Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 26. februāris 00:00

677

Periodiski sociālajos tīklos izskan aicinājumi neievērot epidemioloģiskos ierobežojumus, mudinājumi pulcēties vai nelietot aizsarglīdzekļus. Vai būtu nepieciešams noteikt atbildību par aicinājumiem nepildīt epidemioloģiskās prasības?

Santa Novikova,
Skrīveru novada kārtībniece
—    Varētu izteikt brīdinājumu, bet diez vai nepieciešams ieviest administratīvo atbildību. Tas varētu radīt vēl lielāku sabiedrības naidu pret esošajiem ierobežojumiem. Cilvēki dalās divās grupās — vieni godprātīgi ievēro prasības, citi klaji boikotē ierobežojumus. Personīgi nav nācies saskarties ar klaju agresiju vai izteiktu pretestību esošajiem ierobežojumiem. Manuprāt, lietderīgāk būtu realizēt izglītojošas kampaņas, skaidrot cilvēkiem, kādēļ šādi drošības pasākumi un ierobežojumi nepieciešami. ◆

Dainis Ginters,
Kokneses novada pašvaldības policijas vecākais inspektors
—    Jā, būtu nepieciešams. Dežurējot esmu novērojis, ka cilvēki neievēro epidemioloģiskās prasības. Bieži tiek pārkāpti pulcēšanās ierobežojumi, to izteikti dara jaunā paaudze — savācas ap mašīnām, pulcējas pie veikaliem. Par šādiem pārkāpumiem var piemērot administratīvo sodu par pulcēšanās, distances neievērošanu, masku nelietošanu. Lielākā daļa cilvēku ir godprātīgi, taču ir arī tādi, kuriem noteikumi nerūp. Koknesē, pie lielveikala “Maxima”, bija gadījums, kad persona aicināja nenēsāt maskas. Covid-19 saslimstības statistika nav iepriecinoša, problēma pastāv, un nevajadzētu ignorēt aicinājumus pārkāpt likumu. Sabiedrībai jāievēro noteikumi, lai situācija valstī normalizētos. ◆

Dmitrijs Homenko,
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Trešās nodaļas priekšnieks
—    Policija saskaras ar viltus ziņām, aicinājumiem uz pretlikumīgu rīcību traucēt sabiedrisko kārtību, neievērot epidemioloģiskās drošības noteikumus. Šādi noziedzīgie nodarījumi tiek inkriminēti kā huligānisms. Šādos tiesiskos gadījumos ir krimināltiesiskie rīki, kā ar to cīnīties Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma ietvaros. Situācija ar sīko huligānismu, administratīvajiem pārkāpumiem virtuālajā vidē diemžēl praksē nav tik spīdoša, jo Administratīvās atbildības likums neparedz atsevišķus instrumentus informācijas iegūšanai virtuālajā vidē. Līdz ar to iespējas iegūt informāciju par virtuālajiem lietotājiem ir stipri ierobežotas un nav tik plašas kā Krimināllikuma ietvaros. Nav problēmu sodīt kādu par nelikumīgu rīcību internetā, bet ir problēma pierādīt, ka to izdarījis tieši konkrētais viltus (“fake”) profila īpašnieks, un sasaistīt virtuālo identitāti ar reālo. Pašlaik administratīvais regulējums nedod tiesības pieprasīt šāda veida informāciju. Ja interneta platforma atbild, ka šo komentāru sniedza persona X ar konkrētu IP adresi, tad administratīvās lietvedības ietvaros likumsargiem nav tiesību pieprasīt komersantam, kam pieder šī IP adrese. Līdz ar to pierādīšanas ķēdē ir trūkums.
(Viedoklis no intervijas portālā www.lvportals.lv)

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas