Staburags.lv ARHĪVS

Produktīva enerģijas izlāde

Produktīva enerģijas izlāde

Dagnis Boltrikovs ir nemiera gars. Azartisks, aktīva dzīvesveida piekritējs, kurš ar interesi izmēģina ko jaunu. Šī brīža lielākā aizraušanās ir divu sirdslietu apvienojums — skriešana un mīlestība pret suņiem. Dagnis nodarbojas ar kani­krosu — tas ir sporta veids, kurā komanda sastāv no cilvēka un suņa.

Dagņa Boltrikova dzimtā puse ir Madonas novadā, Kalsnavas pagastā. Neilgi pēc ģeogrāfijas skolotāja diploma iegūšanas Dagnis vairākus gadus dzīvoja un strādāja Anglijā, Londonā. Pirms četriem gadiem atgriezies dzimtenē, viņš atnāca uz Aizkraukli, kur dzīvo Dagņa krustmāte. Strādāja uzņēmumā “Jeld-Wen”, tad — par operatīvā transportlīdzekļa vadītāju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Tas ir pusslodzes darbs. Dagnis uzņēmās iniciatīvu un zvanīja uz  apkaimes skolām, interesējoties, vai netiek meklēts ģeogrāfijas skolotājs. Liktenis bija labvēlīgs, un nu pirmo gadu viņu par skolotāju uzrunā Jaunjelgavas vidusskolas audzēkņi. Dagnis ar savu uzticamo draugu četrkājaino mīluli Robi saimnieko radinieku mājā Jaunjelgavas novadā, kur ir piemērota vieta kanikrosa treniņiem, kas ir Dagņa lielākā aizraušanās.

Pozitīvs tēls, no kura iedvesmoties
— Kāpēc nolēmi kļūt par ģeogrāfijas skolotāju?
— Ģeogrāfija bija otrs aizraujošākais mācību priekšmets skolā aiz sporta. Man bija labas sekmes, ģeogrāfija padevās un patika. Veselības dēļ neizdevās īstenot ieceri par ugunsdzēsēja glābēja profesiju vai došanos militārajā dienestā. Nenāku no turīgas ģimenes, vajadzēja izvēlēties — studijas budžeta grupā vai darba gaitu sākšana. Ģeogrāfijas skolotāja diplomu ieguvu Rēzeknes Augstskolā. Pēc  studijām nostrādāju vienu semestri, atalgojums bija zems, un aizbraucu uz ārzemēm. Tagad man ir dota otra iespēja būt skolotājam.

— Šis mācību gads nav tāds, kā ierasts.
— Klātienes mācības notika divus mēnešus, nedaudz paguvu iepazīt audzēkņus un pedagogu kolektīvu. No vienas puses, šis mācību modelis attālinātajā formātā man ir parocīgs. Jaunā kompetenču izglītība prasa no skolotāja vairāk strādāt ar digitālo bāzi. Tagad piespiedu kārtā to arī nākas darīt. Skolēniem mājās ir datori, visu var izdarīt. Protams, klātienē būtu vieglāk mācīties kartes un pārbaudīt zināšanas.

— Ko tu kā skolotājs vēlies audzēkņiem sniegt?
— Skolotājam jābūt paraugam, pozitīvam tēlam, no kura audzēkņi var iedvesmoties. Ģeogrāfijā neko jaunu iemācīt nevar. Attīstoties  digitālajām inovācijām, viss kļūst pieejamāks. Izmantojot “Google Maps”, ikviens var apceļot pasauli, sēžot dīvānā.

 Gados jauno skolotāju joprojām ir procentuāli mazāk. Skolotāja profesijai nav vecuma ierobežojuma, daudzu gadu pieredze darbā ar skolēniem ir liela vērtība. Laikmets un šī brīža situācija pieprasa prasmes rīkoties ar tehnoloģijām, kas daļai gados vecāku skolotāju, vismaz pirmajā brīdī, rada grūtības.

