Atvērta izaicinājumiem un iespējām

2021. gada 26. februāris 00:00

354

“Man ļoti patīk izaicinājumi, tāpēc es tos pieņemu un nebaidos,” saka koknesiete Vita Bijikertasa, kura šodien svin dzimšanas dienu.

Vitai bija būtiski izveidot stipru pamatu turpmākajai dzīvei, un viens no soļiem, ko viņa nebaidījās spert, bija drosme ņemt kredītu dzīvokļa iegādei. Šobrīd Vita savu dzīvi nespēj iedomāties bez mājokļa, darba un automašīnas, kas ļauj būt neatkarīgai un nelūgt nevienam palīdzību. Līdz tam gan bija jāmēro visai tāls ceļš, bet jaunajai sievietei patīk izaicinājumi, apgūt ko jaunu un padziļināt esošās zināšanas. “Man allaž paticis mācīties. Darbavietā saņēmu piedāvājumu papildus esošajam darbam un uzreiz piekritu. Man ļoti nepatīk rutīna, ja es jūtu, ka tā iestājas, man vajag kādu jaunu izaicinājumu,” teic Vita Bijikertasa. Jau četrus gadus viņa ir LMT Aizkraukles klientu apkalpošanas centra konsultante.

Visu laiku mācās
Pirms sāka strādāt LMT, Vita vien prata darboties ar kases aparātu. Visu pārējo nācās apgūt no nulles. Iepriekšējā darba pieredze 10 gadu garumā bija tūrisma jomā, un gribējās izmēģināt ko jaunu. “Šajā darbā nav iespējams stāvēt uz vietas. Tehnoloģijas attīstās, jāspēj tām tikt līdzi, teju katru mēnesi tirdzniecībā nonāk kāda jauna viedierīce. Par katru jāprot klientam pastāstīt, pateikt, ar ko tālruņu modeļi cits no cita atšķiras, lai neliktos, ka visi ir vienādi,” saka Vita. Kā gan starp vairākiem desmitiem modeļu var atcerēties katra tehnisko raksturojumu? “Jāmācās,” smejot teic Vita. Kurš ir jubilāres sapņu telefons? “Agrāk biju “android” piekritēja, bet pa šiem gadiem esmu iecienījusi “iphone”, man ir modelis XR — tas atkal bija kārtējais izaicinājums apgūt ko jaunu. Galvenais ir interese un vēlme to visu apgūt. Ja nebūs intereses, neko nevarēs atcerēties. Ja tā ir, tad pašam ir interesanti tam visam sekot līdzi un saprast, kāpēc izvēlēties konkrētā ražotāja konkrēto modeli.”

Konsultantam jāpārzina ne tikai telefoni, bet arī planšetdatori, klēpjdatori, televizori, dažādi viedpalīgi, novērošanas kameras, jāprot ieteikt arī izdevīgākais tarifa plāns un interneta, televīzijas pieslēgums. Taču pats svarīgākais — jāspēj komunicēt ar klientu, jāiejūtas viņa “ādā” un jārada interese. Klienti ir dažādu vecumu — gan gados jauni, kuri labi pārzina tehnoloģijas, gan seniori, no kuriem dažs vēl izmanto podziņu telefonu. “Samērā bieži gadās, ka gados vecāki cilvēki vēlas apgūt ko jaunu, kaut vai lai sazinātos ar bērniem, mazbērniem, un tam vajadzīgs skārienjutīgais tālrunis. Ir jāpamāca, kā ar to rīkoties. Man ir gandarījums, ja cilvēks aiziet apmierināts. Dažkārt pēc kāda laika atgriežas, lai pateiktos par to, ka esmu viņam ieteikusi ko labu,” teic Vita.

Sirdī aizvien odzieniete
Vita ir vecākā triju bērnu ģimenē. Viņas dzimtā puse ir Odzienas Kaivēnos. “Odzienā joprojām dzīvo mani vecāki, kad vien iespējams, braucu uz dzimtas mājām. Nu jau esmu ļoti labi iejutusies Koknesē un varu sevi saukt par koknesieti, neaizmirstot, no kurienes es nāku. Sirdī arvien esmu odzieniete,” atzīst Vita.

Pašlaik jubilāri mājās no darba sagaida tikai kaķis, kas Ziemassvētkos uzdāvināts dēlam. Attālināto mācību dēļ Artis tagad ir laukos pie saviem vecvecākiem. “Mamma un tētis mani atbalsta, palīdz, kā vien var,” stāsta Vita.

Skolas gaitas Vita sāka Odzienas pamatskolā. Pēc tās absolvēšanas vidusskolas gadi pagāja A. Upīša Skrīveru vidusskolā. “Biju prom no mājām, dzīvoju dienesta viesnīcā, uz Odzienu atbraucu brīvdienās. Ieguvu jaunus draugus, iepazinu citādu dzīvi. Man patika mācīties gan Odzienā, gan Skrīveros,” saka Vita un atklāj, ka joprojām sazinās ar vēstures skolotāju Birutu Osīti un sporta skolotāju Brigitu Krauzi. No Skrīveru laikiem siltas attiecības saglabājušās ar klases audzinātāju Sniedzi Štaueri.

