ  pasūta avīzes un žurnālus, jo viņa ir čakla lasītāja. Īpaši tiek gaidīts žurnāls “Dārza Pasaule”. Kad Ilze ir darbā, mamma sazinās ar viņu pa telefonu un tiek ar visu galā pati.

Ģimenes ārsts Ziedonis Mauliņš ļoti rūpējas par Irmas kundzes veselību. “Jānodzīvo līdz 105 gadiem! Tā viņš vienmēr saka manai mammai!” teic Ilze.

Sociālā dienesta vadītāja Baiba Tālmane stāsta, ka pie “Kalna Urgu” saimnieces kopš viņas 90. dzimšanas dienas brauc katru gadu, jo pašvaldība savus iedzīvotājus, kuri sasnieguši 90. mūža gadskārtu, sveic katrā jaunā dzīves gadā. “Šajos desmit gados esmu labi iepazinusi Irmas kundzi. Viņā ir neizsmeļams dzīvesprieks un možums!”

Noteiktajā ārkārtējā situācijā Kokneses novada sociālā dienesta darbinieki nesveic jubilārus mājās, bet šis ir īpašs gadījums, kad, vienojoties ar tuviniekiem, sveikšana notika klātienē, sarūpējot mazu un sirsnīgu svētku brīdi.