Man ar skolēniem nav pārāk liela gadu atšķirība. Cenšos viņiem būt ne tikai skolotājs, bet arī draugs.

Apvieno divas kaislības
— Kā pievērsies kanikrosam?
— Esmu aktīva dzīvesveida piekritējs, brīvajā laikā labprāt skrienu. Kad dzīvoju Londonā, atvaļinājumus uz Latviju plānoju tā, lai pagūtu piedalīties kādā no taku skrējiena “Stirnu buks” posmiem. Vienās sacensībās satiku studiju biedru, kurš no patversmes bija paņēmis Sibīrijas haskiju, vārdā Renda, un kopā skrēja kanikrosā. Draugs izteicās, ka arī man vajadzētu pamēģināt. Draugs izveidoja biedrību un kamanu suņu sporta klubu “DODKEPU.LV.” Man iepatikās! Kanikross apvieno divas kaislības — skriešanu un suņus, man patīk abi.

— Kas īsti ir kanikross?
— Kanikross ir sporta veids, kad sportists skrien sasaistē ar suni, kurā suns velk skrējēju. Tas ir lielisks veids, kā kopā ar četrkājaino draugu pavadīt brīvo laiku  svaigā gaisā! Kanikrosā skrējējs var uzrādīt lielāku ātrumu, kilometru veicot par 30 līdz 40 sekundēm ātrāk. Suns velk skrējēju, līdz ar to solis ir garāks. Skrienot kanikrosu, pārņem sajūtas, ka visu laiku skrien lejā no kalna.

Esmu piedalījies sacensībās, pārstāvot komandu “DODKEPU.LV” Igaunijā un Somijā, kur izcīnīju 3. vietu. Tie bija pasaules kausa posmi, divas sezonas skrēju ar Sibīrijas haskija meiteni Terru. Bijām labi sadraudzējušies, izveidojās abpusējās simpātijas. Pirmajā gadā klājās dažādi — bija diskvalifikācija, tad Terra savainojās. Otrajā gadā mums veicās labāk. Panākumus apturēja pandēmija.

Instinktus mainīt nevar
— Kanikrosā skrien tikai ar haskija šķirnes suņiem?
— Tie ir dažādu šķirņu profesionāli sporta suņi, kas sacensībām tiek gatavoti. Haskiji ir ziemeļu šķirnes suņi, kas piemērotāki ziemas sporta veidiem — skijoringam, kamanu vilkšanai. Haskiji ir ļoti izturīgi suņi, kas var skriet ilgstoši. Ir arī veidi, kuros suns skrien ar velobraucēju (baikdžiorings), vai četru suņu velokartā vislielāko ātrumu uzrāda “open” suņi, kas ir citu šķirņu pārstāvji — vācu kurchāri, veimārieši, Ungārijas vižlas. Šiem suņiem ir potenciāls uzrādīt lielāku ātrumu, viņi ir tā saucamie sprinta suņi. Īsto distanci, kas ir trīs līdz pieci kilometri, viņi veiks daudz ātrāk nekā haskiji. Haskijiem kādā brīdī ieslēdzas instinkts, ka šādā tempā būs jāskrien gandrīz  vai visu dienu un viņi sāk taupīties. Tas ir instinkts, ko nevar mainīt. “Open” suņi savu distanci veic no visas sirds, ar pilnu atdevi. Ne visi suņi ir spējīgi vilkt, tās ir īpašības, kas ir jāiestrādā un jāattīsta, lai veiksmīgi sastrādātos ar skrējēju. Lai skrietu, sunim jājūt prieks. Aktīvajām suņu šķirnēm skriešana ir lielisks enerģijas izlādes veids. Ar šiem suņiem ir daudz jādarbojas, lai izlādētu dzīvnieka enerģiju un mājās mīlulis būtu rāms un apmierināts. Gadās, ka cilvēks pieļauj kļūdu un izvēlas savam dzīvesveidam neatbilstošu šķirni.