Patīkami atgriezties Vācijā
Aizverot Skrīveru vidusskolas durvis, jubilāre devās uz Rīgu, lai kļūtu par Latvijas Kultūras koledžas studenti un apgūtu tūrisma un atpūtas organizāciju. Kādēļ tāda izvēle? “Interesēja darbs ar klientiem, ceļošana, vēsture, ģeogrāfija. Tā bija iespēja interesi pārvērst par profesiju,” bilst Vita un atzīstas, ka šobrīd ļoti alkst pēc kāda ceļojuma vai kultūras pasākuma. Pēdējais ceļojums bija kopā ar māsīcu Portugālē, bijusi arī Turcijā, Vācijā, Zviedrijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā. “Arvien ir jauki atgriezties Vācijā, jo tur dzīvo mani radinieki. Viņi dzīvo Bavārijā, kur ir ļoti skaista daba. Kad skatos vācu filmas un redzu kalnainās ainavas, pārņem forša sajūta, jo esmu tur bijusi. Vācija ir sirdij tuvs galamērķis,” stāsta Vita.

Pirmā prakses vieta bija Kokneses tūrisma centrā. Tolaik tas bija “Latvijas Valsts mežu” mājvietā. Otrā darba prakse jubilārei pagāja Kokneses kultūras namā. Tas bija Ziemassvētku laiks, un viņa palīdzēja pasākuma rīkošanā. Kad pabeidza studijas, tūrisma centrs sāka veidoties Pļaviņās un Vita kļuva par tā vadītāju, vēlāk gan atgriezās Kokneses tūrisma centrā. Bijušie kolēģi un vadītāji arvien ir labi draugi un paziņas.

Tēva dāvana
“Ieiešu Jēzus vecumā,” bilst jubilāre, tā atklājot, ka šodien viņai aprit 33 gadi. Taču februāris ģimenē ir jubileju mēnesis, par ko viņi mēdz iesmiet: 21. februārī dzimusi māsa Inga, tētis Paulis dzimšanas dienu nosvinēja vakar, 25. februārī, šodien, 26. februārī, gadi mainās Vitai, savukārt brālis Jānis pacenties piedzimt tēta vārdadienā. Tā ka februāra beigas un laiks no Jāņiem līdz Pēteriem paiet jubileju zīmē. Vai Vita zina arī sava vārda stāstu? “Bija divi varianti. Mamma mani gribēja nosaukt par Vitu, tētis — par Diānu. Beigās tomēr vienojās par Vitu,” bilst jubilāre.

Dzimšanas dienu Vitai patīk atzīmēt savu tuvinieku lokā, kādreiz atbrauc arī tālāki radi, ar kuriem tik bieži neiznāk tikties. Tā būtu arī šogad, ja ne “kovids”. “Būs jāsamierinās ar telefonzvaniem,” mazliet skumji saka jubilāre. Vērienīgākā ballīte tika rīkota, kad kļuva pilngadīga. 18. dzimšanas diena Vitai saistās ar īpašu dāvanu: “Tētis uzdāvināja mašīnu — mazu divdurvju “Nissan Sunny”. Lai būtu stimuls iegūt vadītāja apliecību, toreiz mācījos kursos.” Mazais “nissans” jau ir vēsture, tagad Vita brauc ar Kia Ceed. “Es neesmu izvēlīga,” turpina jubilāre, “man patīk jebkura dāvana, galvenais, lai mani atceras un būtu pārsteigums. Dāvanas ir otršķirīgas, svarīga ir kopā būšana.”

Sarežģīts laiks
“Man ir paveicies, ka man ir daudz draugu, uz kuriem varu paļauties. Arī tagadējās darba kolēģes uzskatu par savām draudzenēm,” sarunas nobeigumā teic Vita. “Šis visiem ir ļoti sarežģīts laiks. Nevar teikt, ka šajā visā kāds nebūtu iesaistīts. Šobrīd jau jūtams nogurums — mēs tomēr esam sociālas būtnes. Gribas kontaktēties, ceļot, ir vaļasprieki, kas šobrīd atstāti novārtā. Vairāk nekā 10 gadu dejoju vidējās paaudzes deju kolektīvā “Irši”. Šobrīd šī iespēja ir liegta. Pietrūkst sportisko aktivitāšu un vakaru, kad bija jābrauc dejot. Es ļoti ceru, ka drīz tas beigsies un mēs uz to atskatīsimies kā ļaunu murgu.”

Staburags.lv ARHĪVS

Atvērta izaicinājumiem un iespējām

Kategorijas