— Tagads tavs skriešanas par­tneris būs Robis?
— Jā, viņš ir Ungārijas vižlas šķirnes suns. Vēl neesam sākuši trenēties ar ekipējumu, jo pagaidām nav, kam gatavoties. Kopā skrienam vismaz trīs reizes nedēļā, katru reizi kādu stundu. Robis ir mans labākais draugs. Viņš ir vienīgais, kurš ir man līdzās manās ikdienas gaitās. Suns ir mainījis manu ikdienu. Agrāk varēju no rītiem gulēt ilgāk, tagad ceļos agrāk un ar Robi dodos pastaigā. Tas ir ļoti veselīgi — dienu pirms brokastīm sākt ar kustību.

Nākotnē raugos cerīgi. Ticu, ka epidemioloģiskā situācija normalizēsies un dzīve atgriezīsies ierastajās sliedēs. Pagājušajā nedēļā ar Robi aizbraucām pastaigāties uz Ogres Zilajiem kalniem. Man bija dzimšanas diena, viņam apritēja 11 mēneši. Ogrei ir liela nozīme mūsu dzīvē — šeit es pirmo reizi startēju kanikorsa sacensībās, tā ir Robja dzimtā pilsētā, un tieši Ogrē šogad provizoriski plānots pirmais “Stirnu buka” posms.

— Kas nepieciešams, lai nodarbotos ar kanikrosu?
— Pirmkārt, suns. Ekipējums sastāv no trīs daļām — kanikrosa josta cilvēkam, speciāla elastīgā pavada jeb lains un polsterēti suņa iemaukti. Ekipējumam jābūt atbilstošam, lai netraumētu suņa veselību.

Latvijā kanikross ir jauns sporta veids, kas ar katru gadu kļūst arvien populārāks, ko pierāda kani­krosa skrējēju augošais skaits.

— Citi iebilst pret dzīvnieku nodarbināšanu sportā.
— Sportā iesaista to suņu šķirnes, kas tam ir paredzētas un fiziski piemērotas. Suns labi apzinās, ko dara, ja viņam kaut kas nepatiks vai nejūtīsies komfortabli, tad ar varu no viņa neko nepanāks. Nodarbināts suns gūst prieku un adrenalīnu no tā, ka strādā, darbojas un skrien. Sports ir produktīva enerģijas izlāde, kas vieno četrkājaino mīluli un saimnieku.

— Pēc pasaules līkločiem esi atradis vietu, kur redzi savu nākotni turpmākajos gados?
— Mūsdienu globalizācijas laikmetā nekas nav neiespējams. Kamēr esmu jauns, nedomāju par sakņu dzīšanu konkrētā vietā. Ja ir saistības, ģimene, bērnam skola, darbs un tamlīdzīgi, tad cilvēks ir vairāk piesiets konkrētai vietai. Ja ne, tad var pārbaudīt visas dzīves dotās iespējas. Tās nāks, ja kaut ko dari. Sēžot uz vietas, brīnumi nenotiek.

Man ir kluss sapnis ir kļūt par fizioterapeitu vai sporta skolotāju. Tagad gan šķiet, ka gadu ir par daudz un laika par maz, lai vēl četrus gadus nodotos studijām.

Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Dagnis Boltrikovs.
Dzimšanas laiks un vieta: 1989. gada 17. februāris, Madona.
Izglītība: Rēzeknes Augstskola, profesionālais bakalaura grāds.
Nodarbošanās: ģeogrāfijas skolotājs Jaunjelgavas novada vidusskolā un operatīvā transportlīdzekļa vadītājs NMPD.
Vaļasprieki: kanikross, lasīšana, skriešana, ģeogrāfija, ceļošana, Latvijas dabas un vietu apskate.
Horoskopa zīme: Ūdensvīrs.